11. februārī izlasīju kādu pārsteidzošu ziņu, proti, apspriežot valsts aizsardzības un bruņoto spēku attīstības aktualitātes 2008. un 2009. gadā, Aizsardzības ministrs Vinets Veldre uzsvēris, ka dienests NBS saistīts ar kalpošanu savai tautai un aicināja karavīrus vairāk valkāt formas tērpu ikdienā un svētku dienās, aktīvi lietot valsts un NBS simboliku. Bez šaubām, tie ir ļoti spēcīgi vārdi, kas būtu jāievēro. Taču nepagāja ne nedēļa un dienā, kad pie Latvijas namiem tiek izkārti valsts karogi, godinot brālīgās Lietuvas neatkarības 91. gadadienu, bija tā laime atkal lasīt Aizsardzības ministra Vineta Veldres publiskās pārdomas. Šoreiz Veldres kungs savā blogā publicējis rakstu ''Kaujasspēju neredzamā puse''. Spriežot pēc virsraksta, varētu šķist, ka tiek apcerētas mūsu armijas kaujas spējas vai vismaz kaut kas par to. Tomēr Veldres kungs palicis uzticīgs saviem paradumiem- dramatizēt un runāt didaktisko toņos, nepasakot absolūti neko. Piemēram: ''[...]Pašā primitīvākajā līmenī armijas kaujasspējas tik tiešām var traktēt kā kolektīvos un individuālos ieročus, no kuru daudzuma ir atkarīga bruņoto spēku varenība. Šāds priekšstats, pieļauju, valda lielākajā daļā Latvijas iedzīvotāju, un tas ir normāli. Tomēr šāda reducēšana ir bīstama, ja tā sāk domāt militārpersonas.[...]'' Un jau nākamajā teikumā ministrs precizē augstākminēto: ''Armijas kaujasspējas nenosaka tikai ‘dzelži’ vien, jo ļoti svarīga ir arī organizācijas iekšējā sakārtotība un prestižs sabiedrībā. Tādēļ kaujasspēju kontekstā netaustāmās lietas – armijas organizētības un mobilitātes pakāpe, iekšējās disciplīnas ievērošana, mērķtiecīga sadarbība ar civilo sabiedrību u.tml. var izrādīties izšķirošas.''
Mazliet iedziļinoties Veldres kunga pārdomās kaujas spēju sakarā, gribētos pievērst uzmanību tam, ka tieši pats ministrs, sākot savu ministrēšanas ciklu, paziņoja, ka NBS paspārnē steidzami jāveido kavalērijas goda sardze. Nepagāja ne gads, kad Vineta Veldres ministrēto resoru skāra viens satricinājums pēc otra. Sākot no ieroču tirdzniecības armijas azotē, beidzot ar militārpersonu pašnāvībām un slaktiņu šaubīgu naudas darījumu un azartspēļu atkarības ēnā. Pēdējo mēnešu laikā viena otra NBS amatpersona nonākusi aiz restēm arī korpucijas sakarā, prasot samaksu par uzvaru iepirkumu konkursos. Bet kā jau pievērsu uzmanību agrāk, joprojām nav atbildes traģiskās kuģa nogrimšanas sakarā Jūras spēku acu priekšā. Tieši šo neskaidrību sakarā sabiedrība nepajokam satraucās un uzdeva jautājumu: kas notiek ar NBS? Tā vietā, lai rastu vismaz godīgas atbildes un nomierinātu sabiedrību ar solījumiem kļūdas novērst, ministrs Veldre gāja citu ceļu- sāka neveikli laipot un pat atklāti melot. Tātad, par kādām kaujas spējām spriedelē Vinets Veldre, sakot, ka Armijas kaujasspējas nenosaka tikai ‘dzelži’ vien? Nav taču noslēpums, ka mūsu armijai nemaz šo "dzelžu" nav. Joprojām nav atrisināts burtiski kliedzošais jautājums par armijas mehanizāciju ar bruņutransportieriem, ko mūsu kaimiņi Lietuvā un Igaunijā puslīdz atrisinājuši. Neskatoties uz to, ka "Beverīnas" traģēdija sāpīgi apliecināja mūsu NBS Gaisa spēku nespēju pildīt savus uzdevumus, jo tiem ne tikai trūkst helikopteri, bet izrādījies, ka Gaisa spēki kopš savas izveides 1992. gadā vien spējuši nodrošināt tikai to, ka Latvijas Gaisa spēkos ir trīs lidotāji, kas var lidot ar helikopteriem sliktas redzamības apstākļos un kādu glābt...
Baidos, ka paša armija nemaz nezin, par ko runā Vinets. Jo vismaz ''pagaidām'' karavīri dzīvo nemitīgo reformu periodā, kas sācies līdz ar pašu armijas izveidi 1991. gadā. Atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas, Latvijas bruņotie spēki ir saņēmuši tik daudz solījumus, bet reizē tik maz sagaidījuši to izpildi, ka Aizsardzības ministriju droši varētu pārdēvēt par Solījumu un nemitīgo reformu ministriju. Bet tas jau ir cits stāsts, ko apskatīju agrāk: http://www.aigarsprusis.lv/2008/10/igaunija-bruojas-latvija-nek.html.
Mazliet iedziļinoties Veldres kunga pārdomās kaujas spēju sakarā, gribētos pievērst uzmanību tam, ka tieši pats ministrs, sākot savu ministrēšanas ciklu, paziņoja, ka NBS paspārnē steidzami jāveido kavalērijas goda sardze. Nepagāja ne gads, kad Vineta Veldres ministrēto resoru skāra viens satricinājums pēc otra. Sākot no ieroču tirdzniecības armijas azotē, beidzot ar militārpersonu pašnāvībām un slaktiņu šaubīgu naudas darījumu un azartspēļu atkarības ēnā. Pēdējo mēnešu laikā viena otra NBS amatpersona nonākusi aiz restēm arī korpucijas sakarā, prasot samaksu par uzvaru iepirkumu konkursos. Bet kā jau pievērsu uzmanību agrāk, joprojām nav atbildes traģiskās kuģa nogrimšanas sakarā Jūras spēku acu priekšā. Tieši šo neskaidrību sakarā sabiedrība nepajokam satraucās un uzdeva jautājumu: kas notiek ar NBS? Tā vietā, lai rastu vismaz godīgas atbildes un nomierinātu sabiedrību ar solījumiem kļūdas novērst, ministrs Veldre gāja citu ceļu- sāka neveikli laipot un pat atklāti melot. Tātad, par kādām kaujas spējām spriedelē Vinets Veldre, sakot, ka Armijas kaujasspējas nenosaka tikai ‘dzelži’ vien? Nav taču noslēpums, ka mūsu armijai nemaz šo "dzelžu" nav. Joprojām nav atrisināts burtiski kliedzošais jautājums par armijas mehanizāciju ar bruņutransportieriem, ko mūsu kaimiņi Lietuvā un Igaunijā puslīdz atrisinājuši. Neskatoties uz to, ka "Beverīnas" traģēdija sāpīgi apliecināja mūsu NBS Gaisa spēku nespēju pildīt savus uzdevumus, jo tiem ne tikai trūkst helikopteri, bet izrādījies, ka Gaisa spēki kopš savas izveides 1992. gadā vien spējuši nodrošināt tikai to, ka Latvijas Gaisa spēkos ir trīs lidotāji, kas var lidot ar helikopteriem sliktas redzamības apstākļos un kādu glābt...
Baidos, ka paša armija nemaz nezin, par ko runā Vinets. Jo vismaz ''pagaidām'' karavīri dzīvo nemitīgo reformu periodā, kas sācies līdz ar pašu armijas izveidi 1991. gadā. Atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas, Latvijas bruņotie spēki ir saņēmuši tik daudz solījumus, bet reizē tik maz sagaidījuši to izpildi, ka Aizsardzības ministriju droši varētu pārdēvēt par Solījumu un nemitīgo reformu ministriju. Bet tas jau ir cits stāsts, ko apskatīju agrāk: http://www.aigarsprusis.lv/2008/10/igaunija-bruojas-latvija-nek.html.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru