Liepājnieka virtuālie pieraksti: kuldīga

Rāda ziņas ar etiķeti kuldīga. Rādīt visas ziņas

2008. gada 29. oktobris

Vācijā jau kopš septembra skatāma filma "Die Brücke"

Vairums kurzemnieku labi zin, ka pērngad Kuldīgā tika filmētas vācu spēļfilmas "Die Brücke" ainas. Nu lūk, Vācijā jau kopš septembra filma ir skatāma. Ļoti jācer, ka drīz arī mēs to redzēsim arī in Lettland.

Manas pagājušā gada septembrī bildētās fotogrāfijas no Kuldīgas apskatāmas te: http://latviandream.blogspot.com/2008/10/vecie-labie-laiki-gandrz.html un te: http://www.poga.lv/photos/aigarsp/sets/set:20459/.
Bet filmas reklāma apskatāma te: http://www.youtube.com/watch?v=RG3bKe7s69o

2008. gada 28. oktobris

Vecie labie laiki. Gandrīz.

0 komentāri

Kuldīga slēgta. Kas notiek?

Nekas nenotiek! Kuldīgā atgriezušies vācu laiki!

''Mercedes Benz'' pie Kuldīgas domes, kuru rotā Vācijas karogs

Jeņķu galvenais triecienspēks Otrā pasaules kara laikā- tanks M4 "Sherman" Kuldīgā.

Sabendētais "kārlītis" pie Kuldīgas tiesas nama.

Bargā armijas lauka žandarmērija (Wehrmacht Feldgendarmerie)

Tilta sargi

Atbrīvotāji

Pozitīva informācija...

Bet nekā, nekādu veco laiku. 2007. gada septembrī Kuldīgā vācieši un leiši filmēja jaunās spēļfilmas "Die Brücke" ainas. Starp citu, 1959. gadā jau tapa šāda paša nosaukuma un scenārija filma. 2008. gada septembrī Vācijā bija skatāma jaunās filmas pirmizrāde.

P.S. Filmas treileris palūkojams te: http://www.youtube.com/watch?v=RG3bKe7s69o

2007. gada septembrī

2008. gada 21. septembris

Pirms Ziemassvētkiem Kuldīgā

0 komentāri

Sanāca nokļūt Kuldīgā, par kuru man visskaistākās atmiņas palikušas tieši vasaras laikā un vecos labos skolas laikos. Palika atmiņās Ventas Rumba, tilts, skaistie dievnami, vecpilsētas bruģis, muzejs un skulptūras pie tā. Bet pēkšņi, sajutu īstu šoka stāvokli. Iespējams, tas dēļ patiesi riebīgā laika: teju Ziemassvētku priekšvakars, bet līst lietus, drēgns, uz ielām vietām pusizkusis ledus, uzbrubusi zeme, dzeltenbrūns zālājs. Bet pati pilsēta, neskatoties uz laiku, arī gaužām drūma šķita: bedraini trotuāri un praktiski neviena svētku rotājuma. Un tad vēl tā mana apņemšanās aptaigāt kultūrobjektus, lai tos iemūžinātu. Beidzās viss ir ar slapjām kājām, slapjām drēbēm, lielu steigu, meklējot labierīcības un gaužām pelēkām bildēm. Uzreiz gan jāmin, ka esot Kuldīgā pēc gada, aina bija pavisam cita...