Vecliepājas ugunīgās debesis

Tieši tagad tāds skats paveras no mana loga. 2010. gada 18. jūlijs, 22:23.

Tilta līkā mugura

Uz tilta klusuma nav nekad.

Gaidot pie sarkanā, pamanīju, cik noslogots ir nabaga Tramvaju tilts. Nu nav taču nekad tā, ka tur būtu tukšs. Pat vēlu vakaros. Nepārtraukti to moca. Gan tramvaji, gan autobusi, gan vieglo mašīnu armādas. Un tā katru dienu, katru nedēļu, mēnesi un cauru gadu.

Par vienu graustu mazāk

Koka vraks pazuda tik strauji, ka tik pat strauji bija jābremzē mašīna un jāķer fotoaparāts.

Brūnais koka grausts Siena tirgus laukumā stāvēja tik ilgi, ka pie tā jau bija pierasts. Bet nu, kad šis nams vienas dienas laikā pazuda, pat savādi palika. Gluži cita aina. Ja vēl pamana, ka turpat pāri Jūrmalas ielai pazudis vēl viens koka nams, rodas pavisam savādas sajūtas, esot liepājniekam, kas pie katra nama, ielas, koka un pat laternas staba pieradis.

Beidzot ziema!

Vecliepājas baltie jumti.

Ziema ar sniegu un salu Liepājā ir rets ciemiņš. Tādēļ ikreiz, kad ziema ir savā parādes tērpā, nevis šmucīga ar dubļiem un lietu, mēs to sagaidām ar prieku.

Dzelzsceļa uz Vecliepāju vairs nav

Sliežu demontāža, kas savienoja Jaunliepāju ar Vecliepāju.

Izlasīju, ka pašvaldība vērsusies pie "Latvijas dzelzceļa" ar lūgumu demontēt pusotra kilometra garo dzelzceļa posmu, ko ieriekš izmantoja sērkociņfabrika un citi uzņēmumi. Loģiski jau ir, ka vajadzības pēc šī dzelzsceļa atzara nekādas. Rūpnīcas Vecliepājas daļā tik pat kā nav, bet tās, kuras ir, pēc vilcieniem neprasās. Mūsdienās to visu paveic ceļu vilcieni- kravas mašīnas. Taču tīri emocionāli savādi. Kādreiz tak tik bieži te stūmās vilcieni. Un tieši šī atzara dēļ okupācijas laikos nojauca unikālo dzelzsceļa tiltu, kurš laikos, kad Liepājas ezers bija kuģojams, bija izgriežams.

Vecliepājas panorāma no Zirgu salas

2009. gada 12. martā, esot Zirgu salā.

Lai vai no kurienes un kādā gadalaikā skatītos uz Liepājas panorāmu, tā ir itin viegli atpazīstama daudzo dievnamu torņu dēļ. Bet pašā centrā lepni stāvošā Sv. Trīsvienības katedrāle ir kā orientieris.

Friča Brīvzemnieka iela

2006. gada 12. augusts. Fr.Brīvzemnieka iela no neierastāka skatu punkta.

Pie zīmes Dodiet ceļu! ir krustojums ar Jūras ielu. Fonā Pedagoģiskā akadēmija, tagad Liepājas universitāte.

Vēstures paliekas Tirdzniecības kanālā

Veco pāļu paliekas kanāla malā

Reiz taču bija laiki, kad Liepājas Tirdzniecības kanālmala bija īsts darījumu centrs. Jā, jā! Gar kanāla malām bija izveidotas koka piestātnes zvejnieku laivām. Tieši no steķiem grozos un kastēs tika tirgotas zivis. Brīdi pa brīdim piestāja kāds pajūgs ar kleperīti. Apkārt lidinājās baltās kaijas, tīkojot šo to nočiept. Vīri un sievas nāca skatīt, kas labs, kas jauns. Bet pretīm kanālam slējās lepnais Biržas nams, kurā apgrozījās Liepājas sabiedrības krējums. Tagad tā vairs nav...

Uzbildēts 2004. gada jūnijā.

Jumti

Pavasara pēcpusdienas saule pār Vecliepājas jumtiem

Skats uz Vecliepāju no Ganību ielas piecstāvu nama loga. Attēla labā stūra apakšā ir Veidenbauma un Ganību ielas krustojums. Uzņemts 2004. gada aprīlī.

Vēl kāda pasena Liepājas panorāma

Skats uz Liepājas Dienvidu priekšpilsētu

Kāda retrospektīva atskatīšanās uz Liepājas dienvidgalu, kāda tā bija gadus desmit atpakaļ. Uzņemts ar filmiņas ziepju trauciņu.
Starp citu, 1920. gadā Līvas laukumā notika sērijveida velosipēdu ražošana T. Antonišķa darbnīcā. Uzņēmuma produkcijai tika dots Līvas nosaukums. Dažādo Latvijas valdības muitas ierobežojumu dēļ velosipēdu noieta tirgus bija neliels, taču arī tas nekavēja fabrikā ražot līdz pat 1000 velosipēdu gadā. Tā lūk!

Kas tā par vietu?

Viss mainās arī Jūras ielā

Tā kā kas pazīstams, tā kā nē. Kur tas ir? Protams, Jūras iela. Kāda atšķirība ar mūsdienām? Lūk, daži: dzelteni pelēkais aplupušais mūra nams jau krietnu laiku nojaukts, pa labi uzbūvēta leģendārā betona promenāde, savukārt pati jūras iela pagalam izmainīta, jo krustojumā tagad aplis, bet blāvi atdalošo līniju vietā tagad varenas atdalošās apmales, ka i ne pazīt! Tā lūk!

Uz Kuršu laukumu!

Iela uz Kuršu laukumu 2002. gada nogalē

It kā nekas nav mainījies. Ja vien neskaita, ka pa taisno uz Kurša laukuma gan var netikt.

Vecliepājas jumti

Vecliepājas jumti 2002. gada septembrī

Nekas gan te pārāk nav mainījies, ja neskaita, ka par pieciem gadiem visi esam kļuvuši vecāki. Un visi tie jumti arīdzan...

Zivju iela

Skats uz Zivju ielu

Mūžīgās problēmas ar mašīnu novietošanu, mužīgās nelaimes izbraucot, mūžīgā pelēcība. Flīzes un pisuāri Liepājas Latviešu biedrības namā, nesaprotamās zīmes, kam priekšroka braucot un izbraucot. Tā reiz bija.

Ak, melnā bumba!

"Melnā bumba" 2002. gada oktobrī

Vēl viens moments iz "Melnās bumbas'' agonējošās dzīves pēdējiem gadiem...
Bet ko par šo unikālo ēku rakstīja laikraksts "Kurzemes Vārds" tai pašā gadā (starp citu, interesanti!): "Pirmais koka tilts pār kanālu parādījās pretī bijušajam Novatoru klubam. 1772.gadā tilta galā tika uzbūvētas divas ēciņas, starp kurām virzījās satiksme pāri tiltam, un tajās bija novietojušies tilta uzraugi. 1894.gadā šīs ēkas tika savienotas, izeja starp tām aizmūrēta, kopš tā laika ēka izskatās tāda, kādu mēs pazīstam bijušo Novatoru klubu. Tolaik pretī tam bijušas pārmijas, gāja dzelzceļa līnija uz ostu, varbūt zem asfalta kādi posmi vēl no tā saglabājušies. Pie bijušā Novatoru kluba ēkas pēc Pirmā pirmā pasaules kara izvietoja augstu mastu, kurā uzvilka melnu bumbu, kad bija jābrīdina par vētru (no tā arī ļaužu atmiņā saglabājusies ēkas iesauka ­ Melnā bumba, ko daudzi lieto vēl šodien). Turpat kanālmalā tajos gados bija stihiski izveidojies zivju tirgus, un zvejnieki tirgoja lomu no laivām. Nāca apteksnes, kalpones pirkt zivis, un jau pa gabalu redzēja: ja uzvilkta melnā bumba, tad skaidrs, ka zvejnieki jūrā nav gājuši, zivju nav. Zivju tirgus bija vēl visu vācu okupācijas laiku, līdz padomju laikam. Tā pavisam precīzi nav izpētīts, kas toreiz atradās pašā Melnās bumbas ēkā. Kamēr darbojās Liepājas tirdzniecības osta, tur atradās daži ostas kantori. Attiecībā uz šo ēku bijuši dažādi projekti. 1950.gados tur bija domāts veidot zivju restorānu, bija jau pasūtīts projekts un izdomāts nosaukums ­ "Zelta enkurs". Bet toreiz projekts netika realizēts, jo sāka applūst ēkas pagrabi. Padomju laikā Liepājas osta un pilsēta kā militāra vienība tika slēgtas, un, kad 1967.gadā nodibināja racionalizatoru biedrību, ēkā iemitināja Novatoru klubu. Līdz 1992.gadam ēka bija vietējās nozīmes piemineklis, bet toreizējais kultūras ministrs arhitekts Jānis Dripe izsvītroja daudzus pieminekļus no šī saraksta. Kad atkal sarakstu papildināja, tajā neatjaunoja visus pieminekļus, arī Novatoru klubu ne, jo pieminekļu valstī esot par daudz. Tādēļ 1997.gadā Liepājas dome pieņēma lēmumu ieslēgt to sevišķi svarīgo būvju sarakstā."

Arhitektūras mironis vēl savā vietā

Kinoteātris "Liepāja" 2002. gada rudenī

Sen, sen atpakaļ ar ģimeni gājām skatīties "King Kongu", "Slepeno eksperimentu" un citus supergrāvējus uz lielisko kinoteātri "Liepāja". Pagāja gadi un vecais labais kinītis beidzās. Un beidzās 1972. gadā tapušās pirmās platekrāna kino ēkas dieniņas mūsu pilsētā. Tā tas baidīja visus liepājniekus. Kas tagad tā vietā? Kāds ir ievērojis?

Galerija, kā nojauc kinoteātri: http://www.poga.lv/photos/aigarsp/sets/set:30175/

Vecie pamati

Vecie pamati

Sazin cik gadus pašu pilsētas centru "greznoja" šie pamati- parodija par iekonservētu arhitektūras pieminekli. Nu jau to vietā ir kas cits padomā. Bet blakus tapusi spēļu zāle.

Plikā rokkafejnīca

1.Rokkafejnīca

2002. gada vasarā liepājnieki varēja priecāties par jauno un grezno 1.Rokkafejnīcu. Lai gan tik grezna toreiz tā vēl nemaz nebija...

Tā pazuda vēl viena vēsturiska ēka

Vēl viens Vecliepājas koka namiņš pametis Liepāju

Izrādās Pirmās Latvijas Republikas laikā Liepājā bija Somijas konsulāts. Tas atradies uz Siena ielas. Tad nu šis vecais nams pēc ilgas tukšā stāvēšanas 2002. gada rudenī aizgāja vēsturē. Tagad tur jau stāv jauna ēka.

Noplukušais ''Novatoru'' klubs

''Melnā bumba'' 2002. gada nogalē

Liepājas centra rēgs un kauns- pussabrukušais ''Novatoru'' klubs. Nu jau tas tapis no jauna. Bet toreiz turpināja bojāt pilsētnieku omu.