Vecliepājas ugunīgās debesis

Tieši tagad tāds skats paveras no mana loga. 2010. gada 18. jūlijs, 22:23.

Barotavā

Zīlītes atkal klāt.

Līdz šim biju pārliecināts, ka pēc barības barotavās zīlītes nāk tikai ziemā. Bet nu pagalmā pamanīju, ka šie putneļi nemaz nesmādē iespēju iztukšot barotavu arī vasarā.

Dubultvaravīksne

Jaukā aina Kr.Valdemāra ielā.

Sagaidīt Liepājā lietus gāzes saulainā dienā, ir pierasti. Tādēļ varavīksnes mūsu platuma grādos gan nav nekāds retums. Bet reti kad izdodas ieraudzīt divas reizē.

Viena no interesantākajām ielām

Krišjāņa Valdemāra ielas pats sākums.

Ja kāds, kuram ļoti gribas redzēt dzīvo Liepāju, prasa, kur doties un ko redzēt, saku, ka jādodas uz Krišjāņa Valdemāra ielu. Tā ir īsts Vecliepājas simbols. Pats sākums krustojumā ar Graudu ielu ir varenu un greznu namu ielenkts. Tālāk seko zemāka apbūve, līdz noslēgumā var apskatīt vienstāvu un divstāvu koka apbūvi. Pa ceļam var redzēt i baznīcas, i tramvaju i īstu bruģi, pa kuru soļojuši gan svešzemju karavīri, gan braukuši zirgu pajūgi, kuru jau sen pilsētā vairs nav.

Arktiskā Ludviķa iela

Bezjēdzīgā sniega kolekcionēšana.

Nez vai tas bija prāta darbs sniega savākšanai izvēlēties Kr.Valdemāra un Ludviķa ielas krustojumu. Jau tā te nav tā pārredzamākā vieta.

Tramvajs apstājies

Laukā sals. Auksts un dzestrs laiks. Bet cilvēkiem no iesildītajiem tramvajiem bija jākāpj ārā.

Laikam jau kāda ķibele bija notikusi. Vien iedomājos, kā tad nākas, ja ir nopirkts braukšanas talons, bet nokļūt gala punktā nav izdevies. Vai pienākas kāda pielaide citam braucienam vai kompensācija?

Krišjāņa Valdemāra iela

Viena no Liepājas ielām, kas laika griežos ir mainījusies samērā maz, nezaudējot agrāko skaistumu, ir Kr.Valdemāra iela.

Protams, viens otrs nams nav pārdzīvojis karu, okupācijas laika bezsaimnieciskumu. No Robežu līdz Peldu ielai bruģi nomainījis asfalts. Turpat pa šo ielu kopš astoņdesmito gadu sākuma kursē arī tramvajs. Taču kopumā, ja gribas redzēt, kāda ir Liepāja bez padomju laika šausminošajām silikātu ķieģeļu mājām, jāiet un jāmet skatiens tieši uz Krišjāņa Valdemāra ielu.

Bomžu nams

Siltums jātaupa.

Ejot pa Krišjāņa Valdemāra ielu, tieši gar pilsētas domi, nejauši uzmetu skatu augšup. Pamestā nama mansardā ieraudzīju savādi izsiltinātu logu. Šis nams jau daudzus gadus ir baiss bomžu perēklis (ak vai, kāda ironija- tieši pretīm pašvaldības lepnajam namam!), bet pēdējā laikā nekādas lielās margināļu uzdzīves gan nav manītas. Bet nu redzams, ka līdz ar aukstā laika iestāšanos te visiem zināmais kontingents atkal mēdz iegriezties. Līdz ar to atkritumi tiek ne tikai dedzināti, bet lieti izmantoti caurumu aizpildīšanai. Atliek gaidīt kārtējo ugunsgrēku.

Graudu ielas lepnums

Graudu un Kr.Valdemāra ielas krustojums.

Viens no Liepājas vēsturiskā centra simboliem ir varenais nams Graudu un Kr.Valdemāra ielas krustojumā. Zināmā mērā šis nams ir tas pats, kas Ņujorkai The Times Tower. Protams, tas nav debesskrāpis, bet nams ir tik pats skaists un sens. Vēl vairāk. Šim namam ir krietni lielākas priekšrocības: to var apskatīt arī mūsdienās, kamēr The Times Tower jau sen ir citā izskatā.

Liepāja helovīno

Bērni priecē Liepāju.

Nu jau droši var apgalvot, ka Rietumu ievazātie helovīni ir kļuvuši par gana stabilu tradīciju arī mūsu valstī. Arī Liepājā. Atzīšos, agrāk šie svētki man nepatika. Bet nu priecājos. Bērni paši krāsojas, taisa maskas. Joko, priecājas. Ja nav pārspīlējumu, visi svētki ir noderīgi. Īpaši drūmos rudens vakaros.

Par to pērn uzrakstīju: http://www.aigarsprusis.lv/2008/10/prsplt-helovnu-darana.html

Tramvajs sadeg sārtām liesmām

"Liepājas tramvaja" galvenajam inženierim Valdim Bīberam atliek samierināties, Liepājā par vienu tramvaju mazāk.

2009. gada 3. septembrī Liepājā, Kr. Valdemāra ielā aizdegās tramvajs. Par laimi, neviens no pasažieriem necieta.

Reportāža ir te: http://www.poga.lv/photos/aigarsp/sets/set:34464/.

Sniegotā novembra nogale

2008. gada novembra beigās ziema bija klāt.

Mums Liepājā tā jau bija ierasts, ka ziema ātrāk par janvāra beigām nemēdz pienākt. Bet nu 2008. gada nogale visu salika pa plauktiem. Ziema atnāca kā agrākos laikos.

Sniega tramvajs vasaras karstumā

2008. gada 5. augustā, Krišjāņa Valdemāra ielā.

Te nav nekāda pārpratuma. Sniega nav, taču sniega tīrīšanas tramvajs tā reklamēja jaunās sporta halles atvēršanas svētkus.

Vēl kāda bilde te: http://rekurzeme.lv/photogalleries/Aigars_P/content.html?g_id=116

Okupantu ļembasta dienā plašas nekārtības

2008. gada 9. maijā, Jūrmalas un Kr.Valdemāra ielas krustojumā.

Dučiem policistu, rokudzelžos saslēgti kaušļi, alkohola pudeles un lamas. Tādu liepājnieki redzēja 9. maiju.

Klaidoņu posts

2007. gada 21. oktobris, Kr.Valdemāra ielā.

Nekustamā īpašuma pirkšanas un pārdošanas trakumā māja ceļojusi no rokas rokā, līdz to pametuši visi iemītnieki. Bet vieta tukša nestāv, tādēļ jau drīz tukšajā namā sāka iegriezties klaidoņi. Un ilgi jau nebija jāgaida, kad nams sāka pārvērsties par vietējo klaidoņu midzeni, kam sekoja netīrība un ugunsgrēki.

Līkās sliedes

2007. gada 5. jūnijs, Krišjāņa Valdemāra ielā notiek sliežu remonts.

Bet pats pārsteidzošākais, ka pa šīm sliedēm tramvajs kursē uz nebēdu. Var jau būt, ka sliežu remontētāji zin, kas ir kas.

Jūrmalas ielas remonts

Kr.Valdemāra un Jūrmalas ielas krustojums 2005. gada augustā.

Paskat, cik daudz kas izmainījies! Top jauns trotuārs, ielas segums ir gluds, bet tālāk fonā, attēlā pa kreisi var saskatīt, ka no viesnīcas "Kolumbs" ne smakas.

Skats uz Līvas laukumu

Līvas laukums un tā apkārtne pirms rekonstrukcijas.

Vai maz atceraties, kāds nu jau tik pierastais Līvas laukums izskatījās pirms četriem gadiem- 2005. gada maijā?

Nenovaldīja spēkratu Krišjāņa Valdemāra ielā

Ieliņa klusa, vienvirziena. Tomēr, redz kā sanāca...

2005. gada janvāris bija ierasts piemērs Liepājas ziemu mainīgumam. Vienu dienu snieg, tad slapjdraņķis. Tad bargs sals. Tad atkusnis. Tad, kad teju, teju ziemai jābeidzas, tā atkal iespītējas un snieg. Un tā visu laiku. Skaidrs, ka šerpākiem autobraucējiem ziema sagādā pārbaudījumus. Kā šim, piemēram...

Vai jūs ziniet, kas ir varavīksne?

Pat visnecilākajās vietās varavīksne atgādina par to, kam visi dabas spēki pakļaujas.

Un Dievs sacīja: “Un tā būs zīme derībai, ko es noslēdzu uz mūžīgiem laikiem ar jums un ikvienu dzīvu būtni, kas ir ar jums. Es nolieku mākoņos varavīksni, un tā būs zīme derībai starp mani un zemi.
Un, kad es ar mākoņiem aizsegšu debesis, mākoņos parādīsies mana varavīksne, un es atcerēšos savu derību ar jums un ar ikvienu dzīvu būtni, kam ir miesa. Un vairs nebūs ūdens plūdu, kas iznīcinātu visu dzīvo.” Radīšanas grāmata 9, 8-15.
P.S. Uzņemts 2004. gada vasarā.