Kad sāk krēslot

Dunikas ielā viss kluss, viss mierīgi.

Vienkāršam cilvēkam kas ziemā vajadzīgs? Siltas kājas, kāds silts dzēriens vakarā, omulīga istabiņa (bērzu malkas kurināta). Un varbūt vēl televizors (Rīgas Dinamo spēle). Bet bērniem viss citādi. Aukstā sniega kupenā izvārtīties, pa slidenu kalniņu laisties uz sēžamvietas, viens otram ar piku iemest. Tieši šādas domas radās, ziemas pievakarē gar bērnu laukumiņu Dunikas ielā braucot. Kā jaušams, vienīgais iemesls, kādēļ knēveļi padevuši pēdu, ir straujā tumsas nākšana.

Krāsainie krūmi

Rudens krāsas 8. vidusskolas pagalmā.

Šodien pie 8. vidusskolas Dunikas ielā ieraudzīju krūmus, kuru ogas bija tik spilgtas, ka acis žilba. Man tas nav raksturīgi. Ne ziedus, ne kukainīšus nemīlu bildēt. Šoreiz krūmus bildēju...