Uz tikšanos!

Mīļie draugi un lasītāji, sakarā ar darba lietām & regulāro aizņemtību, mans pārdomu blogs vismaz uz kādu laiku taps neaktīvs līdzšinējā formātā, jo radošām pārdomām par apkārt notiekošos palicis pavisam maz laika. Turpmāk mana vārda un uzvārda interneta adrese atvērsies manā pamatnodarbošanās lapā.
Taču tas nenozīmē, ka esmu palicis tik senils un nevarīgs, ka neko neuzrakstīšu. Reizi pa reizei mana klātbūtne būs jūtama manā Liepājas fotogrāfiju krātuvē Liepajnieks.lv. Jo atzīšos, ka jebkāda rosīšanās politiskajās pārdomās atņemt pozitīvo enerģiju, kas, skaisti formulējot, man nepieciešama, darot pasauli labāku, kurā skanēs laimīgu bērnu smiekli, nebūs slimību un ciešanu, mūsu dižā un daudznacionālā vācvalodīgā kontinenta visas malas savienos jaukas ātrgaitas šosejas, pa kurām ceļos laimīgi cilvēki, kuru sirdīs un kredītkartēs nekad netrūks pozitīvas bilances.

Jauku Jums gaišo nākotni, brāļi un māsas!

P.S.
Te būs pilns saraksts ar vietnēm (kas var papildināties!), kurās lasāms un redzams tas, kas mani interesē, ko regulāri apmeklēju un mēģinu papildināt.

Fotografēšana kāzās, kristībās un visos svētkos. Un protams, daudz sporta reportāžu- http://fotografesana.lv/
Manas fotoreportāžas: http://www.flickr.com/photos/aigarsprusis/
Iespējams, pasaulē interesantākie video sižeti: http://www.youtube.com/user/virtualliepaja
Mans mikroblogs: http://twitter.com/Prusis
Mans profils Draugiem.lv (sekojiet man!): http://www.draugiem.lv/liepajnieks
Vislielākā Liepājas dokumentēšana fotogrāfijās desmit gadu garumā: http://www.liepajnieks.lv/

Jaukā ceļojuma diena

Krakovas apceļojuma jaukākais brīdis- pazemes baznīca sāls raktuvēs.

4. augusts Krakovas apceļojuma laikā jaukākā diena- Veļičkas sāls raktuves burtiski Krakovas pievārtē. Pati Veļičkas pilsēta- gaužām Polijai raksturīga, ja neteiktu, ka nekāda. Taču sāls raktuvju muzejs- lieliska vieta, fantastiska atpūta, neskatoties uz milzu dziļumu zem zemes, kas jāpārvar kājām. Sāls raktuvju kopgarums esot tik liels, gide teicās, ka to izstaigāšanai nepieciešami trīs mēneši. Tūristiem atvērta vien maza daļiņa. Un ar to ir vairāk nekā gana, lai redzētu, ka te poļi centušies nopietni. Iespaidīgi tuneļi un pazemes zāles. Pat vietās, kur mana auguma cilvēkam ir jāiet pieliecoties, nerodas nelāgas sajūtas, jo pazemē tiem pumpāts svaigs gaiss. Smieklīgākais, ka sienas, neskatoties uz melno krāsu, var laizīt. Tīra sāls.
Paša iespaidīgākā vieta- milzu baznīca zem zemes. Ar altāriem, ar lustrām ar visu nepieciešamo. Iespaids ārprātīgi sajūsminošs. Tā īsti aprakstīt to nemaz nevar, jo vismaz jāapskata bildes. Ja uz Krakovu ir vērts braukt, tad šo sāls raktuvju dēļ noteikti. Lai labāk izprastu sāls raktuvju apmērus un šī objekta iespaidīgumu, vieglāk salīdzināt šo vietu ar kaut ko starp metro bez pašiem metro vilcieniem, starp lielu muzeju un izklaides parku, kurā ir gan lieliska ēstuve (kurā, lai izjustu sāls ieguves sūrumu, sāli bez maksas principiāli nedod), gan restorāns, gan veikaliņi. Par sāls raktuvēm jāsaka tā: pirmo reizi, apmeklējot Poliju, neradās iespaids, ka poļi cenšas izspiest naudu no sūda, kā tas bijis līdz šim.

Te neliela reportāža no raktuvēm: http://www.flickr.com/photos/aigarsprusis/sets/72157624540360037/

Augusta iedvesma

Kopš pavasara jau paskrējis krietns laiks, bet nu beidzot esmu atkodis, kas bija vajadzīgs. Tādēļ augusts man sākas ar jaunu fotopiedzīvojumu meklējumiem. Kādi tie būs, jau pavisam drīz te sarakstīšu. Bet labam noskaņojumam, vasarai turpinoties, apskatiet senākus piedzīvojumus zem birkas- ceļojums.

Tāds lielisks 24. jūlijs

24. jūlija rīts Liepājā sākās ar Baltijas Jūras kausa izcīņas sacensības skeitborda slalomā. Jauks pasākums, ja kas. Te mazliet vairāk: http://www.liepajnieks.lv/2010/07/baltijas-juras-kausa-izcina-slaloma.html

Vakarpusē risinājās LMT Virslīgas spēle starp Liepājas Metalurgu un FK Jaunība. Spēle bija neticami interesanta. Un palīdzēja tam niknais negaiss. Izlasīt manis redzēto var te: http://www.liepajnieks.lv/2010/07/tadu-futbolu-vel-nebiju-redzejis.html

Un visbeidzot pašā vakarā Baltic Beach Party 2010 laikā Liepājas debesīs rēca "Red Bull Flying Bulls" lidmašīnas. Reportāžu var apskatīt te: http://www.flickr.com/photos/aigarsprusis/sets/72157624573162940/

Un kā Jums šķiet? Vai nav varena diena?

Vecliepājas ugunīgās debesis

Tieši tagad tāds skats paveras no mana loga. 2010. gada 18. jūlijs, 22:23.

Negantie čehi un zibens

Atbalstīt savējos ieradās ļoti daudzi. Ļoti laba sajūta radās, redzot futbolu gandrīz pilnā stadionā.

Uhhhhhhhhh, tik karstu laiku sen nebiju piedzīvojis. Bet tai pat laikā brīnījos, cik labi un viegli pārnesu karstumu. Vien vakar, fotografējot "Liepājas Metalurga" cīniņu ar Čehijas spicāko klubu "Sparta", konstatēju, ka spēles otrajā pauslaikā drēbes kā no ūdens izvilktas. Laukumā tiešām bija karsti. Bet tas vēl nav viss. Vakarā pēc teju mēneša pārtraukuma, Liepāja sagaidīja lietu, kas atnāca ar zibens spērieniem un tāaadu lietu, ka maz nelikās. Bliezieni bija tik tuvu, ka māja burtiski palēcās. Un tad vēl no manas puses tik nepiedodama bērnišķība mēģināt pa jumta logu pafotografēt zibeni... Kaut kur blakus tāds blieziens, ka cauri visiem kauliem no dzelzs jumta izgāja... Rokas vēl ilgi jutās notirpušas. Vispār jau smieklīgi. Kā filmās.

Atgriežoties pie futbola, bija iespēja redzēt ar kādu tehniku atbrauca turienes fotoreportieri. Nu jā, protams, ka abiem Nikon D3, Nikkor 400mm f/2.8D AF-S ED-IF II, monopods, plecā otrs komplekts ar 70-200mm. Es jau sanervozējos, ka izgāzīšos kā veca sēta. Kur man līdz tam visam. Bet kad apskatījos reportāžas, nomierinājos. Es ar savu manuālo 500mm par 100 Ls gluži dubļos ar seju neielidoju. Kamēr mani nav pieņēmuši darbā kādam glancētam sporta žurnālam, emocijas par jauko tehniku daudzu tūkstošu vērtībā nolikšu malā...

Te var aplūkot Čehijas fotogrāfa reportāžu laikrakstā "Sport": http://deniksport.blesk.cz/galerie/fotbal-evropske-pohary-liga-mistru/70982/
Te "Dienas" fotogrāfa Aivara Liepiņa reportāža: http://www.diena.lv/lat/sports/sportafoto/foto-liepajas-metalurgs-0-3-pragas-sparta
Te fotoreportiera Romāna Kokšarova reportāža: http://sportacentrs.com/futbols/eirokausi/galerijas/romans_koksarovs/7928?show_thumbs&all_comments=1&picture=1
Bet te mana spēles reportāža: http://www.flickr.com/photos/aigarsprusis/sets/72157624487408144/

Kalnišķu mežos

Pēcsvētku azartā vakar nokļuvu Kalnišķu mežā. Tas ir Rucavas pusē. Ar Straiperu izklejojām mežu krustu šķērsu. Burtiski gar degunu aizskrēja stirna, visapkārt vītero putni, meža ieskautā pļavā vanags medīja. Ko tādu tikai pie mums var redzēt.
Dažas bildes var aplūkot te: http://www.flickr.com/photos/aigarsprusis/sets/72157624363042612/

Kas uz mola notiek vakaros?

Ja tā palūkojas no mūsdienu ērtību puses, kas kaiš cilvēkam pilsētā? Var pieiet pie ledusskapja, atvērt pudeli alus vai ieliet glāzi vīna. Var ērti apsēsties pie televizora un burtiski ceļot, kur vien vēlas ar tālvadības pults palīdzību. Tā tiek sagaidīta tumsa aiz loga, līdz, miega rosināti, varam doties pie miera ērtā gultā. Bet tieši tai laikā, kad daudzi no mums jau ērti iekārtojušies savās gultās, kur citur sākas pavisam cita dzīve. Nemaz nav tālu jāmeklē, piemēram, uz Liepājas moļiem dzīve neapstājas arī vakaros. Šķiet neticami vai ne?

Jau pa gabalu šķiet ar mani kāds izspēlē kādu burvīgu joku- lēni šūpojas jūras virsma, horizontam tuvojas saule, uz mola spēcīgs jūras zāļu aromāts un atskan Pilsētā kurā piedzimst vējš… Šķiet kā no skaistākajām svešinieka atmiņām par dzimto Liepāju, kas vizualizētas jaukā filmā… Pēc mirkļa tieši uz mola pamanu jauniešu bariņu, kas skandina Liepājas himnu.

Tad, ducinādams un pumpinādams, gar moli mājās no zvejas atgriežas kuģītis, kas lepni nes visas Pasaules vārdu. Kaijas naski sajūt Pasaules atgriešanos un, griezīgi klaigādamas, lido mazā kuģīša ceļā, neuztraucosties, ka tas pamuks. Piestātnē jau viņi satiksies tik un tā.

Šīs ir Melnās jūras bullītis. Garšojot pēc mencas. Esot apsēduši Liepājas ostmalu, apēdot citu zivju ikrus. Kožot arī. Kā tie te nonākuši? Ar kuģu balasta ūdeņiem. Apmēram piecu gadu laikā šo te daudz kļuvis. Zivs gaļīga, ķeroties labi, taču žēl, ka nodarot pāri citām zivīm, sakās makšķernieks, kas atnācis zušos. Diemžēl aukstā laika dēļ zivis mazāk nekā pērn. Arī ostas racējs postu nodarot. Kad tas briesmonis te izsūca kanālu, zivis esot aizbēgušas. Bet citādi jau skaisti te ir. Mierīgi. Uz mola palikšot vismaz līdz trijiem naktī. Citi vēl ilgāk.

Divas futbola dienas

Liepājnieks Kristaps Grebis- pirmo vārtu guvējs.

Sācies Pasaules kauss futbolā, kuru diezgan cītīgi gaidīju, taču sazin kādēļ joprojām neesmu redzējis nevienu pašu spēli. Toties mums te Liepājā raženas futbola dienas. 9. jūnijā "Liepājas Metalurgs" diezgan pieticīgi uzvarēja Marijampoles "Sūduvu", bet 12. jūnijā ar skaistu otro puslaiku tika sakauts Ventspils "Tranzit".
Pēc abām spēlēm man radās viens vienīgs jautājums: kādēļ abās spēlēs "Daugavas" stadions bija tik tukšs? Tai pašā laikā tik naski kritizējam Latvijas sportu, bet nevaram savākt pilnas tribīnes. Labi, ne pilnas, bet vismaz pa pusei pilnas. Ja nepērkam biļetes par simbolisku samaksu, ja nenākam skatīties hokeju un futbolu, kurā Liepājai ir teicami panākumi, vai varam prasīt, lai šajās komandās būtu sazin kāds progresējošs līmenis un iespējas cīnīties augstākas raudzes sacensībās? Agrāk salīdzinoši mazo interesi daudzi tulkoja vienkārši: kāda jēga iet pārdzīvot par komandu, kurā nav neviena savējā. Vairums no citām pasaules malām. Bet nu taču mūsu komanda ir ne tikai ar Latvijas spēlētājiem, bet te taču ir mūsu paši zēni no pilsētas un apkārtnes! Un tie taču ir pagājušās sezonas čempioni! Katrā ziņā savādi.

Spēle ar "Sūduvu": http://www.flickr.com/photos/aigarsprusis/sets/72157624115642653/
spēle ar "Tranzit": http://www.flickr.com/photos/aigarsprusis/sets/72157624135767293/

Militāro iespaidu diena Ventspilī

Mūsu sabiedrotie- ASV jūras kājnieki.

Šodien militārajās mācības "Baltops 2010", kas risinās Ventspils pusē, bija viesu diena. Es kā blogotājs un militāro lietu entuziasts biju klāt, pateicoties Aizsardzības ministrijas labvēlībai (īpašs paldies Dacei Ankipānei, jo tieši viņas apbrīnojamā enerģija visas dienas laikā bija viens liels sinerģijas centrs).
Sākums preses pārstāvjiem bija uz kuģa "Eugene A. Obregon". Ja es teikšu, ka kuģis ir milzīgs, nepateikšu neko. Tādēļ vizualizēšu to citādi- uz 250 metrus garā kuģa ir tik daudz kaujas tehnikas un mašīnu, ka ar to visu varētu ieņemt ne tikai visu Latviju. Domāju, ka zēni ar šo tehniku diezgan raiti aizšļūktu līdz pat Minskai un vēl tālāk. Un ar traktoriem un buldozeriem, kas bija uz šī kuģa, varētu nolīdzināt sazin cik kalnus. Tā starp citu var pieminēt, ka uz peldošās amerikāņu armijas tiek uzcelti arī vairāki kuteri un pontoni, kas transportē pa ūdeni kaujas tehniku. Nu iespaidīgi, ja neteiktu vairāk.

Prezidents tankista lomā.

Pēc milzīgā kuģa apskates (apskate gan bija visai nosacīta, ņemot vērā tā monstra izmērus), sekoja ērts brauciens armijas autobusā uz Vārves pludmali, kur pēc mācību scenārija tika sagatavota kaujas tehnikas izsēšanās krastā. Tiesa gan, bija jaušams, ka šodien ir preses un viesu diena. Jo gan jeņķi gan mūsējie bija labā omā un paraugdemonstrējumi vairāk līdzinājās lieliski iestudētai izrādei. Neskatoties uz to, pludmalē bija sapulcējušies daudz ventspilnieki. Bija jau arī ko redzēt. Visa pasākuma savdabīga nagla fotogrāfiem bija prezidents Valdis Zatlers, kurš tīri droši sēdēja bruņumašīnas tornī un vairāk atgādināja tanka komandieri. Gluži kā no episkām kara filmām.

Latvijas armijas visurgājējs BV-206.

Pēc Vārves sekoja ASV karaspēka nometnes apmeklējums. Par izbrīnu, it visur saskāros ar neticamu militāristu laipnību. Atceroties bērnības dienas, kad pa Liepāju vazājās padomju militāristi kerzas zābakos un nebūt neizstaroja laipnības auras, taisni vai savādas sajūtas. Starp citu, daudz labu vārdu jāsaka arī par mūsu karavīriem. Šoreiz gan galvenā loma bija ASV pusei, taču bija redzams, ka mūsu zēni gluži vai virmo, piedaloties šajās iespaidīgajās mācībās. Bija arī redzams karavīru un zemessargu prieks par kaujas tehniku-bruņumašīnām un tankiem, kuru mūsu armijai pagaidām vēl nav.

Tik daudzās hronikās un Holivudas filmās redzētais tanks M1 Abrams Ventspils ostā. Neticami.

Dienas noslēgumā- amerikāņu mehanizētā triecienspēka lepnuma- tanka Abrams apskate. Skaņas, ko tas verķis izdalīja, grozot stobru un torni, vairāk atgādināja filmā Terminators redzēto. Redzot šādu tehniku, tik ļot negribējās piekrist kādam militārajās lietās zinošam, kurš teicās, ka Latvijai tankus nevajag, jo tie esot uzbrukuma ieroči. Ai, kā negribētos, ka mūsu karavīriem nāktos iztikt bez tiem...
Visbeidzot sekoja vilciena apskate, uz kura tika sakrauta kaujas tehnika, ko pasažieru vagonā pavadīja Latvijas un ASV karavīri. Viss kā pēc smalki sarakstīta scenārija. Neliels video par to te: http://www.karavirs.lv/2010/06/amerikanu-latviesu-konvojs-no-ventspils.html

Plašāka reportāža aplūkojama te: http://www.flickr.com/photos/aigarsprusis/sets/72157624121811213/

Divas galvas

Šovakar gluži smieklīga padarīšana iznāca. Braucot ar mīļo riteni pa ostas rajoniņu, pamanīju treleri, kurā garāmejošos uzmanīgi vēro manekena galva. Nu smieklīgi, ja neteiktu vairāk.

Kad izsmējos un jau biju ceļa jūtīs uz māju pusi, no skatloga garāmejošos vēroja absolūti bezgaumīga plastmasas galva starp plastmasas kapu ziediem, šķietami mēģinot ievilitāt lētas bižutērijas bodītē kādu muļķi. Bet kāda laime, ka bija svētdienas vakars. Es spēju izturēt galvas vilinājumu un pagāju bižutērijai garām.

28mm un 500mm

Šodien, braucot pa Vaiņodes ielu Liepājā, mastā uz "Lattelecom" mājas ieraudzīju divus vīrus. Vienkārši intereses pēc nobildēju- ar 28mm un 500mm. Šoreiz gan ne tādēļ, lai kaut ko izmēģinātu. Vienkārši pārsteidzoši, cik augstu un cik reizē mierīgi veči tur ņemas...

Maija pēdējo dienu burvība

Skaistais maija mēnesis sakravājis somiņas un jau stāv pie durvīm- laiks aiziet. Ārpusē jau gaida jūnijs. Ar Līgo dziesmām, alu, siera rituļiem un labu omu.
Šī gada maijs manuprāt bijis ļoti brīnišķs. Pēc bargās ziemas tas atnesa laika apstākļus, ko tik ilgi gaidījām. Citur turpinās vulkāni, plūdi un citas klizmas, bet pie mums smaržoja pavasaris- ziedēja pienenes, zaļoja meži un pļavas. Ziedēja un zaļoja tik spēcīgi, ka paklīdeņu trači mūs nespēja satraukt. Vienuvārdu sakot, redz- mana mīļā tauta tautiņa, cik skaistu zemi Radītājs mums devis! Jel gavilē, lepnais latvi!

30. maijā biju Liepājas Jūrmalas parkā, kur kūsāja jautrība. Bet divi zirdziņi mierīgi bubināja.

Un vēl 30. maijā Liepājas ezera krastā vēroju gulbjus.

Bet dienu ātrāk- 29. maijā redzēju mazu daļiņu Tēvijas no 27 metru augstuma. Uzkāpjot Ložmetējkalna skatu tornī.

Līvas tirgus Liepājā

Saule, cilvēku smiekli, mūzika. Daudz, daudz smaržu- kūpinātas zivis, ceptas desiņas, alus, smalkmaizītes. Svaiga koka smarža. Smēdes ogļu dūmu smarža. Jūras sāļais gaiss. Tūkstošiem cilvēku. Tas ir Līvas tirgus Liepājā.
Manas fotogrāfijas par šo lielisko norisi te: http://www.flickr.com/photos/aigarsprusis/sets/72157624113936578/

Diena uz kara kuģa

Šodien pirmo reizi mūžā pabiju uz kara kuģa jūrā. Tas ne tikai bija viens no maniem ilgi lolotajiem sapņiem, lai redzētu kaujas kuģa darbību, bet arī ilgi lolota cerība ieraudzīt dzimto pilsētu no jūras puses. Pateicoties Aizsardzības ministrijas labvēlībai, man kā blogotājam ar interesi par militārajām lietām, kopā ar akreditētiem žurnālistiem un militārajiem atašejiem bija iespēja doties atklātā jūrā, kur notika iespaidīga atrastas mīnas uzspridzināšana.

Pastavēju kuģa priekšgalā. Gluži kā filmā "Titāniks", tikai viens un otrādi.

Savā prātā biju iedomājies, ka kuģis ir kaut kas ļoti neveikls. Domāju, ka izkļūšana no ostas tam aizņemtu sazin cik ilgu laiku. Principā mani vienīgie priekšstati par kuģi bija veidojušies no braucieniem ar prāmi. Tāpēc šodiena sākās ar īstu šoku, kad biju sacerējies bez liekas steigas apsēsties un vērot Liepājas ostu no kuģa klāja, talkā ņemot fotoaparātu. Še tev bija, M-05 "Viesturs" attauvojās un traucās pa Tirdzniecības kanālu jūras virzienā. Paiet minūte- kuģis paslīd garām TEC skurstenim. Gribu paspēt nofotografēt kanāla otro pusi, skatos, kuģis jau steidz garām bijušajai muitas ēkai. Vēl minūte un pelēkais mīnu iznīcinātājs jau paslīd garām "Kursas" zvejas kuģiem. Tad vēl mirklis gar "Laskanas" baļķu kaudzēm un "Viesturs" jau slīd gar Dienvida molu, uz kura ērti iekārtojies kāds vientuļš makšķernieks.
Būdams liepājnieks, nojautu, ka uz jūras varētu būt daudz aukstāks. Bet nekā, šodienas laiks gluži izcils. Kā pēcāk preses konferencē teicās Aizsardzības ministrs Imants Lieģis, skaistais laiks esot atvests no Rīgas. Nu kā lai strīdas...

Tāda izskatās mīļā Liepāja no jūras.

Jūrā mani pārsteidza Liepāja. Pareizāk sakot, biju šokēts, cik maz bija vajadzīgs, lai kuģis no krasta atietu vien dažas jūdzes, lai pilsētu taptu par nelielu krasta līnijas siluetu, ko tā īsti saskatīt bez binokļa ir pagrūti. Jā, bija redzams lielais vēja ģenerators Šķēdes kāpās. Tālāk saulē zaigoja Karostas katedrāles kupoli. Ieskatoties, bija ieraugāms televīzijas tornis. Vienkārši satriecoši, kā pilsēta pārdesmit minūšu laikā var palikt par gluži robainu krasta līniju. Tad jau nojaušu, ka naktīs un sliktākos laika apstākļos par Liepāju no jūras vispār jāaizmirst.

Uz kuģa klāja bija tā lieliskā iespēja parunāt ar cilvēkiem, kurus no ziņu virsrakstiem visi labi zinām. Piemēram īsta enciklopēdija jūras lietās izrādījās bijušais Jūras spēku komandieris Ilmārs Lešinskis. To, ko sazin cikos izdevumos, grāmatās un interneta anālēs meklēju burtiski gadiem, Lešinskis atstāstīja pārdesmit minūšu laikā. Piemēram, kā Lietuva tika pie saviem pirmajiem kara kuģiem vai kā mācības tika apšaudīti norakstītie Jūras spēku karakuģi. Biju bezgala priecīgs, uzzinot, ka bijušais Jūras spēku komandieris Aleksandrs Pavlovičs lasa manu blogu, kurā mēdzu izlikt savas civilista pārdomas.

Jurijs Melkonovs (no labās) atradis kopīgu valodu ar amerikāņu virsnieku.

Uz kuģa iepazinos ar Juriju Melkonovu, kura mājas lapu regulāri lasu. Nu jau par 100% esmu pārliecināts, ka tuvākajā laikā būšu J.Melkonova izdotā žurnāla "Baltfort" abonētājs. Vārdu sakot, brauciens līdz kulminācijas vietai, kurā bija iespēja vērot milzu sprādzienu, izrādījās tik piesātināts, ka informācija jaunām pardomām iegūta ļoooti daudz.

Krievijas un Baltkrievijas militārie pārstāvji, gaidot lielo sprādzienu.
Baltkrievu pulkvedis izrādījās ļoti labsirdīgs. Apgalvoja, ka Baltkrievija esot liels Latvijas draugs. Pulkvedis teicās, ka Latvijas armijai vajagot ciešāk sadarboties ar baltkrievu armiju. Arī bruņojumu viņi var piegādāt.

To, ka sprādziens ir sprādziens, šķiet zināju. Šķita, ka tas būs skaļš, ka gaisā būs ūdens stabs. Mana līdzšinējā izpratne par sprādzienu jūrā izrādījās pilnīgi norakstāma. 700 metru attālumā nograndušā mīna zem kuģa radīja tādu spērienu, ka domās jau sāku domāt par glābšanas vestes atrašanos vietu.

Pēc mīnas iznīcināšanas labā noskaņojumā Jūras akadēmijas asociētais profesors Ilmārs Lešinskis un Jūras spēku Flotiles štāba priekšnieks- komandkapteinis Juris Roze.

Aizsardzības ministrs Imants Lieģis (pa labi) un Nīderlandes vēstnieks sarunā ar žurnālistiem uz kara kuģa A-53 "Virsaitis". Diemžēl ministrs apstiprināja savus stingros nodomus atteikties no piektā "Alkmaar" mīnu meklētāja M-08 "Rūsiņš", kas joprojām atrodas Holandē. Līdzīgs liktenis gaidot vēl vienu kuģi, jo Jūras spēkiem jāpietiek ar trīs tādas klases kuģiem.

Atgriežoties no lieliskā brauciena, Liepājā sagaidīja rrrriktīgs karstums. Pie mums Liepājā, kā izteicās kāds kuģa viesis, draņķīgs laiks esot visu laiku. Vien daži izņēmumi. Pēdējo sešu- septiņu mēnešu laikā tam varētu piekrist, bet kad tāda superdiena kā šodien, un vēl supercilvēku kompānijā, tad tam rīdziniekam nevar piekrist. Mums tas laiks nav draņķīgs, vienkārši te ir Liepāja.

Plašāku reportāžu laipni lūgtum apskatīt te: http://www.flickr.com/photos/aigarsprusis/sets/72157624102458288/

9. maija futbols

Man jau tas 9. maijs tomēr daudz nozīmē. Vismaz šogad, kad šajā dienā iekrita Mātes diena. Un šodien atkal sporta svētki- Liepājā notika ilgi gaidītā Kurzemes titānu cīņa- Liepājas Metalurgs pret Ventspili. Šoreiz jāsaka tā: liepājnieki bija pelnījuši uzvaru. Jo sarkanā metalurgu mašīna burtiski taranēja ventspilnieku vārtus, kurus vairākas reizes glāba neticama veiksme. Tad mūsu futbolisti netika galā ar slidīgo zāli un sazin kā klupa, gan krita. Tad veiklāks izrādījās ventspilnieku vārtu vīrs Aleksandrs Koļinko. Tomēr tā vai citādi, diena izdevusies. Neskatoties uz maijam nedabisko drēgnumu, stadionā ļaužu maz nebija. Īpaši sildīja sirdis mūsu Liepājas Metalurga fanu balsis. Lai gan tik pat skaļi bija venstpilnieku fani. Tiesa, šie laida krievu dziesmas. Par Katjušu...

Te var aplūkot reportāžu: http://www.flickr.com/photos/aigarsprusis/sets/72157624024286240/

Frīkriteņi atsauca atmiņas

Velosipēdi ir viena no manām lielajām mīlestībām. Tāpēc tā sāku cepties, ieraugot meičas ar vareniem frīkriteņiem. Skaidri atminos, ka pirmais ritenītis manā mūžā bija pažuvušu salātu krāsas "Miška" ar brūnām riepām. Tad tiku pie svaigu salātu krāsas saliekamā divriča "Kama", ko dažādu transformāciju veidā astoņdesmito gadu nogalē pārtaisīju par sinepju krāsas BMX. Patiesībā, kāds tur BMX. Uz saliekamā riteņa diskiem tika montētas mopēda "Delta" riepas (ak, cik grūti ar tām bija mīties!). Priekšējā dakša tika tīta kreklos un ar āmuru izdauzīta taisna, savukārt saliekamā riteņa rāmja vidus tika izzāģēts, lai Klaipēdas ielas namu pārvaldē- pie toriezējo BMX zēnu mekas santehniķiem, kur vienīgais maksāšas līdzeklis bija pudele ar kādu kārotu metinātāja dziru (citreiz noderēja vecie labie trīs rubļi), tika iemetinātas divas rores, kuras tika atrastas turpat metāllūžņu kaudzē. Tad sekoja citi eksperimenti kā priekšējā klaņa zobrata nomaiņa uz mazāku, savukārt aizmugurējās zvaigznītes apmaiņa uz krietni lielāku. Tādas toreiz bija uz "Orļonok" riteņiem. Un viss tikai tādēļ, lai ar tām sasodītajām mopēda riepām vieglāk mītos. Tad sekoja citi "uzlabojumi", piemēram, aizmugurējo rumbiņu izjaukšana un atstāšana bez bremzēm, lai pedāļi brīvi grieztos atpakaļ. Jo redz, padomju savienībā nebija saliekamā riteņa izmēru diski, kuros tiktu iespieķotas sporta riteņu rumbiņas. Tādēļ ierasto kājbremžu vietā tika izvēlētas no veca "Tūrista" noņemtas rokas bremzes. Tā kā veikalos nekā nebija, trosītes mūždien labākajā gadījumā bija par īsu. Vai bija pamatīgi bojātas un rezultātā reti kad bremzes stradāja labi. Nākamā transformācija bija mēģinājumi pārspieķot aizmugurējos diskus, lai ieliktu sporta riteņa rumbiņas. Ar kādu piekto reizi puslīdz sanāca, jo spieķu garums un rumbiņu izmēra atšķirības darīja savu. Astoņnieki, astoņnieki un vēlreiz astoņnieki. Ja nebija astoņnieki, tad olas, olas un vēlreiz olas. Kad ar to tika galā, sekoja mēģinājumi tikt pie "īstiem" BMX ragiem. Šajā ziņā visērtākie ragi bija no mopēdiem "Delta". Tos savukārt mopēdu īpašnieki ar lielu prieku mainīja pret zemākiem motociklu ragiem. Un tādējādi radās lielisks barteris. Lai ragi nelūztu nost, starp rokturiem vajadzēja iedabūt stiprinājumu. Visvienkāršākais šķita vienkārši iemetināt mazu rorīti. Atkal tika meklēta namu pārvaldes pudeles brālības palīdzība. To, cik šie samopālo BMX eksperimenti lika ciest, palikt bez zobiem, lauzt locekļus, jau būtu cits stāsts.
Tāds īsumā ir mans stāsts, ko atcerējos, ieraugot frīkbaikeres Kūrmājas prospektā. Ne pa tēmu teiksiet?

Raimonds Pauls Neatkarības dienas koncertā Liepājā

Atšķirībā no citiem gadiem, kad pat saules apspīdētā laikā Liepājā tik pat kā nekas neliecināja, ka ir lieli svētki, šogad, spītējot drēgnumam, ikviens varēja būt dalībnieks jaukos pasākumos. Jau pa dienu Rožu laukumu ieskandināja bērni. Pēc tam uz skatuves bija skatāma Jāņa Lūsēna koncertprogramma "Tautas laiks". Neskatoties uz ļoti nemīlīgo dienu, cilvēku sanāca daudz. Bet galvenais- itin visi labā omā.

Savukārt vakarā Liepājas teātrī pulcējās ļaudis, lai svinētu svētkus, klausoties mūsu mīļo maestro Raimondu Paulu, kura skaņdarbi tika uzticēti Latvijā ļoti labi pazīstamiem mūziķiem- Aivaram Hermanim, Vjačeslavam Mitrohinam, dziedātājiem Andrim Ērglim un Ievai Dreimanei, savukārt akordeona solo tika uzticēts Lindai Rozentālei. Un protams, skaņas piepildījumu nodrošināja neatņemama Liepājas kultūras daļa- Liepājas Simfoniskais orķestris, kuru diriģēja maestro Jēkabs Ozoliņš. Kā jau bija gaidāms, koncerts izgāja ārpus visiem formāliem atturības ierobežojumiem, jo lieliskais Raimonds Pauls ar mūziķiem spēja radīt tik neticamu gaisotni, ka publika vēl ilgi nebija gatava atlaist ne maestro, ne pārējos skatuves māksliniekus. Koncerts beidzās vien tad, kad maestro sev raksturīgajā manierē ar ļoti nopietnu sejas izteiksmi iesāka vien viņam zināmu meldiņu, kas ātri transformējās vecajā labajā- Mājās jāiet!

Reportāža no koncerta aplūkojama te: http://www.flickr.com/photos/aigarsprusis/sets/72157623993011018/

Superīgas vietas internetā

Pēdējā laikā esmu savācis krietnu skaitu saišu, kuras regulāri lasu un apmeklēju. Tādēļ esmu nolēmis laiku pa laikam tās te sarakstīt. Šoreiz tās, kuras manās grāmatzīmēs jau pailgi.

Mans mīļākais veco bilžu blogs. Šis konkrēti iz jeņķu puses. Vienkārši super, super, super: http://www.shorpy.com
Fotogrāfa blogs ar kolosālām fotogrāfijām: http://dima-chatrov.livejournal.com/
Viena bagāta keksa blogs, kas daudz ceļo un riktīgi superīgi bildē ar superlabu tehniku: http://sergeydolya.livejournal.com/
Krievijas apmeklētākais blogs. Vecais ļoti saturīgi izklāsta notikumus. Daudzi jau noteikti zin, taču tādā gadījumā atkārtojos: http://drugoi.livejournal.com/
Vēl viens krieva blogs par visu ko. Nesen starp citu baigo prīzi pie fričiem dabūjis kā krutākais krievu blogs. Man gan citi sirdij tīkamākāki, taču daudzu sakarīgo bilžu dēļ regulāri apskatu: http://metkere.com/
Otrs apmeklētākais Krievijas blogs. Atžīšos, ka šis blogs man patīk īpaši, jo tā autors ir vairumam labi pazīstams cilvēks: http://tema.livejournal.com/
Ļoti patīk man šis kanādieša blogs: http://wvs.topleftpixel.com/
Un vēl viens feins fotoblogs, šoreiz igauņa: http://blog.toomasili.com

Gaisa spēki pie Jūras spēkiem

Gaisa spēku helikopters Mi-17mtv ērti jūtas pie Ūdenslīdēju skolas.

Jau sen gara acīm redzēju ainu, ka Liepājā, jūras krastā stāv helikopters, kas profesionālu lidotāju vadīts spētu pacelties debesīs, lai dotos glābt nelaimē nonākušos. Atceroties traģēdiju ar "Beverīnu", šīs sajūtas bija dubulti stipras. Bet nu, cierājot gar Karostas piekrasti, pie Jūras spēku Ūdenslīdēju mācību centra ieraudzīju, ka tur helikopteru laukumā stāv viens no četriem Gaisa spēku Mi-17mtv. Tiesa gan, vai šis te apmeties uz ilgāku laiku vai vienkārši pilda kādu uzdevumu, zināms man nav.