Pamāti atceroties

Reizi pa reizei kādā avīzē vai portālā lasāms viedoklis, ko mātišķi sniedz bijusī prezidente Vaira Vīķe Freiberga. Ziniet, es apbrīnoju šīs sievietes izturēšanos. Kaut vai tādēļ, ka viņa joprojām neatsaka sev iespēju kādu kritizēt un sevi slavināt vienlaikus, paralēli uzsverot, ka no politikas esot gana tālu, kaut tieši viņa par premjeru divas reizes pēc kārtas kronēja šodienas nelaimju simbolu- Kalvīti. Es nekādi nespēju saprast viņas kritiku valdības un citu institūciju virzienā, pat ja tā tik tiešām ir pamatota, ja tieši viņa savas prezidentūras laikā Latvijas sabiedrībai nodemonstrēja absolūtu alkatību, izšķērdību un augstprātību. Atcerēsimies kaut vai viņas izšķērdīgo pucēšanās paradumus, kura kalngals bija bēdīgi slavenā pulksteņu lieta, kas robežojās ar prastu alkatību. Arī pēc prezidentūras beigām Freibergas kundze nav vairījusies visādi gūt labumu, kas citiem politiķiem vai bijušajiem prezidentiem citās valstīs šķistu tomēr pārlieku liela greznība un interešu konflikts.
Atcerēsimies arī bēdīgi slaveno mēģinājumu iegūt savā īpašumā zemi Jūrmalā. Varu atgādināt, ka nepilnus piecus gadus atpakaļ Freibergu ģimenes nolūkotais zemes gabals atrodas Dubultos, Rūdolfa Blaumaņa ielā 15 a. Tur pat netālu atrodas Valsts prezidenta rezidence. 2002. gadā skandāliem apvītā Jūrmalas pašvaldība bija iecerējusi kādu būvniecību, taču netika atrasts pietiekami likumīgs pamats, lai būvniecību šajā krasta kāpu aizsargjoslā sāktu. Taču tieši šo 2002. gada 23. oktobra lēmumu Jūrmalas dome izmantoja, lai skaidrotu bijušās prezidentes vīra interesi. Bez tam pilnīgi idiotiskā lepnumā Jūrmalas dome nemaz neslēpa savu pretimnākšanu Freibergu iecerēm. Un iesaistīts šajā miglainajā darījumā bija neviens cits kā cietumā sēdošais un bijušais Jūrmalas domes priekšsēdētājs Juris Hlevickis.
Jebkurā valstī, īpaši jau Skandināvijā, kuru par tik lielu piemēru min Latvijai, šāds valsts augstāko amatpersonu apkaunojošs notikums beigtos ar visiem prognozējamu iznākumu: atkāpšanos no amata. Bet ne pie mums. Nepagāja ne trīs gadi kopš Jūrmalas zemes skandāla, kad ar jaunu joni izskanēja ziņa par prezidentes dzīvokli. Kad Valsts nekustamā īpašumu aģentūrai tika lūgts iepazīstināt ar precīzu dzīvokļa remontdarbu tāmi, tika publiskots "Izmaksu kopsavilkums", kurā redzams, ka dzīvokļa remontdarbi kopumā ir izmaksājuši 450 679 latus. Kādēļ? Atbildi sniedza Vairas Vīķes Freibergas sekretāre Karīna Rāviņa-Vimba 2007. gada augustā: ''Vīķe-Freiberga nevēlas, lai tiktu publiskota viņas jaunā dzīvokļa tāme, jo dzīvokļa remontdarbu izdevumi atspoguļojot viņas "personīgās vēlmes un personīgas lietas". Interesants fakts, ka šis remonts nodemonstrēja pārsteidzošu sadārdzinājumu. Tika lēsts, ka remonts izmaksāšot 382 000 Ls, bet nepārsniegšot 400 000Ls. Beigās izmaksas kļuva krietni lielākas- vairāk nekā 450 000Ls.
To, ko prezidente spējusi paveikt politiski, nemaz nav nozīmes iztirzāt. Vieni var ģībt un krist par Freibergas kundzes darbiem, taču tik pat daudziem tas izskatījās pēc nodevības. Piemēram, lepnais paziņojums 2005. gada 12. janvārī: ''[...] Nav pieļaujams, ka mēs nepiedalītos forumos, kur tiek spriests gan par mūsu pagātni, gan par valsts un mūsu kontinenta šodienu un nākotni[...]''. Ar to protams bija domāta viņas klātbūtne gaidāmajos 9. maija pasākumos Maskavā. Beigu beigās visi bijām liecinieki tam, ka šis Freibergas kundzes piesauktais "forums" bija atbaidošs Kremļa organizēts staļinisma un PSRS slavinājuma priekšnesums, kura laikā toreizējai prezidentei pat neierādīja pienācīgu vietu valstu vadītāju ložā. Tā vietā bargā kundze varēja daiļoties ar savu iespaidīgo izmēru platmali starp sarkanarmijas veterāniem. Neskatoties uz vēlākajiem apgalvojumiem, ka viņa nenožēlo došanos uz Maskavu 9.maijā, lai piedalītos Otrā pasaules kara beigu svinībās, jo tādējādi viņi godinājuši tos, kas nesa upurus par fašisma sagrāvi, 9. maijā viņa gaidītās uzmanības vietā piedzīvoja pliķi no Kremļa un atklātu konfliktu ar pārējiem Baltijas valstu prezidentiem. Kad ik reiz dzirdu kādu, kas aicina nolikt pie malas Freibergas "grēciņus", jo viņa Latvijas vārdu nesusi pasaulē, gribu prasīt: cik tad to vārdu viņa nesusi un kāda tam bijusi jēga? Vai samērojot miljonus, kas tikuši tērēti šiem nebeidzamajiem ceļojumiem pa pasauli, bijuši šīs Latvijas vārda nešanas vērti? Vai tik vērti, ka jāturpina uzskatīt citus par muļķiem? Kā? Kaut tā: http://www.nra.lv/zinas/10126-liepajas-dome-no-vvf-sanem-padomus-par-16-000-latu.htm.
Nobeigumā kāds intervijas fragments ar Vairu Vīķi- Freibergu 1994. gadā: "[...]Vilšanos tajā, ko var sniegt organizētā baznīca, biju piedzīvojusi jau agrāk. Akli ticēt, kā baznīca to prasītu, īsti vairs nespēju. Nelīdzēja arī protestantisma sausā prātniecība, uzsvars uz Bībeli kā vienīgo autentisko dievišķās atklāsmes avotu utt. Es jutos, ka Dievs vai nu ir miris, vai mani pametis.
Tā šo divu vilšanos dēļ es sāku meklēt kaut ko citu un tas mani noveda pie ezotērisma mācībām un studijām. Sākumā es, pēc tam mans vīrs Imants un ar laiku arī mana meita Indra iesaistījāmies Rozes Krusta ordenī un sākām sekot tā programmai ar meditācijām un vingrinājumiem[...]". Domāju, ka šis egoisma un pašdievības sindroms arī nesis sekas šodienas notikumiem Latvijā. Un ne tikai, protams.
P.S. Visu šo interviju iespējams izlasīt te: http://www.tautasforums.lv/?p=623.

Lasāmviela: http://www.nra.lv/zinas/3401-darga-davana-vikei-freibergai-uz-valsts-rekina.htm