Jaunatklājums Ūliha ielā

Granīta apmalojums kalniņā, Ūliha ielā starp Republikas un Vītolu ielu.

Ak, cienītais lasītāj, kauns, bet še vēl nekad nebiju uzkāpis. Un šodien ieraudzīju šo brīnišķo pagātnes liecību. Pētīju šā un tā. Bet nekādi nevarēju saprast, kas tas bijis. Uz akmens apmalēm redzamas tādas kā metāla apkaluma pēdas. Visticamāk uz tā bijis kāds nožogojums. Kas bijis pa vidu, nav zināms. Dobe vai kāds koks? Zinātāj, liepājniek- palīdzi!
P.S. Šodien arī konstatēju, ka šī vieta būtu gluži izcila, lai uzprišinātu un padarītu par vienu superīgu skvēriņu. Daži soliņi, jāsalabo trepes, kas uz kalniņu ved, dažas atkritumu urnas, kādu dobīti un lieta darīta.

Aizdambētā Republikas iela

2006. gada 14. septembris, Republikas iela.

Mašīnas tik blīvi saliktas abās ielas malās, ka izbraukt var vairs tikai ar motociklu vai velosipēdu.

Republikas iela

Viena no ielām, kura pārdzīvojusi visus karus

Ja salīdzināsim šo ielu 2004. gadā ar to, ko redzam tur šodien, šķitīs, ka nemaz tik daudz nav mainījies. O, jā! Pamatā jā, taču pat pavirši aplūkojot namus, redzēsim, ka tos skārušas pārmaiņas. Piemēram, pievērsiet uzmanību otrajam nama labajā attēla pusē. Vai tas nav mainījies? Mainījies ir arī tiesas nams- attēla labajā pusē pats tuvākais nams. Savukārt ielas galā nams ar tornīti ir bēdīgi slavenais Zilais brīnums, kur 1940. gadā un1941. gadā, pirms Liepāju atbrīvoja Vācijas karaspēks, bija izmitinājušies NKVD nezvēri, kas nama pagrabus pārvērta īstā cilvēku lopkautuvē.

Tā liepājnieki cīnās ar satiksmes noteikumiem

Sabendētās zīmes Republikas ielā

2002. gada 16. oktobrī Liepājā atsākās varen pamatīgi vandāļu uzbrukumi ceļu zīmēm. Agrāk tāds neprāts izpaudās pilsētas nomales. Bet nu jau tas plisījās pašā pilsētas centrā. Un radās sen senais jautājums: kur tai laikā bija mūs modrā policija, kas nemanīja, kā pilsētā liegt lauztas desmitiem ceļa zīmju?