Kādu gadu atpakaļ mazliet pakritizēju Latvijas Televīziju un radio. Manā ikdienā kopš tā laika mainījies maz- LTV1 skatos aptuveni 1 stundu nedēļā, LTV7 mazliet biežāk sporta dēļ. Latvijas radio 1 ieslēdzu, kad gaisā iet "Krustpunktā" vai dzirdams Streips, kurš pēdējā laikā nudien patīkami pārsteidz. Savukārt Latvijas radio 2 klausos tikai mašīnā un arī tad aizvien mazāk, jo zvanītāju laika prognozes, radio tirgus un monotonā ziņu lasīšana aizkapa balsī nav izturama.
Visbeidzot šodien konstatēju, ka jau krietnu laiku vairs nelasu avīzes (un nu jau tradicionālos interneta portālus arī). Ar lielu piespiešanos lasu tradicionāli pasūtīto žurnālu, kas savu pievilcību pliekanā un sausā satura dēļ manās acīs ir zaudējis, un pasūtīts vairs netiks. Ne tādēļ, ka paktiski katru dienu izmantoju internetu vai kāda konkrētā medija tematika man būtu palikusi mazāk svarīga. Lai man piedod laikraksti, taču Latvijas žurnālistiska mani ne tikai garlaiko, bet arī šokē. Nepietiek, ka 90% no visām ziņām ir prasta LETA's ziņu pārpublicēšana, tad arī fotogrāfijas, kuras mīlu aplūkot, vairāk atgādina kaut kādus neveiksmīgus mirkļa uzņēmumus. Es saprotu, ka pat Latvijas lielākās avīzes nekad nebūs žurnāls "Life", taču kaut kādiem kritērijiem ir jābūt.
Un tad vēl kas. Esmu secinājis, ka vairumu informācijas iegūstu tieši augstas raudzes blogu vidē. Varbūt mans diletanta viedoklis neko neizsaka, taču gara acīm redzu tradicinālo mediju norietu. Vismaz Latvijā noteikti. Tik mazai valstij ar tik ierobežotu informācijas telpu satura un žurnālistikas kvalitāte tomēr būtu jātur pienācīgos augstumos.
Piedodiet, bet man grūti iedomāties, kādu rītdienu sev redz profesionālā Latvijas mediju ģilde.
Rāda ziņas ar etiķeti latvijas radio. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti latvijas radio. Rādīt visas ziņas
2010. gada 30. jūnijs
2010. gada 5. janvāris
Taupīšanas un citas domas
Šodien, klausoties LR1 "Krustpunktus", šis tas lika aizdomāties. Neatkārtošu raidījumā dzirdēto, tādēl dalīšos ar savām pārdomām.
Piemēram, tik daudz runāts par valsts pārvaldes optimizēšanu. Varbūt kļūdos, taču pašas valdības interesēs būtu bijis 2009. gadu noslēgt ar plašu publisko pārskatu: cik ēdelīgo aģentūru likvidēts, cik birokrātiskā aparāta klerku palikuši bez darba, kā tiek optimizēti valsts dienestu izdevumi un personālsastāvs. Cik galu galā naudas ir ietaupīts. Bet nē. Tā vietā 2010. gads atkal sākas, piedodiet, ar diršanu. Savā iepriekšējā rakstā jau paudu neizpratni par elementāru un vienkāršu lietu sarežģīšanu. Tādēļ sīkumos neatkārtošos. Taču redzams, ka viss 2009. gads pagājis muļājoties. Lūk, neliels piemērs- izrādās tikai šodien Labklājības ministrija nākusi klajā ar ierosinājumu likivdēt Dzimumu līdztiesības padomi. Iespējams, šī padome nebūt nebija lielākā valsts nelaime un birokrātijas perēklis, taču sen zināms, ka visa valsts burtiski apagusi ar šādām padomēm un citām pseido struktūrām, kuras nodarbojušas ne ar ko.
Tāpat turpina muļāties agrāk tik impulsīvā un rīkoties gribošā Linda Mūrniece. Iespējams, mēs nezinām visas nianses (iespējams mūsu nacionālās īpatnības prasa policistu katrā miestā un ielas krustojumā), taču uz Latvijas pleciem joprojām ir viena no lielākajām un neefektīvākajām policijām Eiropā. Par policijas struktūru arī rakstīju, bet ja kāds neatceras, atgādināšu, ka uz 2007. gadu Latvijā bija 435 valsts policistu uz 100 000 iedzīvotājiem. Faktiski ap 10 000 valsts policistu un ap 1500 pašvaldības policistu, kamēr Somijā ir ap 7000 policistu, bet Igaunijā ap 3000 policistu. Pat pēc formālām pārmaiņām, likvidējot Policijas akadēmiju un Valsts policijas apvienību "Apsardze", un izrevidējot vakantos amatus, Latvijas policija joprojām ir milzīga struktūra, kas prasa milzu izdevumus. Nav noslēpums, ka, samazināšanas rezultātā bez darba palika reti kurais priekšnieks, kas sēdēja kabinetā. Arī algu samazinājums, skatoties gluži aritmētiski, vistiešākajā veidā skāra tieši vienkāršos policistus. Bet pēdējais piliens bija Delfi portālā rakstītais, ka Kurzemes policijas priekšnieks ģimenes skandāla dēļ saņem piezīmi. Varētu jau rakstīt daudz, taču neiedziļināšos Kurzemes policijas priekšnieka nodarījumos vai soda adekvātumā (ļoti laba publikācija bija lasāma portālā Liepajniekiem.lv, tādēļ nav jēgas atkārtoties). Taču visvairāk gribas mest akmentiņus tieši Lindas Mūrnieces darbības lauciņā, jo tieši viņas paustais šī skandāla sakarā un pēcākais soda lielums lika ja ne izsmieties, tad izbrīnā pārlasīt dažus mēnešus vecas ziņas gan. Proti, vēl tikai 2009. novembrī laikrakstam "Latvijas Avīze" Linda Mūrniece sacīja sekojošo: mans uzskats ir tāds – ja cilvēks nevar tikt galā ar savām personīgajām problēmām, ir lielas šaubas, vai viņš spēs tikt galā ar darba pienākumiem. Atliek zīlēt- Kurzemes policijas priekšnieks tomēr spēj tikt galā ar pienākumiem un Linda Mūrniece lieki apvainoja labu policistu, vai nu Kurzemes policijas priekšnieks nespēj tikt galā ar pienākumiem un Linda Mūrniece faktiski ir nomināla iekšlietu ministre, kuras teiktajam neviens neklausa. Šodien skatāmā intervija iekš Dienas to laikam apliecina.
Nu un nobeigumā pilnīgi par Liepāju. Proti, dažas dienas atpakaļa izlasīju, ka šogad Liepājā taupīšot, izslēdzot ielu apgaismojumu. Pirms tam gana lielu rezonansi izsauca Liepājas domes nodoms taupīt uz valsts karogu rēķina. Pēcāk gan domes juristi ātri centās labot nelāgo izgāšanos, apgalvojot, ka galvenais pamatojums karoga noņemšanai no domes jumta iesot "Latvijas valsts karoga likums". Es protams saprotu, ka naudas pašvaldībai trūkst ļoti. Taču ir veidi, kas taupīšanas rāmjos tomēr nav ieliekami. Tostarp nacionālais karogs. Tomēr izskatās, ka Liepājas pašvaldībai radusies sajūta, ka taupot uz dzēšgumijām, apkopējām, dažiem karogiem un salūtu 18. novembrī, izdosies mazliet ciešāk savilkt jostu. Bet zināms taču, ka noņemot no banketa galda salvetes vai zobu bakstāmos kociņus, banketa izdevumi nesamazināsies. Tieši tādas analoģijas rodas, šad tad palasot par Liepājas domes taupīšanas darbiem. Tai pat laikā ir smagi ap sirdi redzēt šo knapināšanos, atceroties, cik dāsni un neprātīgi Liepājas dome rīkojās gluži nesen- vēl tikai 2008. gada nogalē, faktiski uzdāvinot bijušajai valsts prezidentei 16 900Ls par padomiem, kurus varēja iedot jebkurš Liepājas bērns. Un ja runājam par treknajiem gadiem, es joprojām nespēju izprast projektu realizācijas kārtību un prioritātes. Tostarp par Promenādi runājot. Esmu viens no tiem, kas pilnībā atbalstīja šāda objekta tapšanu ar visiem trūkumiem vai gaumes atšķirībām, taču beigu beigās jau bija skaidrs, ka kaut kur pāršauts pāri strīpai. Ar to domāju 2008. gada rudenī tapušo dzelzsbetona skatuvi Promenādē. Iespējams, arī šo būvi celt varēja un pat vajadzēja, taču kāda bija jēga izlietot teju 200 000 Ls par šo estrādi jau tad, kad krīze bija iestājusies, ja nekādu sarīkojumu tur faktiski nemaz nav notikuši, bet pilsētai krīzes brīžos pat nav nelielu rezervju karogu iegādei (barkašoviešiem par prieku) vai apgaismes nodrošināšanai nakts stundās. Bet 2006. gadā Liepājas dome bija tik dāsna, ka piešķīra PCTVL 300Ls 9. maija uguņošanas sarīkošanai. Bet, ak vai, kāda ironija! Pēc trijiem gadiem naudas 18. novembra uguņošanai nepalika...
Piemēram, tik daudz runāts par valsts pārvaldes optimizēšanu. Varbūt kļūdos, taču pašas valdības interesēs būtu bijis 2009. gadu noslēgt ar plašu publisko pārskatu: cik ēdelīgo aģentūru likvidēts, cik birokrātiskā aparāta klerku palikuši bez darba, kā tiek optimizēti valsts dienestu izdevumi un personālsastāvs. Cik galu galā naudas ir ietaupīts. Bet nē. Tā vietā 2010. gads atkal sākas, piedodiet, ar diršanu. Savā iepriekšējā rakstā jau paudu neizpratni par elementāru un vienkāršu lietu sarežģīšanu. Tādēļ sīkumos neatkārtošos. Taču redzams, ka viss 2009. gads pagājis muļājoties. Lūk, neliels piemērs- izrādās tikai šodien Labklājības ministrija nākusi klajā ar ierosinājumu likivdēt Dzimumu līdztiesības padomi. Iespējams, šī padome nebūt nebija lielākā valsts nelaime un birokrātijas perēklis, taču sen zināms, ka visa valsts burtiski apagusi ar šādām padomēm un citām pseido struktūrām, kuras nodarbojušas ne ar ko.
Tāpat turpina muļāties agrāk tik impulsīvā un rīkoties gribošā Linda Mūrniece. Iespējams, mēs nezinām visas nianses (iespējams mūsu nacionālās īpatnības prasa policistu katrā miestā un ielas krustojumā), taču uz Latvijas pleciem joprojām ir viena no lielākajām un neefektīvākajām policijām Eiropā. Par policijas struktūru arī rakstīju, bet ja kāds neatceras, atgādināšu, ka uz 2007. gadu Latvijā bija 435 valsts policistu uz 100 000 iedzīvotājiem. Faktiski ap 10 000 valsts policistu un ap 1500 pašvaldības policistu, kamēr Somijā ir ap 7000 policistu, bet Igaunijā ap 3000 policistu. Pat pēc formālām pārmaiņām, likvidējot Policijas akadēmiju un Valsts policijas apvienību "Apsardze", un izrevidējot vakantos amatus, Latvijas policija joprojām ir milzīga struktūra, kas prasa milzu izdevumus. Nav noslēpums, ka, samazināšanas rezultātā bez darba palika reti kurais priekšnieks, kas sēdēja kabinetā. Arī algu samazinājums, skatoties gluži aritmētiski, vistiešākajā veidā skāra tieši vienkāršos policistus. Bet pēdējais piliens bija Delfi portālā rakstītais, ka Kurzemes policijas priekšnieks ģimenes skandāla dēļ saņem piezīmi. Varētu jau rakstīt daudz, taču neiedziļināšos Kurzemes policijas priekšnieka nodarījumos vai soda adekvātumā (ļoti laba publikācija bija lasāma portālā Liepajniekiem.lv, tādēļ nav jēgas atkārtoties). Taču visvairāk gribas mest akmentiņus tieši Lindas Mūrnieces darbības lauciņā, jo tieši viņas paustais šī skandāla sakarā un pēcākais soda lielums lika ja ne izsmieties, tad izbrīnā pārlasīt dažus mēnešus vecas ziņas gan. Proti, vēl tikai 2009. novembrī laikrakstam "Latvijas Avīze" Linda Mūrniece sacīja sekojošo: mans uzskats ir tāds – ja cilvēks nevar tikt galā ar savām personīgajām problēmām, ir lielas šaubas, vai viņš spēs tikt galā ar darba pienākumiem. Atliek zīlēt- Kurzemes policijas priekšnieks tomēr spēj tikt galā ar pienākumiem un Linda Mūrniece lieki apvainoja labu policistu, vai nu Kurzemes policijas priekšnieks nespēj tikt galā ar pienākumiem un Linda Mūrniece faktiski ir nomināla iekšlietu ministre, kuras teiktajam neviens neklausa. Šodien skatāmā intervija iekš Dienas to laikam apliecina.
Nu un nobeigumā pilnīgi par Liepāju. Proti, dažas dienas atpakaļa izlasīju, ka šogad Liepājā taupīšot, izslēdzot ielu apgaismojumu. Pirms tam gana lielu rezonansi izsauca Liepājas domes nodoms taupīt uz valsts karogu rēķina. Pēcāk gan domes juristi ātri centās labot nelāgo izgāšanos, apgalvojot, ka galvenais pamatojums karoga noņemšanai no domes jumta iesot "Latvijas valsts karoga likums". Es protams saprotu, ka naudas pašvaldībai trūkst ļoti. Taču ir veidi, kas taupīšanas rāmjos tomēr nav ieliekami. Tostarp nacionālais karogs. Tomēr izskatās, ka Liepājas pašvaldībai radusies sajūta, ka taupot uz dzēšgumijām, apkopējām, dažiem karogiem un salūtu 18. novembrī, izdosies mazliet ciešāk savilkt jostu. Bet zināms taču, ka noņemot no banketa galda salvetes vai zobu bakstāmos kociņus, banketa izdevumi nesamazināsies. Tieši tādas analoģijas rodas, šad tad palasot par Liepājas domes taupīšanas darbiem. Tai pat laikā ir smagi ap sirdi redzēt šo knapināšanos, atceroties, cik dāsni un neprātīgi Liepājas dome rīkojās gluži nesen- vēl tikai 2008. gada nogalē, faktiski uzdāvinot bijušajai valsts prezidentei 16 900Ls par padomiem, kurus varēja iedot jebkurš Liepājas bērns. Un ja runājam par treknajiem gadiem, es joprojām nespēju izprast projektu realizācijas kārtību un prioritātes. Tostarp par Promenādi runājot. Esmu viens no tiem, kas pilnībā atbalstīja šāda objekta tapšanu ar visiem trūkumiem vai gaumes atšķirībām, taču beigu beigās jau bija skaidrs, ka kaut kur pāršauts pāri strīpai. Ar to domāju 2008. gada rudenī tapušo dzelzsbetona skatuvi Promenādē. Iespējams, arī šo būvi celt varēja un pat vajadzēja, taču kāda bija jēga izlietot teju 200 000 Ls par šo estrādi jau tad, kad krīze bija iestājusies, ja nekādu sarīkojumu tur faktiski nemaz nav notikuši, bet pilsētai krīzes brīžos pat nav nelielu rezervju karogu iegādei (barkašoviešiem par prieku) vai apgaismes nodrošināšanai nakts stundās. Bet 2006. gadā Liepājas dome bija tik dāsna, ka piešķīra PCTVL 300Ls 9. maija uguņošanas sarīkošanai. Bet, ak vai, kāda ironija! Pēc trijiem gadiem naudas 18. novembra uguņošanai nepalika...
2009. gada 8. decembris
Par valsts līdzekļiem uzturēti histēriķu kantori
Klausoties nemitīgos šausmu stāstus par Latvijas un latviešu tautas rītdienu, iedomājos par cēloņiem un sekām. Nu piemēram, vai globālā krīze uz Latviju būtu uzgūlusies tik smagi, ja 2008. gada nogalē nebūtu glābta "Parex" banka, bet tieši 2009. gadā nebūtu ieviesta administratīvi teritoriālā reforma (atzīšos, ka joprojām neesmu radis skaidrojumu, kādēļ šī reforma bija tieši tāda un ne citāda, bet ne par to tomēr). Savā laucinieka galvā nespēju izdomāt: krīze tik tiešām uz visas pasaules vissmagāk ir skārusi tieši Latviju vai mūsu mediji ieņēmuši izteikti pozīciju, kuras sekas ir uz delnas- sabiedriskais noskaņojums jau sen ir zem nulles.
Piemēram, cik zināms, tad Latvijas televīzija un Latvijas radio ir vairāk vai mazāk ar valsti un valsts finansējumu saistīts iestādījums. Bet atgādināšu, ka krīzes posta histērijas zvans bija neviens cits kā tieši Latvijas radio kolektīvs. Kulminācija radio histērijai bija translācijas pārtraukšana un ziedojumu vākšana. Kaut tieši tai pat laikā bija redzams, ka pilnīgā pakaļā un vēl sliktāk būs daudziem. Tai pašā laikā, lai man piedod Latvijas radio ļaudis, taču nemaz nav radusies sajūta, ka radio vismaz kaut kā cenšas optimizēt, taupīt vai modernizēties. Piemēra pēc pieminēšu ziņu lasīšanu Latvijas radio 2 Gvido Lingas izpildījumā tādā līmenī, ka nezinātājs šīs ziņas varētu sajaukt ar kādas skolas vietējo translāciju. Reiz par to jau rakstīju, ja kas.
Es protams neesmu radio vai TV lietu speciālists, taču 7. decembrī LTV šefa Edgara Kota izplatītais paziņojums par valsts televīzijas apraides pārtraukšanu analogajā tīklā, šķita valsts finansēto iestāžu uzkurinātās histērijas turpinājums. Es protams saprotu, ka naudas šādai apraidei gluži vienkārši nav. Taču ir jābūt pilnīgam idiotam, lai nesaprastu, ko nozīmēs šāda rīcība. Iedomāsimies stāvokli Latvijas laukos Krievijas, Baltkrievijas vai Lietuvas pierobežā, kur vienkāršiem ļaudīm vienīgais informācijas avots būs šo valstu televīzijas. Varbūt šo translāciju vismaz daļējā apmērā LTV1 varētu turpināt, ekonomējot uz ko citu? Piemēram, atsakoties no duča nejēdzīgu raidījumu un seriālu pirkšanas.
Neesmu pārliecināts vai Latvijai vajadzētu sekot autoritāro Krievijas varas iestāžu paradumiem. Diez vai kāds sapratīs, ja Latvijas sabiedriskie mediji sāks nodarboties ar valdības slavināšanu un atklātu demagoģiju. Taču ir grūti neredzēt pēdējo gadu anomāliju Latvijas medijos. Proti, teju katrs ''sevi cienošs'' medijs (īpaši televīzija), par goda lietu uzskata veidot raidījumus, kuros "atmasko" kaut ko. Privātajā TV3 kanālā šo nišu diezgan veiksmīgi aizpilda radījums "Nekā personīga". Otrajā privātajā kanālā LNT to mēģina veikt ''LNT top 10''. Taču šo abu kanālu pārējais raidlaiks ir daudz maz sabalansēts un tik tiešām neliek sevi mentāli mocīt par piederību šai vastij. Turpretī Latvijas televīzijas kolektīva tiekšanās uz šiem skandālu, atmaskojumu un sensāciju raidījumiem ir gluži pārsteidzoša. Te nesaudzīgu kritiku jebkam un par jebko gatavi paust vesela virkne raidījumu- "Sarkanā līnija", "Atklātā ceturtdiena", "100.panta preses klubs", "Skats no malas", "Jauna nedēļa" un visbeidzot "De facto". Diez ko iepriecinošs un uzmundrinošs nav arī slavenais Jāņa Dombura "Kas notiek Latvijā?". Ko pretīm korupcijas skandāliem, politiskajai angažētībai un citām klizmām par Latvijas valsts naudu uzturētā Latvijas televīzija liek pretī? Ja nav slinkums, ikviens var noziedot nedēļu un pasēdēt pie abiem Latvijas televīzijas kanāliem. LTV1 izklaides raidījumu sadaļā joprojām iespēja izbaudīt "Zini vai mini", piemēram. Par LTV7 jau rakstīju.
Reiz jau paudu viedokli, ka šodienas krīze nav tikai ārējie un vietējie ekonomiskie cēloņi. Krīzes pamatā ir sabiedriskā krīze. Kā gan mēs no šī purva varam izkāpt, ja sabiedriskie mediji ar valsts līdzfinansējumu atklāti nodarbojas ar cilvēku prātu čakarēšanu, nevis vismaz morāli stiprina cilvēkus, kuriem jau tā, piedodiet, ir sūdīgi?
Piemēram, cik zināms, tad Latvijas televīzija un Latvijas radio ir vairāk vai mazāk ar valsti un valsts finansējumu saistīts iestādījums. Bet atgādināšu, ka krīzes posta histērijas zvans bija neviens cits kā tieši Latvijas radio kolektīvs. Kulminācija radio histērijai bija translācijas pārtraukšana un ziedojumu vākšana. Kaut tieši tai pat laikā bija redzams, ka pilnīgā pakaļā un vēl sliktāk būs daudziem. Tai pašā laikā, lai man piedod Latvijas radio ļaudis, taču nemaz nav radusies sajūta, ka radio vismaz kaut kā cenšas optimizēt, taupīt vai modernizēties. Piemēra pēc pieminēšu ziņu lasīšanu Latvijas radio 2 Gvido Lingas izpildījumā tādā līmenī, ka nezinātājs šīs ziņas varētu sajaukt ar kādas skolas vietējo translāciju. Reiz par to jau rakstīju, ja kas.
Es protams neesmu radio vai TV lietu speciālists, taču 7. decembrī LTV šefa Edgara Kota izplatītais paziņojums par valsts televīzijas apraides pārtraukšanu analogajā tīklā, šķita valsts finansēto iestāžu uzkurinātās histērijas turpinājums. Es protams saprotu, ka naudas šādai apraidei gluži vienkārši nav. Taču ir jābūt pilnīgam idiotam, lai nesaprastu, ko nozīmēs šāda rīcība. Iedomāsimies stāvokli Latvijas laukos Krievijas, Baltkrievijas vai Lietuvas pierobežā, kur vienkāršiem ļaudīm vienīgais informācijas avots būs šo valstu televīzijas. Varbūt šo translāciju vismaz daļējā apmērā LTV1 varētu turpināt, ekonomējot uz ko citu? Piemēram, atsakoties no duča nejēdzīgu raidījumu un seriālu pirkšanas.
Neesmu pārliecināts vai Latvijai vajadzētu sekot autoritāro Krievijas varas iestāžu paradumiem. Diez vai kāds sapratīs, ja Latvijas sabiedriskie mediji sāks nodarboties ar valdības slavināšanu un atklātu demagoģiju. Taču ir grūti neredzēt pēdējo gadu anomāliju Latvijas medijos. Proti, teju katrs ''sevi cienošs'' medijs (īpaši televīzija), par goda lietu uzskata veidot raidījumus, kuros "atmasko" kaut ko. Privātajā TV3 kanālā šo nišu diezgan veiksmīgi aizpilda radījums "Nekā personīga". Otrajā privātajā kanālā LNT to mēģina veikt ''LNT top 10''. Taču šo abu kanālu pārējais raidlaiks ir daudz maz sabalansēts un tik tiešām neliek sevi mentāli mocīt par piederību šai vastij. Turpretī Latvijas televīzijas kolektīva tiekšanās uz šiem skandālu, atmaskojumu un sensāciju raidījumiem ir gluži pārsteidzoša. Te nesaudzīgu kritiku jebkam un par jebko gatavi paust vesela virkne raidījumu- "Sarkanā līnija", "Atklātā ceturtdiena", "100.panta preses klubs", "Skats no malas", "Jauna nedēļa" un visbeidzot "De facto". Diez ko iepriecinošs un uzmundrinošs nav arī slavenais Jāņa Dombura "Kas notiek Latvijā?". Ko pretīm korupcijas skandāliem, politiskajai angažētībai un citām klizmām par Latvijas valsts naudu uzturētā Latvijas televīzija liek pretī? Ja nav slinkums, ikviens var noziedot nedēļu un pasēdēt pie abiem Latvijas televīzijas kanāliem. LTV1 izklaides raidījumu sadaļā joprojām iespēja izbaudīt "Zini vai mini", piemēram. Par LTV7 jau rakstīju.
Reiz jau paudu viedokli, ka šodienas krīze nav tikai ārējie un vietējie ekonomiskie cēloņi. Krīzes pamatā ir sabiedriskā krīze. Kā gan mēs no šī purva varam izkāpt, ja sabiedriskie mediji ar valsts līdzfinansējumu atklāti nodarbojas ar cilvēku prātu čakarēšanu, nevis vismaz morāli stiprina cilvēkus, kuriem jau tā, piedodiet, ir sūdīgi?
P.S. Te mazliet labam noskaņojumam: http://www.youtube.com/watch?v=uy0HNWto0UY
2009. gada 22. maijs
Kad beidzot to odžu perēkli izkratīs pa lielam?
Šodien TVNET portālā izlasīju LETA ziņu, ka, īstenojot Valsts policijas reģionālo reformu, tiks izveidotas piecas reģionālās pārvaldes. Atkal skan gaužām dramatiskas runas, ka reformu rezultātā simtiem policijas darbinieku palikšot bez darba. Es tam nepiekrītu, jo policijas Latvijā viennozīmīgi ir daudz par daudz. Taču ne par to.
Vakar- 21. maijā ziņu par daudzo pārvalžu likvidēšanu paspēja publiskot Iekšlietu ministre Linda Mūrniece Latvijas Radio 1. Un tagad, lūdzu, uzmanību! Te mana reformas interpretācija jau 23. aprīlī: ''[...] 26 reģionālo Valsts policijas pārvalžu un 26 augsti atalgotu pārvalžu priekšnieku vietā vietā jāizveido piecas novadu prefektūras- Rīgas, Latgales, Zemgales, Vidzemes un Kurzemes ar pieciem novadu prefektiem[...]". Es, protams, nesaku, ka par to policijas reformu esmu runājis agrāk par iekšlietu ministri vai kādu augstu policijas amatpersonu. Taču mani kas cits dara uzmanīgu: es, būdams absolūts iekšlietu diletants, spēju pateikt un izdomāt to pašu, ko lemj un analizē cilvēki, kuri nēsā pītus pagonus, lepni sevi dēvē par ģenerāļiem, pulkvežiem un priekšniekiem, vada visādus štābus, galvenās pārvaldes un struktūras, kamēr es tā starp citu tikai piesēžos pie datora. Vai esmu apdāvināts ar hipnotiskām spējām? It kā jau nē. Varbūt esmu ļoti gudrs? Kaut nu tā būtu... Tātad, mans subjektīvais secinājums, ka iekšlietu sistēmu vada un valsts augstākajās iestādēs kopumā ilglaicīgi strādā diletanti un sliņķi. Vai gluži vienkārši- parazīti. Jo kā tas var būt, ka kopš 1991. gada Latvijā par policiju joprojām tiek dēvēts milicijas klons ar nelielām ārējām korekcijām? Kā tas var būt, ka kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas lielākās izmaiņas policijā ir mašīnu krāsojums, formas vai kāda augstu amatpersonu rotācija amatos? Bet vēlāk brīnāmies, ka pensionējies Drošības policijas šefs izrādās praktizējošs barkašovietis, kas to vien vēlējies, kā iznīcināt Latvijas neatkarību...
Vakar- 21. maijā ziņu par daudzo pārvalžu likvidēšanu paspēja publiskot Iekšlietu ministre Linda Mūrniece Latvijas Radio 1. Un tagad, lūdzu, uzmanību! Te mana reformas interpretācija jau 23. aprīlī: ''[...] 26 reģionālo Valsts policijas pārvalžu un 26 augsti atalgotu pārvalžu priekšnieku vietā vietā jāizveido piecas novadu prefektūras- Rīgas, Latgales, Zemgales, Vidzemes un Kurzemes ar pieciem novadu prefektiem[...]". Es, protams, nesaku, ka par to policijas reformu esmu runājis agrāk par iekšlietu ministri vai kādu augstu policijas amatpersonu. Taču mani kas cits dara uzmanīgu: es, būdams absolūts iekšlietu diletants, spēju pateikt un izdomāt to pašu, ko lemj un analizē cilvēki, kuri nēsā pītus pagonus, lepni sevi dēvē par ģenerāļiem, pulkvežiem un priekšniekiem, vada visādus štābus, galvenās pārvaldes un struktūras, kamēr es tā starp citu tikai piesēžos pie datora. Vai esmu apdāvināts ar hipnotiskām spējām? It kā jau nē. Varbūt esmu ļoti gudrs? Kaut nu tā būtu... Tātad, mans subjektīvais secinājums, ka iekšlietu sistēmu vada un valsts augstākajās iestādēs kopumā ilglaicīgi strādā diletanti un sliņķi. Vai gluži vienkārši- parazīti. Jo kā tas var būt, ka kopš 1991. gada Latvijā par policiju joprojām tiek dēvēts milicijas klons ar nelielām ārējām korekcijām? Kā tas var būt, ka kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas lielākās izmaiņas policijā ir mašīnu krāsojums, formas vai kāda augstu amatpersonu rotācija amatos? Bet vēlāk brīnāmies, ka pensionējies Drošības policijas šefs izrādās praktizējošs barkašovietis, kas to vien vēlējies, kā iznīcināt Latvijas neatkarību...
2009. gada 23. aprīlis
Pieņemu, ka sāpīgi, bet manuprāt jau sen aktuāli
Tik bezjēdzīgi sagandēta valsts struktūra ir jāmaina. Patīk vai nē, bet krīzes stāvoklis uz vienu gadu būtu jāizsludina, kura laikā ir jānosaka plašsaziņas tiesības un pienākumi atspoguļot notikumus valstī. Jāpārskata ar Krieviju saistīto mediju darbības ierobežojumi.
Ekonomika
Stāvokļa ietvaros jāsagatavo eiro ieviešana jau 2010. gadā, neatkarīgi no tā, ko teiks ES institūcijas. Steidzami jāatceļ 21% PVN. Jāatsakās no aģentūru institūta, līdz ar to jāatsakās no visām funkcijām, ko citās ES valstīs jau veic komerciālās iestādes. Ministriju skaits jāsamazina. Jāapvieno Iekšlietu ministrija ar Tieslietu ministriju, Izglītības ar Kultūras ministriju, Labklājības ar Veselības ministriju. Uz Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas bāzes jāizveido Attīstības ministrija, kurā jāapvieno Vides ministrija un Ekonomikas ministrija, kā to jau ieteica bēdīgi slavenā Tautas partija.
Iekšlietas un tieslietas
Jāuzsāk kardināla tiesībsargājošo dienestu pārveide: no KNAB, Iekšlietu ministrijas Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes un Drošības policijas jāizveido vienots dienests, kā to iesaka Latvijas Juristu biedrības prezidents Aivars Borovkovs.
Beidzot jāatrisina ieilgusī policijas reforma, kuras laikā jāatsakās no pašvaldības policijas institūta. Jāatsakās no padomju milicijas mantojuma: jāpārtrauc dienesta pakāpju prakse Valsts policijā, tā vietā ieviešot amatu pakāpes kā Lietuvā, Igaunijā un citās Eiropas Savienības valstīs. Jāveic optimizācija smagnējā Valsts policijas struktūrā:
a) 26 reģionālo Valsts policijas pārvalžu un 26 augsti atalgotu pārvalžu priekšnieku vietā vietā jāizveido piecas novadu prefektūras- Rīgas, Latgales, Zemgales, Vidzemes un Kurzemes ar pieciem novadu prefektiem;
b) jārevidē policijas smagnējā struktūra;
c) jāapvieno Satiksmes uzraudzības birojs (ceļu policija) un Dzelzsceļa policijas pārvalde.
Līdz ar Iekšlietu un Tieslietu ministriju apvienošanu, jāsamazina cietumu skaits. Atvieglota režīma cietumu apsardzība un Probācijas dienesta funkcijas daļēji jāuztic komerciālām struktūrām. Jāizveido vienoti reģionālie tiesu centri galvenos novadu aglomerāciju centros, atsakoties no tiesu struktūrām mazās pilsētās.
Aizsardzība
Beidzot jāatrisina funkciju dublēšanās jautājums starp Iekšlietu ministrijas Robežsardzes Jūras operāciju koordinācijas centru un Aizsardzības ministrijas Jūras spēku Krasta apsardzes dienestu. Jāapvieno Robežsardzes pārvaldes, kuru kompetencē nav valsts Austrumu robeža, zem vienotas pārvaldes.
Steidzami jāprasa NATO dalībvalstu atbalsts NBS kaujas spēju atbalstam, atsakoties no liekiem izdevumiem bruņojuma iegādē uz diviem gadiem. Ja netiek saņemta NATO maksājumu atlikšana un misiju līdzfinansējums ārvalstīs no diviem līdz pieciem gadiem, jāpārskata NBS dalība ārvalstu misijās.
Satiksmes nozare
Sakarā ar Satiksmes ministrijas nespēju uzturēt ceļus, jāuzsāk ceļu tīklu un infrastruktūras privāto partnerību. VAS "Latvijas pasts" ir jāprivatizē.
Informācijas nozare
Jāizveido vienota valsts raidorganizācija, apvienojot Latvijas TV, radio un VAS ''Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs''. Pilnīga sabiedrisko mediju satura revīzija.
Pašvaldības
Pilnīga administratīvi teritoriālās reformas revidēšana līdz nākamajām pašvaldību vēlēšanām, apvienojot pašvaldības dabisko etnogrāfisko novadu robežās, radot divu līmeņu četru novadu un Rīgas administrācijas, kurā būtu pašvaldību priekšstāvju un valsts pilnvaroto amatpersonu pārvaldības. Jāatjauno agrākais apriņķu teritoriālais pašvaldību dalījums ar nosacījumu, ka apriņķa populācija nav mazāka par 10 000 iedzīvotājiem. Katrā etnogrāfiskā novadā jāizveido novada padome, kurā ir valsts pārstāvība un katra apriņķa ievēlētie pārstāvji.
Novadu administrācijai jādod tiesības rekomendēt Iekšlietu ministrijai apstiprināšanai policijas prefektu un Zemessardzes novada (brigādes) komandieri, lai kompensētu pašvaldību policijas institūta likvidēšanu.
Ekonomika
Stāvokļa ietvaros jāsagatavo eiro ieviešana jau 2010. gadā, neatkarīgi no tā, ko teiks ES institūcijas. Steidzami jāatceļ 21% PVN. Jāatsakās no aģentūru institūta, līdz ar to jāatsakās no visām funkcijām, ko citās ES valstīs jau veic komerciālās iestādes. Ministriju skaits jāsamazina. Jāapvieno Iekšlietu ministrija ar Tieslietu ministriju, Izglītības ar Kultūras ministriju, Labklājības ar Veselības ministriju. Uz Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas bāzes jāizveido Attīstības ministrija, kurā jāapvieno Vides ministrija un Ekonomikas ministrija, kā to jau ieteica bēdīgi slavenā Tautas partija.
Iekšlietas un tieslietas
Jāuzsāk kardināla tiesībsargājošo dienestu pārveide: no KNAB, Iekšlietu ministrijas Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes un Drošības policijas jāizveido vienots dienests, kā to iesaka Latvijas Juristu biedrības prezidents Aivars Borovkovs.
Beidzot jāatrisina ieilgusī policijas reforma, kuras laikā jāatsakās no pašvaldības policijas institūta. Jāatsakās no padomju milicijas mantojuma: jāpārtrauc dienesta pakāpju prakse Valsts policijā, tā vietā ieviešot amatu pakāpes kā Lietuvā, Igaunijā un citās Eiropas Savienības valstīs. Jāveic optimizācija smagnējā Valsts policijas struktūrā:
a) 26 reģionālo Valsts policijas pārvalžu un 26 augsti atalgotu pārvalžu priekšnieku vietā vietā jāizveido piecas novadu prefektūras- Rīgas, Latgales, Zemgales, Vidzemes un Kurzemes ar pieciem novadu prefektiem;
b) jārevidē policijas smagnējā struktūra;
c) jāapvieno Satiksmes uzraudzības birojs (ceļu policija) un Dzelzsceļa policijas pārvalde.
Līdz ar Iekšlietu un Tieslietu ministriju apvienošanu, jāsamazina cietumu skaits. Atvieglota režīma cietumu apsardzība un Probācijas dienesta funkcijas daļēji jāuztic komerciālām struktūrām. Jāizveido vienoti reģionālie tiesu centri galvenos novadu aglomerāciju centros, atsakoties no tiesu struktūrām mazās pilsētās.
Aizsardzība
Beidzot jāatrisina funkciju dublēšanās jautājums starp Iekšlietu ministrijas Robežsardzes Jūras operāciju koordinācijas centru un Aizsardzības ministrijas Jūras spēku Krasta apsardzes dienestu. Jāapvieno Robežsardzes pārvaldes, kuru kompetencē nav valsts Austrumu robeža, zem vienotas pārvaldes.
Steidzami jāprasa NATO dalībvalstu atbalsts NBS kaujas spēju atbalstam, atsakoties no liekiem izdevumiem bruņojuma iegādē uz diviem gadiem. Ja netiek saņemta NATO maksājumu atlikšana un misiju līdzfinansējums ārvalstīs no diviem līdz pieciem gadiem, jāpārskata NBS dalība ārvalstu misijās.
Satiksmes nozare
Sakarā ar Satiksmes ministrijas nespēju uzturēt ceļus, jāuzsāk ceļu tīklu un infrastruktūras privāto partnerību. VAS "Latvijas pasts" ir jāprivatizē.
Informācijas nozare
Jāizveido vienota valsts raidorganizācija, apvienojot Latvijas TV, radio un VAS ''Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs''. Pilnīga sabiedrisko mediju satura revīzija.
Pašvaldības
Pilnīga administratīvi teritoriālās reformas revidēšana līdz nākamajām pašvaldību vēlēšanām, apvienojot pašvaldības dabisko etnogrāfisko novadu robežās, radot divu līmeņu četru novadu un Rīgas administrācijas, kurā būtu pašvaldību priekšstāvju un valsts pilnvaroto amatpersonu pārvaldības. Jāatjauno agrākais apriņķu teritoriālais pašvaldību dalījums ar nosacījumu, ka apriņķa populācija nav mazāka par 10 000 iedzīvotājiem. Katrā etnogrāfiskā novadā jāizveido novada padome, kurā ir valsts pārstāvība un katra apriņķa ievēlētie pārstāvji.
Novadu administrācijai jādod tiesības rekomendēt Iekšlietu ministrijai apstiprināšanai policijas prefektu un Zemessardzes novada (brigādes) komandieri, lai kompensētu pašvaldību policijas institūta likvidēšanu.
2009. gada 2. februāris
Radio klusums
Šorīt no rīta mani pārsteidza neskanošs Latvijas radio. Kā dedzīgs Latvijas radio klausītājs uztraucos. Vienreiz jau paudu savas domas par radio un sabiedrisko mediju lomu kopumā. Ziniet, kas pārsteidz? Ir pagājis krietns laiks kopš sākās tā jezga ap Latvijas radio naudas lietām. Pērnā gada 16. decembrī še pat uzrakstīju, kas bija uz sirds. Ir pagājis pusotra mēneša, bet absolūti vienpusēja dramatizēšana par Latvijas radio nedienām turpinās. Atkal tiek teikts, ka Latvijas radio ir vienreizēja iespēja klausīties neatkarīgu un objektīvu informāciju, atkal tiek runāts par mediju neatkarību. Un es atkal varu tikai apstiprināt, ka pilnībā esmu Latvijas radio pusē. Taču joprojām neesmu sapratis: kas ar to radio notiek? Tiek runāts par teju miljona latu parādu, bet līdz pat Dzintra Kolāta iecelšanai par radio vadītāju, neviens tā īsti un saprotami nav skaidrojis, kādēļ tāds parāds radies, kas par to atbildīgs, kas notiks ar iepriekšējo radio vadītāju Semēvicu, kurš šādu parādu pieļāvis. Tikmēr tiek runāts, ka radio atbalstam tikšot atvērtas ziedojumu tālruņu līnijas, tiešraidē tiek uzklausīti cilvēki, kas gatavi ziedot vai lielu tiesu savu pensiju.
Šodien, 2. februārī Latvijas radio ziņo, ka no februāra Latvijas radio 1 viļņos Haralda Burkovska vadītā raidījuma "Kā labāk dzīvot" laikā skanēs mūzika, raidījums "Kultūras Rondo" neskanēs vairs no marta, raidījumiem "Šī diena vēsturē" un "Dzīves ritmi mūzikā" palielināsies atkārtojumu skaits. Zināms, ka visi šie raidījumi nebūt nav tie peļamākie. Bet man joprojām ir jautājums: cienītie, kas notiks ar raidījumu ''Sestdienas rīts kopā ar Artu un Ansi", kas ir absolūta radio šizofrēnija sestdienas rītos? Kas notiks ar nebeidzamiem konkursiem, izmantojot tālruņus? Vai tiešām šie raidījumi, piemēram "Monopols" vairākās izpausmēs- "Monopola spēle", "Monopola viesis", "Monopols pie stūres" un pieminētais ''Sestdienas rīts kopā ar Artu un Ansi" ir tik neatņemama Latvijas radio 1 sastāvdaļa, kuru vārdā vajadzētu slēgt labākus raidījumus? Vai tiešām Latvijas radio 1 nebūs kauns prasīt tantiņām ziedot radio pastāvēšanai, kamēr tā viļņos skan lauku translācijas tīkla kvalitātes raidījumi? Vienreiz jau uzdevumu jautājumu: kādēļ ekonomijas nolūkos "Monopols" nevarētu skanēt sestdienas rītos, aizvietojot radiocirku ar Ansi Bogustovu un Artu Skuju? Kādēļ ekonomijas nolūkos nevarētu vismaz uz laiku Latvijas radio 1 atteikties no divdaļīgā ikdienas raidījuma "Kultūras rondo", samazinot to līdz vienam raidījumam dienā? Kādēļ nevarētu izskatīt iespēju atteikties ziņu raidījumu dublēšanos Latvijas radio 1 un Latvijas radio 2, translējot Latvijas radio 2 ziņas, kuras tiek veidotas Latvijas radio 1 ziņu dienestā? Kādēļ vismaz uz laiku nevarētu apvienot Latvijas radio 3 "Klasika" ar Latvijas radio 4 "Domskaja plošaģ"? Nu ja jau pagalam ir tik slikti, ka jāslēdz ārā raidītāji un nav naudas ko samaksāt Burkovskim, Tomsonam vai Muktupāvelam, kas briesmīgs notiktu, ja Latvijas radio 1 un Latvijas radio 2 apvienotu vismaz uz laiku? Vismaz bada apstākļos skanētu sabiedrisks radio ar labiem raidījumiem un latviešu mūziku starp tiem.
Ja jau valstī tūkstošiem cilvēku paliek bez darba, kādēļ par visu varu Latvijas radio nav gatavs šo grūto laiku konjunktūrai? Kādēļ bez darba paliek simtiem policistu, robežsargu un ugunsdzēsēju un jaunu darbu spiesti meklēt tūkstošiem citu profesiju cilvēki? Bezdarbnieku rindas aug bīstamos tempos, bet tai pat laikā sestdienas rītos par visu varu jāklausās Ansis Bogustovs. Nu kur te ir principi, kur te ir loģika un samērība?
Esmu gatavs ziedot, zvanīt un atbalstīt. Bet Latvijas radio, nevis prastu radio ētera aizpildīšanu ar kaut ko vai telefonu konkursus par kaut ko.
Šodien, 2. februārī Latvijas radio ziņo, ka no februāra Latvijas radio 1 viļņos Haralda Burkovska vadītā raidījuma "Kā labāk dzīvot" laikā skanēs mūzika, raidījums "Kultūras Rondo" neskanēs vairs no marta, raidījumiem "Šī diena vēsturē" un "Dzīves ritmi mūzikā" palielināsies atkārtojumu skaits. Zināms, ka visi šie raidījumi nebūt nav tie peļamākie. Bet man joprojām ir jautājums: cienītie, kas notiks ar raidījumu ''Sestdienas rīts kopā ar Artu un Ansi", kas ir absolūta radio šizofrēnija sestdienas rītos? Kas notiks ar nebeidzamiem konkursiem, izmantojot tālruņus? Vai tiešām šie raidījumi, piemēram "Monopols" vairākās izpausmēs- "Monopola spēle", "Monopola viesis", "Monopols pie stūres" un pieminētais ''Sestdienas rīts kopā ar Artu un Ansi" ir tik neatņemama Latvijas radio 1 sastāvdaļa, kuru vārdā vajadzētu slēgt labākus raidījumus? Vai tiešām Latvijas radio 1 nebūs kauns prasīt tantiņām ziedot radio pastāvēšanai, kamēr tā viļņos skan lauku translācijas tīkla kvalitātes raidījumi? Vienreiz jau uzdevumu jautājumu: kādēļ ekonomijas nolūkos "Monopols" nevarētu skanēt sestdienas rītos, aizvietojot radiocirku ar Ansi Bogustovu un Artu Skuju? Kādēļ ekonomijas nolūkos nevarētu vismaz uz laiku Latvijas radio 1 atteikties no divdaļīgā ikdienas raidījuma "Kultūras rondo", samazinot to līdz vienam raidījumam dienā? Kādēļ nevarētu izskatīt iespēju atteikties ziņu raidījumu dublēšanos Latvijas radio 1 un Latvijas radio 2, translējot Latvijas radio 2 ziņas, kuras tiek veidotas Latvijas radio 1 ziņu dienestā? Kādēļ vismaz uz laiku nevarētu apvienot Latvijas radio 3 "Klasika" ar Latvijas radio 4 "Domskaja plošaģ"? Nu ja jau pagalam ir tik slikti, ka jāslēdz ārā raidītāji un nav naudas ko samaksāt Burkovskim, Tomsonam vai Muktupāvelam, kas briesmīgs notiktu, ja Latvijas radio 1 un Latvijas radio 2 apvienotu vismaz uz laiku? Vismaz bada apstākļos skanētu sabiedrisks radio ar labiem raidījumiem un latviešu mūziku starp tiem.
Ja jau valstī tūkstošiem cilvēku paliek bez darba, kādēļ par visu varu Latvijas radio nav gatavs šo grūto laiku konjunktūrai? Kādēļ bez darba paliek simtiem policistu, robežsargu un ugunsdzēsēju un jaunu darbu spiesti meklēt tūkstošiem citu profesiju cilvēki? Bezdarbnieku rindas aug bīstamos tempos, bet tai pat laikā sestdienas rītos par visu varu jāklausās Ansis Bogustovs. Nu kur te ir principi, kur te ir loģika un samērība?
Esmu gatavs ziedot, zvanīt un atbalstīt. Bet Latvijas radio, nevis prastu radio ētera aizpildīšanu ar kaut ko vai telefonu konkursus par kaut ko.
2008. gada 16. decembris
Varbūt tomēr ir ko samazināt?
Daudz tiek runāts, ka Latvijas radio un Latvijas televīzijai ņemšot nost naudu. Radio šefs Dzintris Kolāts radio ēterā ceļ trauksmi, ka radio varot apklust pavisam. Tiek skaidrots, ka slikti iešot Latvijas radio 2 un Latvijas radio ''Klasikai''. Nāksies pārtraukt apraidi trīs kanāliem ārpus Rīgas – 4. integrācijas kanālam "Domskaja plošaģ", 3. kanālam ''Klasika'' un populārās mūzikas 2. kanālam. Arī televīzijas ļaudis saka, ka LTV 1 vairs nevarēšot raidīt 18 stundas diennaktī, bet LTV 7 klāšoties pavisam plāni. Latvijas Televīzija būs spiesta pārtraukt LTV 7 programmas demonstrēšanu analogās zemes televīzijas tīklā, kā arī nevarēs demonstrēt sporta un kultūras pasākumus– olimpiādi, Eirovīziju un pasaules čempionātu futbolā. Ticu, ka naudas samazinājums ir sāpīgs. Tomēr šai sakarā gribētu dalīties pārdomās.
Tā kā mašīnā mīlu klausīties Latvijas radio 1 vai Latvijas radio 2, sākšu tieši ar radio.
Pirmkārt. Kāpēc tiek runāts, ka naudas samazinājums sagraušot neatkarīgos medijos, taču tai pat laikā šie "neatkarīgie" mediji aizmirsuši, ka tik neatkarīgi viņi nav bijuši. Lūk, kaut vai viens piemērs, kad agrākais Latvijas radio ziņu dienesta vadītājs Jānis Rozenbergs tā saukto "Draudzības dienu" laikā valsts finansētu sabiedrisko radio ziņu raidījumus padarīja par atklātu homoseksuālisma ruporu. Lieki atgādināt, ka visiem zināmais Kārlis Streips šo zilo gaisotni uzturēja vairāku gadu garumā. Paldies Dievam, šie cilvēki vairs nav radio flagmaņi, taču runājot par mediju neatkarību, radio ļaudīm derētu atcerēties savu spēju saglabāt objektīvu un valstisku pozīciju. Arī Latvijas televīzija te nebija bez grēka.
Otrkārt. Kādēļ tiek runāts, ka budžeta samazinājumi skars Latvijas radio kanālus tā, ka tas traucēšot valstī klausītāko radiostaciju Latvijas radio 2, bet netiek runāts un pat apspriesta iespēja, lai pārskatītu izteikti muļķīgu raidījumu veidošanu. Starp tiem minams sestdienas rītu ārprāts Latvijas Radio 1- "Sestdienas rīts kopā ar Artu un Ansi". Nav jābūt pārlieku apdāvinātam radio izklaides nozarē, lai pat pēc viena šī raidījuma noklausīšanās konstatētu, ka no 9.05 līdz 12.00 sestdienās skan lokālas radiostudijas līmeņa raidījums, kuru vada cilvēki, kuriem ir gaužām maz saprašanas (vai gribēšana strādāt) par lauciņu, kurā viņi saņem algu. Šī programma ir vienmuļa, ar vāju saturu, kur talkā tiek ņemts tālrunis un galda spēle ''Cirks''.
LR 1 skan daži raidījumi, kuri varētu tikti pārlikti uz citu laiku vai neskanēt vispār. Piemēram, pirmdienās, otrdienās, ceturtdienās un piektdienās no 16.05 līdz 18.00 skan raidījums "Monopols", kura laikā dzirdama sadaļa "Radioduelis". Konkursiem tiek atvēlēts viens no karstākajiem ētera laikiem. Arī te radio palīgā ņem tālruni un komunicēšana ar klausītājiem notiek cauri to. Iespējams, tiem, kas šajos konkursos piedalās, tas sagādā prieku, taču man kā klausītājam un nodokļu maksātājam nekādu baudījumu šīs sarunas un bieži vien pat muļķību klausīšanās pēc nogurdinošas darba dienas nesagādā. Kad izskan šīs viktorīnas, "Monopols" turpinās ar citām viktorīnām. Pirmdienās skan "Monopola spēle" ar radio viktorīnu pa tālruni, otrdienās "Monopola viesis" ar radio viktorīnu pa tālruni, ceturtdienās klausāma "Ceļotāju spēle" ar radio viktorīnu pa tālruni, savukārt piektdienās klausītājiem tiek piedāvāts "Monopols pie stūres" ar radio viktorīnu pa tālruni. Savādi, ka no 16.45 līdz 17.00 "Monopola" saturīgākā daļa "Šī diena vēsturē", kad klausāms Eduards Liniņš ar teicami sagatavotiem lasījumiem, izskan tieši tad, kad vairums cilvēku sēž autobusos, tramvajos, mašīnās, braucot no darba uz mājām, vai gatavojas to darīt. Loģiski, daudzi šo lielisko programmu nedzird.
Kādēļ "Monopols" nevarētu skanēt sestdienas rītos, aizvietojot radiocirku ar Ansi Bogustovu un Artu Skuju?
Treškārt. Daudz tiek runāts, ka valstī par maz uzmanības kultūras lietām. Iespējams tieši tādēļ goda vietā ik dienas tiek celts Latvijas radio 1 raidījums "Kultūras rondo", kas klausāms katru darba dienu no 11.30 līdz 12.00. Pēc divu stundu pārtraukuma klausītājiem tiek piedāvāta "Kultūras rondo" otrā daļa, kas klausāma no 14.05 līdz 15.00. Raidījuma saturs nebūt nav peļams, tomēr rodas sajūta, ka Latvijas radio 1 nav izpētījis savu klausītāju loku. Īsti nesaprotu, kādēļ šis raidījums skan divās daļās un tieši dienas vidū. Bez tam tā saturs bieži vien dublējas ar Latvijas radio "Klasika" raidījumu saturu. Atļaušos būt ''nekulturāls'' un neakadēmisks, bet pieņemot patreizējās krīzes konjunktūru, pieņemu, ka "Klasika" izskatās pēc dārga deserta. Manuprāt būtu racionāli uz šī radio kanāla bāzes izveidot augstas raudzes kultūras un klasikas radio, iekļaujot tanī jau pieminēto "Kultūras rondo".
Kas attiecas uz Latvijas radio 2, tad pārsteidz šī kanāla ziņu raidījumu formāts un šo ziņu saturs. Kādēļ mūziķim Gvido Lingam LR 2 liek lasīt ziņas? Piedodiet, bet tas nav Lingas lauciņš. Varbūt ekonomijas nolūkos vajadzētu pieņemt praksi, kāda ir LR 3 "Klasikā", kur ziņas sinhroni skan no Latvijas radio 1.
Nobeigumā- TV.
Ja vairumam Latvijas iedzīvotāju prasītu: kādu TV kanālu jūs skatāties, par nožēlu secināsim, ka neviena no diviem LTV kanāliem līderos nav. LTV 1 2007. gadā pēc sociālo pētījumu aģentūras "TNS Latvia" pētījumiem redzams, ka iedzīvotāji LTV 1 no TV skatīšanas laika veltījuši vien 11% (LNT vairāk nekā 20%, TV3 gandrīz tik pat). Negribu būt pārlieku kritisks, tomēr man liekas smieklīgi, ka sazin kuro gadu LTV 1 tiek veidots tāds raidījums kā "Zini vai mini". Šī erudīcijas spēle izskatās kā ieraksts no pagājušā gadsimta sešdesmitajiem gadiem. LTV 1 skatāmi arī citi raidījumi, kuri satura dēļ labāk iederētos citā kanālā. Piemēram, svētdienās, kad vairums cilvēku izvēlas atpūtu mājās, LTV 1 17.30 piedāvāja programmu "Etnosi.Tolerance", kurā stāstīja par mazākumtautību kultūru.
Vēl bēdīgāka aina ar popularitāti ir LTV 7. Tai uzmanību veltījuši vien nieka 5%. Es joprojām neesmu radis racionāli skaidrojumu, kādēļ agrākais LTV2 kanāls pārtapa par LTV7, taču kad skatos šo kanālu, prātā nāk tikai viens: kādēļ tas ir? Agrākie solījumi, ka tas būšot teju vai sporta un filmu kanāls nav izpildīti. Apskatot šī kanāla programmu, piemēram uz 17. decembri, atrodams, ka no 22 dienas raidījumiem un seriāliem, ceturtā daļa tiek atkārtoti tās pašas dienas laikā. Viens raidījums ir reklāmas raidījums, bet viens- vasaras Olimpisko spēļu atkārtojums. Bez raidījumiem tiek rādītas sērijas no trīs dažādiem seriāliem. Divu seriālu sērijas tiek atkārtotas. Jautājums: kādēļ ir vajadzīgs valsts finansēts TV kanāls, kurš sāk translēt jau 06.50, bet beidz translēt pirms diviem naktī, ja 30% no TV kanālā translētā ir atkārtojumi, bet 25% ir lēti un ļoti zemas kvalitātes seriāli?
Mazliet neveikli izskatās LTV7 mēģinājumi balansēt uz bilingvālās skatuves. Proti, kanāls demonstrē Edgara Zvejas vadīto un kompānijas "Eiropa TV" veidoto raidījumu ciklu "Zveja" lauzītā krievu valodā. Raidījums saturiski nebūt nav slikts, taču citā laikā LTV7 raida raidījumu par makšķerēšanas lietām- "Ar makšķeri". Tas klausāms latviski un to vada Māris Olte ar Edgaru Vērpi. Tik pat neveikli izskatās LTV7 izvēlēto raidījumu tematika: otrdienās skatāma pāraide azartiskiem ļaudīm- "Autosporta programma Nr.1", ceturtdienās LTV7 piedāvā aģentūras "Zebra" veidoto autosporta raidījumu- "Ātruma cilts", savukārt sestdienās raidījums tiem, kuri mīl auto- "Tavs auto". Paralēli LTV 7, "Zebra" veido arī raidījumu par satiksmes drošību LTV 1. Man no malas LTV7 interešu loks šķiet sekojošs: auto lietas, makšķerēšana un kriminālie notikumi. Pāri palikušajā laikā tiek translēti seriāli, kad paliek pāri no tā LTV7 atvēl laiku sportam.
Pat pieņemot, ka šī kanāla translēšana tiek samazināta uz atkārtojamo seriālu rēķina, tiek ietaupīti līdzekļi. Iepriekšējo gadu vīzija par Latvijas TV trešo kanālu, kurš būtu kultūras kanāls, šodienas apstākļos izklausās nenopietni. Kādēļ šo kultūras jomu, ieskaitot "100g kultūras", "Valodo novados", "Klēts", "LTV portrtetu izlase" un citus tematiskos raidījumus arī citās valodās nevarētu translēt LTV7, padarot tā saturu daudzpusīgāku? Ja vienu otru no šiem raidījumiem tulkotu, cittautiešiem tas nāktu krietni par labu, nekā LTV 7 translētais Krievijas seriāls "Muhtars" un kriminālo notikumu ziņas. Visbeidzot, ja naudas taupīšanas nolūkos kādu gadu Latvija un Latvijas TV7 iztiks bez pliekanām "Eirovīzijas" dziesmām, nekas šausmīgs nenotiks.
Tā kā mašīnā mīlu klausīties Latvijas radio 1 vai Latvijas radio 2, sākšu tieši ar radio.
Pirmkārt. Kāpēc tiek runāts, ka naudas samazinājums sagraušot neatkarīgos medijos, taču tai pat laikā šie "neatkarīgie" mediji aizmirsuši, ka tik neatkarīgi viņi nav bijuši. Lūk, kaut vai viens piemērs, kad agrākais Latvijas radio ziņu dienesta vadītājs Jānis Rozenbergs tā saukto "Draudzības dienu" laikā valsts finansētu sabiedrisko radio ziņu raidījumus padarīja par atklātu homoseksuālisma ruporu. Lieki atgādināt, ka visiem zināmais Kārlis Streips šo zilo gaisotni uzturēja vairāku gadu garumā. Paldies Dievam, šie cilvēki vairs nav radio flagmaņi, taču runājot par mediju neatkarību, radio ļaudīm derētu atcerēties savu spēju saglabāt objektīvu un valstisku pozīciju. Arī Latvijas televīzija te nebija bez grēka.
Otrkārt. Kādēļ tiek runāts, ka budžeta samazinājumi skars Latvijas radio kanālus tā, ka tas traucēšot valstī klausītāko radiostaciju Latvijas radio 2, bet netiek runāts un pat apspriesta iespēja, lai pārskatītu izteikti muļķīgu raidījumu veidošanu. Starp tiem minams sestdienas rītu ārprāts Latvijas Radio 1- "Sestdienas rīts kopā ar Artu un Ansi". Nav jābūt pārlieku apdāvinātam radio izklaides nozarē, lai pat pēc viena šī raidījuma noklausīšanās konstatētu, ka no 9.05 līdz 12.00 sestdienās skan lokālas radiostudijas līmeņa raidījums, kuru vada cilvēki, kuriem ir gaužām maz saprašanas (vai gribēšana strādāt) par lauciņu, kurā viņi saņem algu. Šī programma ir vienmuļa, ar vāju saturu, kur talkā tiek ņemts tālrunis un galda spēle ''Cirks''.
LR 1 skan daži raidījumi, kuri varētu tikti pārlikti uz citu laiku vai neskanēt vispār. Piemēram, pirmdienās, otrdienās, ceturtdienās un piektdienās no 16.05 līdz 18.00 skan raidījums "Monopols", kura laikā dzirdama sadaļa "Radioduelis". Konkursiem tiek atvēlēts viens no karstākajiem ētera laikiem. Arī te radio palīgā ņem tālruni un komunicēšana ar klausītājiem notiek cauri to. Iespējams, tiem, kas šajos konkursos piedalās, tas sagādā prieku, taču man kā klausītājam un nodokļu maksātājam nekādu baudījumu šīs sarunas un bieži vien pat muļķību klausīšanās pēc nogurdinošas darba dienas nesagādā. Kad izskan šīs viktorīnas, "Monopols" turpinās ar citām viktorīnām. Pirmdienās skan "Monopola spēle" ar radio viktorīnu pa tālruni, otrdienās "Monopola viesis" ar radio viktorīnu pa tālruni, ceturtdienās klausāma "Ceļotāju spēle" ar radio viktorīnu pa tālruni, savukārt piektdienās klausītājiem tiek piedāvāts "Monopols pie stūres" ar radio viktorīnu pa tālruni. Savādi, ka no 16.45 līdz 17.00 "Monopola" saturīgākā daļa "Šī diena vēsturē", kad klausāms Eduards Liniņš ar teicami sagatavotiem lasījumiem, izskan tieši tad, kad vairums cilvēku sēž autobusos, tramvajos, mašīnās, braucot no darba uz mājām, vai gatavojas to darīt. Loģiski, daudzi šo lielisko programmu nedzird.
Kādēļ "Monopols" nevarētu skanēt sestdienas rītos, aizvietojot radiocirku ar Ansi Bogustovu un Artu Skuju?
Treškārt. Daudz tiek runāts, ka valstī par maz uzmanības kultūras lietām. Iespējams tieši tādēļ goda vietā ik dienas tiek celts Latvijas radio 1 raidījums "Kultūras rondo", kas klausāms katru darba dienu no 11.30 līdz 12.00. Pēc divu stundu pārtraukuma klausītājiem tiek piedāvāta "Kultūras rondo" otrā daļa, kas klausāma no 14.05 līdz 15.00. Raidījuma saturs nebūt nav peļams, tomēr rodas sajūta, ka Latvijas radio 1 nav izpētījis savu klausītāju loku. Īsti nesaprotu, kādēļ šis raidījums skan divās daļās un tieši dienas vidū. Bez tam tā saturs bieži vien dublējas ar Latvijas radio "Klasika" raidījumu saturu. Atļaušos būt ''nekulturāls'' un neakadēmisks, bet pieņemot patreizējās krīzes konjunktūru, pieņemu, ka "Klasika" izskatās pēc dārga deserta. Manuprāt būtu racionāli uz šī radio kanāla bāzes izveidot augstas raudzes kultūras un klasikas radio, iekļaujot tanī jau pieminēto "Kultūras rondo".
Kas attiecas uz Latvijas radio 2, tad pārsteidz šī kanāla ziņu raidījumu formāts un šo ziņu saturs. Kādēļ mūziķim Gvido Lingam LR 2 liek lasīt ziņas? Piedodiet, bet tas nav Lingas lauciņš. Varbūt ekonomijas nolūkos vajadzētu pieņemt praksi, kāda ir LR 3 "Klasikā", kur ziņas sinhroni skan no Latvijas radio 1.
Nobeigumā- TV.
Ja vairumam Latvijas iedzīvotāju prasītu: kādu TV kanālu jūs skatāties, par nožēlu secināsim, ka neviena no diviem LTV kanāliem līderos nav. LTV 1 2007. gadā pēc sociālo pētījumu aģentūras "TNS Latvia" pētījumiem redzams, ka iedzīvotāji LTV 1 no TV skatīšanas laika veltījuši vien 11% (LNT vairāk nekā 20%, TV3 gandrīz tik pat). Negribu būt pārlieku kritisks, tomēr man liekas smieklīgi, ka sazin kuro gadu LTV 1 tiek veidots tāds raidījums kā "Zini vai mini". Šī erudīcijas spēle izskatās kā ieraksts no pagājušā gadsimta sešdesmitajiem gadiem. LTV 1 skatāmi arī citi raidījumi, kuri satura dēļ labāk iederētos citā kanālā. Piemēram, svētdienās, kad vairums cilvēku izvēlas atpūtu mājās, LTV 1 17.30 piedāvāja programmu "Etnosi.Tolerance", kurā stāstīja par mazākumtautību kultūru.
Vēl bēdīgāka aina ar popularitāti ir LTV 7. Tai uzmanību veltījuši vien nieka 5%. Es joprojām neesmu radis racionāli skaidrojumu, kādēļ agrākais LTV2 kanāls pārtapa par LTV7, taču kad skatos šo kanālu, prātā nāk tikai viens: kādēļ tas ir? Agrākie solījumi, ka tas būšot teju vai sporta un filmu kanāls nav izpildīti. Apskatot šī kanāla programmu, piemēram uz 17. decembri, atrodams, ka no 22 dienas raidījumiem un seriāliem, ceturtā daļa tiek atkārtoti tās pašas dienas laikā. Viens raidījums ir reklāmas raidījums, bet viens- vasaras Olimpisko spēļu atkārtojums. Bez raidījumiem tiek rādītas sērijas no trīs dažādiem seriāliem. Divu seriālu sērijas tiek atkārtotas. Jautājums: kādēļ ir vajadzīgs valsts finansēts TV kanāls, kurš sāk translēt jau 06.50, bet beidz translēt pirms diviem naktī, ja 30% no TV kanālā translētā ir atkārtojumi, bet 25% ir lēti un ļoti zemas kvalitātes seriāli?
Mazliet neveikli izskatās LTV7 mēģinājumi balansēt uz bilingvālās skatuves. Proti, kanāls demonstrē Edgara Zvejas vadīto un kompānijas "Eiropa TV" veidoto raidījumu ciklu "Zveja" lauzītā krievu valodā. Raidījums saturiski nebūt nav slikts, taču citā laikā LTV7 raida raidījumu par makšķerēšanas lietām- "Ar makšķeri". Tas klausāms latviski un to vada Māris Olte ar Edgaru Vērpi. Tik pat neveikli izskatās LTV7 izvēlēto raidījumu tematika: otrdienās skatāma pāraide azartiskiem ļaudīm- "Autosporta programma Nr.1", ceturtdienās LTV7 piedāvā aģentūras "Zebra" veidoto autosporta raidījumu- "Ātruma cilts", savukārt sestdienās raidījums tiem, kuri mīl auto- "Tavs auto". Paralēli LTV 7, "Zebra" veido arī raidījumu par satiksmes drošību LTV 1. Man no malas LTV7 interešu loks šķiet sekojošs: auto lietas, makšķerēšana un kriminālie notikumi. Pāri palikušajā laikā tiek translēti seriāli, kad paliek pāri no tā LTV7 atvēl laiku sportam.
Pat pieņemot, ka šī kanāla translēšana tiek samazināta uz atkārtojamo seriālu rēķina, tiek ietaupīti līdzekļi. Iepriekšējo gadu vīzija par Latvijas TV trešo kanālu, kurš būtu kultūras kanāls, šodienas apstākļos izklausās nenopietni. Kādēļ šo kultūras jomu, ieskaitot "100g kultūras", "Valodo novados", "Klēts", "LTV portrtetu izlase" un citus tematiskos raidījumus arī citās valodās nevarētu translēt LTV7, padarot tā saturu daudzpusīgāku? Ja vienu otru no šiem raidījumiem tulkotu, cittautiešiem tas nāktu krietni par labu, nekā LTV 7 translētais Krievijas seriāls "Muhtars" un kriminālo notikumu ziņas. Visbeidzot, ja naudas taupīšanas nolūkos kādu gadu Latvija un Latvijas TV7 iztiks bez pliekanām "Eirovīzijas" dziesmām, nekas šausmīgs nenotiks.
Abonēt:
Ziņas (Atom)