Šī gada maijs manuprāt bijis ļoti brīnišķs. Pēc bargās ziemas tas atnesa laika apstākļus, ko tik ilgi gaidījām. Citur turpinās vulkāni, plūdi un citas klizmas, bet pie mums smaržoja pavasaris- ziedēja pienenes, zaļoja meži un pļavas. Ziedēja un zaļoja tik spēcīgi, ka paklīdeņu trači mūs nespēja satraukt. Vienuvārdu sakot, redz- mana mīļā tauta tautiņa, cik skaistu zemi Radītājs mums devis! Jel gavilē, lepnais latvi!
30. maijā biju Liepājas Jūrmalas parkā, kur kūsāja jautrība. Bet divi zirdziņi mierīgi bubināja. 
Bet dienu ātrāk- 29. maijā redzēju mazu daļiņu Tēvijas no 27 metru augstuma. Uzkāpjot Ložmetējkalna skatu tornī.