Gulbju ezers

Ezera saimnieks.

Šodien atkal viena zuper-puper diena. Saule, zilas debesis, kuras rotā vareni mākoņi un patīkams siltums. Ar riteņiem aizmināmies līdz Ezerkrastam. Tieši burvīgā Liepājas ezera krastā pamanīju, cik daudz purnu. Manuprāt tik putnīgs ezers nav sen bijis. Un gulbji, šie varenie putni! Nemaz ļaužu nebīstas. Cik gan to šodien bija. I nemaz nesaskaitīt. Abos krastos. Gan pie Vītiņu pļavām, gan pie pilsētas. Omulīgi gar krastu peld, ziņkārīgi novēro. Protams, gribējās pabildēt. Es neesmu pārāk advancēts putnu lietās, taču manuprāt šis ir jauns gulbēns.

Lieli darbi

Pežo ierakumos.

Lejot zupu Ganību ielas Statoilā, pamanīju, cik pamatīgas tranšejas saraktas visapkārt. Te cīnās Grobiņas SPMK vīri.

Kaitbordisti uz Liepājas ezera ledus

Pat meitenes, kamēr mēs- veči bēgam no sala...

Spīd saule, taču auksti. Ļoti auksti. Pāri Liepājas ezera ledum, kuru klāj sniega kupenas, pūš stindzinošs vējš. Tālumā gan tuvumā zilajās ziemas debesīs kontrastē raibās un spilgtās krāsās kaitbordistu pūķi. Kamēr liepājnieki sildās savos mājokļos, Liepājas ezera aizsalušos plašumus iekaro viņi- kaitbordisti.

Nu ja. Un arī pērngad pašā bargākajā laikā šie ekstremāļi te bija: http://www.liepajnieks.lv/2009/08/ara-sals-ka-rokas-nejut-sie-kaito.html.
Vairāk bildes ieliku te: http://www.flickr.com/photos/aigarsprusis/sets/72157623056544263/.

Ārā sals, ka rokas nejūt, šie kaito

2009. gada 17. februārī, Airītes ielas galā.

Biju jau pieradis, ka Liepājas pludmales viļņos redzami zēni, kas šķeļ viļņus, kaitojot pašos vējainākajos brīžos, kad vairums izvēlas pie jūras nebūt. Bet kā izrādās, tie vēl nav griesti. 17. februāra pēcpusdienā Airītes ielas galā mani pārsteidza gaužām nepierasta aina: kaitotāji pa apsnigušo Liepājas ezera ledu! Nebiju pat iedomājies, ka tā var darīt.