Piemēram, cik zināms, tad Latvijas televīzija un Latvijas radio ir vairāk vai mazāk ar valsti un valsts finansējumu saistīts iestādījums. Bet atgādināšu, ka krīzes posta histērijas zvans bija neviens cits kā tieši Latvijas radio kolektīvs. Kulminācija radio histērijai bija translācijas pārtraukšana un ziedojumu vākšana. Kaut tieši tai pat laikā bija redzams, ka pilnīgā pakaļā un vēl sliktāk būs daudziem. Tai pašā laikā, lai man piedod Latvijas radio ļaudis, taču nemaz nav radusies sajūta, ka radio vismaz kaut kā cenšas optimizēt, taupīt vai modernizēties. Piemēra pēc pieminēšu ziņu lasīšanu Latvijas radio 2 Gvido Lingas izpildījumā tādā līmenī, ka nezinātājs šīs ziņas varētu sajaukt ar kādas skolas vietējo translāciju. Reiz par to jau rakstīju, ja kas.
Es protams neesmu radio vai TV lietu speciālists, taču 7. decembrī LTV šefa Edgara Kota izplatītais paziņojums par valsts televīzijas apraides pārtraukšanu analogajā tīklā, šķita valsts finansēto iestāžu uzkurinātās histērijas turpinājums. Es protams saprotu, ka naudas šādai apraidei gluži vienkārši nav. Taču ir jābūt pilnīgam idiotam, lai nesaprastu, ko nozīmēs šāda rīcība. Iedomāsimies stāvokli Latvijas laukos Krievijas, Baltkrievijas vai Lietuvas pierobežā, kur vienkāršiem ļaudīm vienīgais informācijas avots būs šo valstu televīzijas. Varbūt šo translāciju vismaz daļējā apmērā LTV1 varētu turpināt, ekonomējot uz ko citu? Piemēram, atsakoties no duča nejēdzīgu raidījumu un seriālu pirkšanas.
Neesmu pārliecināts vai Latvijai vajadzētu sekot autoritāro Krievijas varas iestāžu paradumiem. Diez vai kāds sapratīs, ja Latvijas sabiedriskie mediji sāks nodarboties ar valdības slavināšanu un atklātu demagoģiju. Taču ir grūti neredzēt pēdējo gadu anomāliju Latvijas medijos. Proti, teju katrs ''sevi cienošs'' medijs (īpaši televīzija), par goda lietu uzskata veidot raidījumus, kuros "atmasko" kaut ko. Privātajā TV3 kanālā šo nišu diezgan veiksmīgi aizpilda radījums "Nekā personīga". Otrajā privātajā kanālā LNT to mēģina veikt ''LNT top 10''. Taču šo abu kanālu pārējais raidlaiks ir daudz maz sabalansēts un tik tiešām neliek sevi mentāli mocīt par piederību šai vastij. Turpretī Latvijas televīzijas kolektīva tiekšanās uz šiem skandālu, atmaskojumu un sensāciju raidījumiem ir gluži pārsteidzoša. Te nesaudzīgu kritiku jebkam un par jebko gatavi paust vesela virkne raidījumu- "Sarkanā līnija", "Atklātā ceturtdiena", "100.panta preses klubs", "Skats no malas", "Jauna nedēļa" un visbeidzot "De facto". Diez ko iepriecinošs un uzmundrinošs nav arī slavenais Jāņa Dombura "Kas notiek Latvijā?". Ko pretīm korupcijas skandāliem, politiskajai angažētībai un citām klizmām par Latvijas valsts naudu uzturētā Latvijas televīzija liek pretī? Ja nav slinkums, ikviens var noziedot nedēļu un pasēdēt pie abiem Latvijas televīzijas kanāliem. LTV1 izklaides raidījumu sadaļā joprojām iespēja izbaudīt "Zini vai mini", piemēram. Par LTV7 jau rakstīju.
Reiz jau paudu viedokli, ka šodienas krīze nav tikai ārējie un vietējie ekonomiskie cēloņi. Krīzes pamatā ir sabiedriskā krīze. Kā gan mēs no šī purva varam izkāpt, ja sabiedriskie mediji ar valsts līdzfinansējumu atklāti nodarbojas ar cilvēku prātu čakarēšanu, nevis vismaz morāli stiprina cilvēkus, kuriem jau tā, piedodiet, ir sūdīgi?
P.S. Te mazliet labam noskaņojumam: http://www.youtube.com/watch?v=uy0HNWto0UY
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru