Lembergs ar Sesku

Vakar Liepājas puses laikrakstā "Kursas laiks" ieraudzīju šo karikatūru un nespēju atturēties no ielikšanas.

Taupīšanas un citas domas

Šodien, klausoties LR1 "Krustpunktus", šis tas lika aizdomāties. Neatkārtošu raidījumā dzirdēto, tādēl dalīšos ar savām pārdomām.
Piemēram, tik daudz runāts par valsts pārvaldes optimizēšanu. Varbūt kļūdos, taču pašas valdības interesēs būtu bijis 2009. gadu noslēgt ar plašu publisko pārskatu: cik ēdelīgo aģentūru likvidēts, cik birokrātiskā aparāta klerku palikuši bez darba, kā tiek optimizēti valsts dienestu izdevumi un personālsastāvs. Cik galu galā naudas ir ietaupīts. Bet nē. Tā vietā 2010. gads atkal sākas, piedodiet, ar diršanu. Savā iepriekšējā rakstā jau paudu neizpratni par elementāru un vienkāršu lietu sarežģīšanu. Tādēļ sīkumos neatkārtošos. Taču redzams, ka viss 2009. gads pagājis muļājoties. Lūk, neliels piemērs- izrādās tikai šodien Labklājības ministrija nākusi klajā ar ierosinājumu likivdēt Dzimumu līdztiesības padomi. Iespējams, šī padome nebūt nebija lielākā valsts nelaime un birokrātijas perēklis, taču sen zināms, ka visa valsts burtiski apagusi ar šādām padomēm un citām pseido struktūrām, kuras nodarbojušas ne ar ko.
Tāpat turpina muļāties agrāk tik impulsīvā un rīkoties gribošā Linda Mūrniece. Iespējams, mēs nezinām visas nianses (iespējams mūsu nacionālās īpatnības prasa policistu katrā miestā un ielas krustojumā), taču uz Latvijas pleciem joprojām ir viena no lielākajām un neefektīvākajām policijām Eiropā. Par policijas struktūru arī rakstīju, bet ja kāds neatceras, atgādināšu, ka uz 2007. gadu Latvijā bija 435 valsts policistu uz 100 000 iedzīvotājiem. Faktiski ap 10 000 valsts policistu un ap 1500 pašvaldības policistu, kamēr Somijā ir ap 7000 policistu, bet Igaunijā ap 3000 policistu. Pat pēc formālām pārmaiņām, likvidējot Policijas akadēmiju un Valsts policijas apvienību "Apsardze", un izrevidējot vakantos amatus, Latvijas policija joprojām ir milzīga struktūra, kas prasa milzu izdevumus. Nav noslēpums, ka, samazināšanas rezultātā bez darba palika reti kurais priekšnieks, kas sēdēja kabinetā. Arī algu samazinājums, skatoties gluži aritmētiski, vistiešākajā veidā skāra tieši vienkāršos policistus. Bet pēdējais piliens bija Delfi portālā rakstītais, ka Kurzemes policijas priekšnieks ģimenes skandāla dēļ saņem piezīmi. Varētu jau rakstīt daudz, taču neiedziļināšos Kurzemes policijas priekšnieka nodarījumos vai soda adekvātumā (ļoti laba publikācija bija lasāma portālā Liepajniekiem.lv, tādēļ nav jēgas atkārtoties). Taču visvairāk gribas mest akmentiņus tieši Lindas Mūrnieces darbības lauciņā, jo tieši viņas paustais šī skandāla sakarā un pēcākais soda lielums lika ja ne izsmieties, tad izbrīnā pārlasīt dažus mēnešus vecas ziņas gan. Proti, vēl tikai 2009. novembrī laikrakstam "Latvijas Avīze" Linda Mūrniece sacīja sekojošo: mans uzskats ir tāds – ja cilvēks nevar tikt galā ar savām personīgajām problēmām, ir lielas šaubas, vai viņš spēs tikt galā ar darba pienākumiem. Atliek zīlēt- Kurzemes policijas priekšnieks tomēr spēj tikt galā ar pienākumiem un Linda Mūrniece lieki apvainoja labu policistu, vai nu Kurzemes policijas priekšnieks nespēj tikt galā ar pienākumiem un Linda Mūrniece faktiski ir nomināla iekšlietu ministre, kuras teiktajam neviens neklausa. Šodien skatāmā intervija iekš Dienas to laikam apliecina.
Nu un nobeigumā pilnīgi par Liepāju. Proti, dažas dienas atpakaļa izlasīju, ka šogad Liepājā taupīšot, izslēdzot ielu apgaismojumu. Pirms tam gana lielu rezonansi izsauca Liepājas domes nodoms taupīt uz valsts karogu rēķina. Pēcāk gan domes juristi ātri centās labot nelāgo izgāšanos, apgalvojot, ka galvenais pamatojums karoga noņemšanai no domes jumta iesot "Latvijas valsts karoga likums". Es protams saprotu, ka naudas pašvaldībai trūkst ļoti. Taču ir veidi, kas taupīšanas rāmjos tomēr nav ieliekami. Tostarp nacionālais karogs. Tomēr izskatās, ka Liepājas pašvaldībai radusies sajūta, ka taupot uz dzēšgumijām, apkopējām, dažiem karogiem un salūtu 18. novembrī, izdosies mazliet ciešāk savilkt jostu. Bet zināms taču, ka noņemot no banketa galda salvetes vai zobu bakstāmos kociņus, banketa izdevumi nesamazināsies. Tieši tādas analoģijas rodas, šad tad palasot par Liepājas domes taupīšanas darbiem. Tai pat laikā ir smagi ap sirdi redzēt šo knapināšanos, atceroties, cik dāsni un neprātīgi Liepājas dome rīkojās gluži nesen- vēl tikai 2008. gada nogalē, faktiski uzdāvinot bijušajai valsts prezidentei 16 900Ls par padomiem, kurus varēja iedot jebkurš Liepājas bērns. Un ja runājam par treknajiem gadiem, es joprojām nespēju izprast projektu realizācijas kārtību un prioritātes. Tostarp par Promenādi runājot. Esmu viens no tiem, kas pilnībā atbalstīja šāda objekta tapšanu ar visiem trūkumiem vai gaumes atšķirībām, taču beigu beigās jau bija skaidrs, ka kaut kur pāršauts pāri strīpai. Ar to domāju 2008. gada rudenī tapušo dzelzsbetona skatuvi Promenādē. Iespējams, arī šo būvi celt varēja un pat vajadzēja, taču kāda bija jēga izlietot teju 200 000 Ls par šo estrādi jau tad, kad krīze bija iestājusies, ja nekādu sarīkojumu tur faktiski nemaz nav notikuši, bet pilsētai krīzes brīžos pat nav nelielu rezervju karogu iegādei (barkašoviešiem par prieku) vai apgaismes nodrošināšanai nakts stundās. Bet 2006. gadā Liepājas dome bija tik dāsna, ka piešķīra PCTVL 300Ls 9. maija uguņošanas sarīkošanai. Bet, ak vai, kāda ironija! Pēc trijiem gadiem naudas 18. novembra uguņošanai nepalika...

Rallijs Kurzeme 2008

2008. gada jūlijs, Ulda Seska ekipāža Rallija Kurzeme 2008 pilsētas posmā.

Pirmo reizi atjaunotās Latvijas Republikas laikā Rallijs Kurzeme tā pa īstam dragā pa Liepājas ielām.

Vairāk bilžu te: http://www.poga.lv/photos/aigarsp/sets/set:34187/

Vismaz Liepājā bez pārsteigumiem. Un labi vien ir!

Kā jau vairums ļaužu, kam augstākie spēki devuši spriešanas spējas, domāja, Liepājā vēlēšanas lielas izmaiņas nav nesušas. Labi vai slikti? Es gan sliekšos domāt, ka labi. Labi, ka viens otrs izmests no domes. Piemēram, visiem sen apnikušais Āris Ozoliņš, kurš pat reklāmās 12 gadu laikā nav spējis izdomāt neko citu kā vien pozēšanu pie šaha galda. Nav grūti iedomāties, kādu šūpošanos nāktos piedzīvot, ja bīstamā barkašoviešu partija būtu ieguvusi prognozētās divas vietas, bet promaskaviskais "Saskaņas centrs" vairāk par trim. Īstā vieta ierādīta arī bijušajam maršruta autobusa šoferim, tagad neveiksmīgam kapakmeņu tirgonim Boboško no PCTVL. Šis cilvēks domē jau no pirmās dienas izskatījās pēc pārpratuma, kuru pašvaldības amatā ievedusi vien histēriskā Osipova harizma.
Secinājums: jaunā dome būs latviska, liepājnieku etniskajam vairākumam lojāla. Gara acīm, ja vien vēlētāji nebūs izdarījuši asas kustības ar rakstāmrīku vai partiju lielie bosi nesāks stumdīt figūras, es tajā redzu (kad taps zināmas personājas oficiāli, salīdzināšu savas nojautas!):
Uldi Sesku(Liepājas partija)
Imantu Resni (Liepājas partija)
Helviju Valci(Liepājas partija)
Edvīnu Striku(Liepājas partija)
Gunāru Ansiņu(Liepājas partija)
Oskaru Zīdu(Liepājas partija)
Jāni Vilnīti(LPP/LC)
Silvu Goldi(Tautas partija)
Ivaru Kesenfeldu (TB/LNNK)
Ivaru Ķervi(Jaunais laiks)
Edgaru Krūmiņu(SCP).
Otro spārnu veidotu:
Elita Kosaka(barkašoviešu partija)
Valērijs Kravcovs (SC)
Sergejs Dikterjovs(SC)
Indulis Jankovskis(SC).
Pēdējam, ko no visas šīs sarkanās kompaškas ir normālākais, gan jācer, ka par viņu būs balsojuši kreisi noskaņotie latvieši.
Visbeidzot rezultāti nozīmē, ka Osipova un PCTVL kultivētās starpetniskās nesaskaņas nepārmetīsies uz pašvaldības namu. Cits jautājums: kā Sesks un viņa jaunā koalīcija, kuru atbalstīju arī es, noturēs saņemto uzticību. Dod Dievs mūsu Liepājas valdniekiem gudrību! Dod Dievs vairs nepakļauties valsts ienaidniekiem un nepieļaut vecās kļūdas! Ļoti, ļoti jācer, ka Seska kungam būs drosme atzīt savas kļūdas, bet galvenais- tās neatkārtot!

Liepājas vidū taps otrs Dienvidu tilts?

Divi laikraksti vienlaikus- "Neatkarīgā" un ''Dienas Bizness'' pievērsuši uzmanību kādam faktam, kurš apritē cirkulē jau ilgāku laiku, proti, koncertzāļu būvniecības jautājumam. Laikraksti dara zināmu, ka Kultūras ministrija līdz 30. aprīlim gaidot četru pašvaldību- Liepājas, Rēzeknes, Ventspils un Cēsu pieteikumus par koncertzāļu būvniecību novados. Izrādās, ka gandrīz 15 miljonus latu to būvniecībai varētu saņemt no Eiropas Reģionālās attīstības fonda , bet Finanšu ministrija koncertzāļu būvniecībai šogad līdzekļus tam neesot atvēlējusi. Principā šim faktam vajadzētu būt pozitīvai sensācijai, jo reģionos šādi lieli objekti būtu īstā skābekļa deva slāpstošajai būvniecības nozarei. Jo šis tik tiešām būtu īstais laiks, lai atsāktu lielu valsts un pašvaldības objektu būvniecību. Pirmkārt, lai glābtu reģionus no strauji augošā bezdarba un ekonomiskās stagnācijas, otrkārt, šodienas ekonomiskais kritums koncertzāles ļautu uzcelt par krietni zemākām izmaksām, nekā tas notiktu tā sauktajos "treknajos gados". Visbeidzot, Tautas partijas kultivētās un tā sauktās "Oranžās koncertzāles" reģionos ir ļoti nepieciešamas. Taču, ar dažādiem lielākiem vai mazākiem skandāliem šo koncertzāļu tapšana jau ilgāku laiku ir zem gaužām biedējoša neskaidrības plīvura. Un arī šoreiz laikraksti pievērš uzmanību dažādiem nepatīkamiem faktiem. Taču visvairāk mani kā liepājnieku nepatīkami pārsteidz ar Liepājas koncertzāli virmojošie skandāli. Un lūk, "Neatkarīgā" noskaidrojusi, ka Liepājas koncertzāles ''Lielais dzintars'' būvniecības projekta īstenošanai jau tika piešķirts 1,4 miljonu latu finansējums no privatizācijas līdzekļiem. Savukārt 2007. gadā Liepājas koncertzāles projektam tika piešķirts jau 3 miljonu latu valsts budžeta finansējums. 2008. gadā tika piešķirts vēl 1,7 miljonu latu valsts budžeta finansējums. Tā jau nav, ka lietas labā nekas netika veikts. Diezgan lielos triecientempos 2005. gadā tika nojaukts bijušais kinoteātris "Liepāja". Tas esot izmaksājis ap 1,3 miljoniem latu. Projektēšanai, inženiertīklu projektiem, skiču projektam un daļēji tehniskajam projektam kopā esot iztērēti 1,65 miljoni latu. Vairāk nekā 200 000 latu izlietoti prezentācijām, komandējumiem, juridiskajiem pakalpojumiem un tulkošanai. Teiktu tā: dzīvots uz nebēdu. Taču par pārējo, diemžēl, jāpiekrīt "Neatkarīgās" novērojumiem, ka ''vienīgais redzamais apliecinājums Liepājas plāniem būvēt koncertzāli ir plāksnīte pilsētas centrālajā laukumā, kurā norādīts, ka tur kaut kad atradīsies daudzfunkcionāls centrs''...

Šā gada janvārī tika izziņots, ka ilgi kārotā koncertzāle gan vēl tik ātri netapšot. Publiski pieejamā informācija pēc laikraksta publicētā liecina, ka Liepājas koncertzāles sākotnējās izmaksas tika lēstas 4 miljonu latu apmērā. Tomēr 2006. gadā gan tika lēsts, ka izmaksas sasniegšot pat 14 miljoniem latu. Arī tās Liepājas mērogiem ir diezgan lielas izmaksas. Taču pērn "Lielā dzintara" izmaksu aprēķini sasnieguši 30 miljonu latu slieksni, ziņo "Neatkarīgā". Atklāti sakot, pirmo reizi uzzināju, ka koncertzāles izmaksas varētu būt tik iespaidīgas. Jo vismaz laukums, kas tās vajadzībām izbrīvēts, neatstāj tik vērienīga projekta iespaidu. Vismaz, ja vien tas nav debesskrāpis vai otrs Dienvidu tilts.
Visbeidzot "Neatkarīgā" dara zināmu, ka Liepājas pašvaldība, lūgta komentēt, cik daudz līdzekļu būtu nepieciešams jaunās koncertzāles ''Lielais dzintars'' būvniecībai, atbildi atteikusies sniegt. Tā vietā esot skaidrots, cik lielas būšot koncertzāles telpas un ietilpība. ''Visticamāk, to var skaidrot ar negribēšanu atklāt, kur jau ir tērēti vairāk nekā seši miljoni latu, kas līdz šim piešķirti no valsts līdzekļiem,'' secina laikraksts.
Tā sakot, komentāri lieki...

Indulgence visiem dzīves gadījumiem

Lasu un neticu savām acīm: kāds brīnišķīgs pirmā aprīļa joks! Lasu vēlreiz, nē. Tikai ziņa, ka Ekonomikas policija izbeigusi pagājušā gada nogalē sākto kriminālprocesu saistībā ar bijušās Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas un viņas dzīvesbiedra Imanta uzņēmuma "VVF Consulting" saņemto pasūtījumu no Liepājas pašvaldības. Ja kāds neatminas par ko bija runa, tad eksprezidentes šaraškina kantorītis par vairāk nekā 16 000 latiem Liepājas domei iesniedza sacerējumu sliktā latviešu valodā, kurā bija lasāms aicinājums sakopt dzejnieku apdziedāto pilsētas vēju un pamācības izvērtēt, cik interesenti katru mēnesi konsultē Liepājas domes mājas lapu internetā. Par šo gadījumu lielu brēku sacēla laikraksts "Neatkarīgā". Un kas zin, cik veikli viss noklustu, ja ne ventspilnieku acīgums.
Starp citu, lēmums par procesa izbeigšanu pieņemts jau šā šā gada februārī. Kādēļ par to tik ilgi klusēts, arī savādi. Varbūt kādam vispārējā nemieru skurbuļa iespaidā likās, ka liepājnieki dosies lauzt bruģi un sitīs logus ārā pašvaldībai?
Protams, es pieļauju, ka formāli Freibergu kantoris nekādus noziegumus nav veikuši. Viņi vienkārši piečakarēja Liepājas domes priekšsēdētāju. Taču tik pat noteikti es zinu, ka kaut kas tamlīdzīgs citās Rietumu kultūras valstīs notikt nevarētu. Bet ja notiktu, sekotu barga sabiedrības reakcija. Tai pat laikā citkārt tik čaklie visu politisko procesu pētnieki un analizētāji no "Delnas", "Providus" un citām sorosītu tīkla organizācijām, pārsteidzošā kārtā ietur klusumu. Vai labākajā gadījumā vārgi izdod kādu skaņu, lai tikai ietekmīgo masonu mestreni neaizvainotu. Ikreiz, kad kādam aizmugurē stūmējam neļauj pa Rīgu maršēt ar varavīksnes karogu, šie atmostas. Redz netaisnību. Kad iespēja paskatīties patreizējā prezidenta kabatās, atkal Sorosa ķēdes suņi ir FAS pozā. Ar Vairu citādi. Nez vai iemesls tam kā tai senā sakāmvārdā, ka vārna vārnai acīs neknābj. Jo zināms taču, ka Vaira un Imants ar sorosītiem uz TU. Vēl vairāk, izskatās, ka dāma tapusi par agresīvo liberāļu ikonu, kurai ļauts krietni vairāk nekā citiem. Ja krāpties, tad pa lielam. Ja apvainot un ņirgāties, tad uz pilnu klapi. Ja pašslavināties, tad tā, ka citiem ausis vīst.
To, ka Freibergas kundze nekad netiks sodīta un tas, ka kļūdīties vai mazliet pašmugulēties ir gaužām ierasti visās valstīs un visos politiskajos līmeņos, nav jaunums. Neviens jau neko neteiktu, ja Liepājas pašvaldība Ulda Seska personā vēlētos sniegt savdabīgu gratulāciju eksprezidentei. Dot madāmai saujā 16 000 Ls būtu bijis kaut kā stulbi, tādēļ tika uzrīkots treknajiem gadiem raksturīgais konkurss, kurā uzvarētājs jau skaidrs, savukārt konkurss ir ne par ko. Mēs laucinieki no Liepājas esam vienkārši ļaudis, ko no mums prasīt, taču vismaz prezidentu un eksprezidentu mēroga personas jau nu varētu atturēties no tik primitīvām spekulācijām un naudas kāšanas. Citādi izskatās pēc tāda indulgences abonementa.

Kā izrādās...

Liepājas domes rīkotajā konkursā par pilsētas attīstības politikas analīzi, kura rezultātā vairāk nekā 16 tūkstoši latu pašvaldības naudas iztērēti par 13 lappuses garu sliktā latviešu valodā sarakstītu un vidusskolēna līmeņa padomiem pilnu sacerējumu, nevajadzīgajiem pretendentiem izvirzīti būtiski augstāki uzdevumi nekā tā uzvarētājam – eksprezidentes Vairas Vīķes-Freibergas uzņēmumam VVF Consulting, ziņo Lato Lapsa laikrakstā "Neatkarīgā". Turklāt pašvaldībā dzirdēts pat neoficiāls skaidrojums, ka šis pseidokonkurss bijis sava veida pateicība eksprezidentei par viņas ražīgo astoņu gadu darbu Latvijas un arī Liepājas labā... Nu ko tur brīnīties, tā jau domāju ne tikai es. Taču, ka šī lieta ir austa tik primitīvi, neticēju. Biju iedomājies, ka Liepājas pašvaldībā šīs lietiņas kārto mazliet prātīgā un viņi varēja apjaust, ka Kanādas madāma mīl veikt provocēšanu.
Vai tas ir sākums, lai Uldi Sesku ar šo idiotisko kundzes "podstavu'' noēstu? Dzirdēts, ka esot kāds cits mēra kandidāts, pareizāk sakot- kandidāte no oranžo vidus. Bet kas mums to teiks...

Publikācija pilnībā lasāma te: http://www.nra.lv/zinas/10961-liepajas-vvf-konkursa-nevajadzigie-pretendenti-atsijati-jau-laikus.htm

Liepājas mērs māžojas

18. oktobrī vai visa Latvija vārījās, uzzinot, ka bijusī prezidente par 16 190 Ls uzrakstījusi gaužām nožēlojamu domrakstu par ''Liepājas attīstību''. Bet izlasot šodienas "Neatkarīgo", atkal šoks. ''Liepājas domes speciālisti vēl vairākus mēnešus pētīs, kuri ieteikumi no eksprezidentes Vairas Vīķes-Freibergas uzņēmuma VVF Consulting radītā 13 lappuses garā un 16 tūkstošus latu izmaksājušā domraksta ir "vērā ņemami", laikrakstam paziņojis pilsētas mērs Uldis Sesks.
Tā vietā, lai atzītu, ka Liepājas dome ir piekāsta un atprasītu no madam Freibergas un viņas kunga tos nodokļu maksātāju iztērētos 16 190 Ls, Liepājas mērs sāk māžošanos. Nu labi, tuvojas vēlēšanas, uz ielas palikt negrib neviens, bet ir taču jābūt kaut kādam veselam saprātam un godam. Vai tiešām šo Freibergas murgu vajadzētu tagad attaisnot, labot tajā gramatikas un stila kļūdas, un mēģināt to iedzīvināt? Galu galā, ja es aizeju uz veikalu un nopērku smirdošu desu, kurai turklāt ir norādīts iztecējis lietošanas laiks, es to nesu atpakaļ un sūdzos. Šajā gadījumā eksprezidentes kundze Liepājai iesmērējusi "beigtu zivi", bet pilsētas mērs vairās atgriezt šo smirdošo produktu tā pārdevējam. Un lūk, kas lasāms laikrakstā: ''uz jautājumu, vai ar uzņēmumu noslēgtajā līgumā ir paredzēta iespēja nekvalitatīva produkta saņemšanas gadījumā nemaksāt visu paredzēto summu vai arī iespēja lietot kādas citas sankcijas, U. Sesks atbildēja, ka viņš vispār neatceroties, kāds līgums noslēgts: "Tad jums ir jāzvana pirmdien. Ko jūs vēl gribat zināt? Vai jums nepatika mana atbilde?"'' Un sakiet vēl, ka tā stipendiātu lieta ir mīts...

P.S. 18. oktobra publikācija no "Neatkarīgās" pilnībā lasāma te: http://www.nra.lv/zinas/10214-liepaja-vvf-padomus-petisot-vel-menesiem-ilgi.htm

Liepājas dome no eksprezidentes saņem muļķīgus padomus par 16 190 latiem

Kaut šī absurdā padarīšana, par kuru šodien vēstī vairāki plašsaziņas līdzekļi, nav jaunums, tomēr man kā liepājniekam ir kauns lasīt šodienas laikrakstu "Neatkarīgā", kur lasāms Lato Lapsas raksts "Liepājas dome no VVF saņem padomus par 16 000 latu".
"Trīspadsmit lappuses garš sacerējums sliktā latviešu valodā ar vidusskolēna līmeņa padomiem, ko parakstījusi Vaira Vīķe-Freiberga, ir Liepājas domes taustāmais ieguvums no 16 190 latiem.Tie eksprezidentes uzņēmumam samaksāti ", raksta laikraksts. Un patiesi, rodas tikai viens jautājums: kā nav kauna? Ja Liepājas pašvaldība bija lēmusi Vairu Vīķi Freibergu kaut kādā veida gratulēt par, iespējams, labu astoņu gadu darbu, to varēja izdarīt daudz cienīgākā veidā, nevis tik nekrietni tērējot pilsētas iedzīvotāju naudu. Bez tam, vai tad savā prezidentēšanas laikā Freibergas kundze ir rādījusi kaut vienu reizi, kad viņas zināšanas pašvaldības jautājumos būtu tik pietiekamas? Labi. Sen taču zināms, ka šādu pseidoprojektu rakstīšana ir gaužām izplatīts korupcijas paveids. Netrūkst labdaru, kas nolīgst kādu ārkārtīgi dārgu "speciālistu" par valsts vai pašvaldības līdzekļiem, lai taptu kāda vīzija vai projekts. Tādi tiek pasūtīti ne pirmo un ne pēdējo reizi. Galvenā bēda, ka kundze, labi apzinās savu neomesiānisko tēlu, kuru viņa ar lielu sparu veidoja visus prezidentēšanas gadus. Daudzi tautieši ar putām uz lūpām ņems lietussargu un pēc kundzes kaujas sauciena dosies šturmēt i Saeimu, i Prezidenta pili, i telegrāfu. Viņa ļoti labi zin, ka, izveidojot savu mesiānisko spēku, garantēta iekļūšana Saeimā ar vismaz ceturdaļu vēlētāju balsīm. No kundzes mutes skanējuši gan pārmetumi Ventspils Aivaram, gan Mākoņu Andrim. Joprojām kundze neliedz savu viedokli kādam medijam, lai iedotu dunku kāda amatvīra mīkstajā pavēderē. Viņa zin, ka viņas bīstas. Un tomēr, viņa paņēma 16 190Ls un "uzmeta" oranžo Liepājas domi...

Ja kāds prasīs, kas lielāks bubulis, man visvairāk atmiņā palikusi prezidente, kura par visu varu centās grozīt valsts valodas likumu, aktīvi lobēja vienas etniskas grupas ekonomiskās intereses, regulāri savās runās pauda nostāju, par kādu jebkuras valsts tauta savu priekšgājēju izdzītu no prezidenta mītnes ar sūdainu koku. Atvainojos par izteicienu. Ak, kāds interesenats ieteikums no Freibergas kundzes puses- akcentēt Liepājas kultūrvēsturisko mantojumu: cara kūrorts, nozīmīgs ebreju centrs, stratēģiskas militārās lomas pilsēta nocietinājumi, kara osta. Kā jaušams, bez tā šis cilvēks nevar iztikt nekādi. Un tā jau ir vai nu apsēstība, vai pataloģisks fetišs.
P.S. Pilns Lato Lapsas raksts izlasāms te: http://www.nra.lv/zinas/10126-liepajas-dome-no-vvf-sanem-padomus-par-16-000-latu.htm
Savukārt portāls TVNET izvietojis šī ārprātīgā "dokumenta" skanējumus: http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/article.php?id=566359