Jaunās mākslinieces

Ostas ainiņas paliks uz papīra.

Klusajā svētdienas pievakarē, bija sajūta, ka pilsēta kā izmirusi. Tik pat kā neviena cilvēka, mašīnas arī vien retu reizi garām paskrien. Pat ostas ūdeņi bija mierīgi un klusi. Bet tad Vecā ostmalā pamanīju meitenes, kas nesteidzīgi gleznoja ostas ainiņas. Biju nepieklājīgs un fotografēju.

Te vēl dažas bildes: http://www.flickr.com/photos/aigarsprusis/sets/72157624224706994/

Jaukas pārmaiņas

Veloceliņa būvniecība Celtnieku ielas galā.

Turpinot man tik svarīga veloceliņa tēmu, šodien beidzot ieraudzīju, kā celiņš Celtnieku ielā savienosies ar Promenādi. Līdz šim atzīšos nesapratu kā tas notiks. Nu pamanīju, ka daļēji nojauktas bijušās Okeāna zvejas flotes bāzes goda plākšņu sienas. Principā ļoti patīkamas izmaiņas.

Vēl viena vēstures liecība

Ēka Nr.5- vēstī uzraksts.

Kā jau rakstīju iepriekš, ar katru gadu, pat ar katru dienu no Liepājas pazūd tas, kas reiz bijis mūsu ikdiena citā laikmetā. No ielām nozuduši visi vecie kapeiciņu telefonautomāti (sāk jau pazust arī modernie). Par laimi, deviņdesmito gadu vidū vienu man izdevās dabūt ar visām kapeikām un tas tagad apskatāms Karostas cietumā. Tāpat zūdībā gājuši visi vecie gāzēto dzērienu automāti. Pazudušas dzeltenās kvasa mucas. Pat vecie uzraksti, pie kuriem bijām diezgan ērti pieraduši, lielākoties pazuduši. Bet te vienu ieraudzīju. Pie noliktavām Vecajā ostmalā. Būtu skaisti, ja kāds tos pēc ēkas rekonstrukcijas atliktu atpakaļ. Vai vismaz noliktu kādos krājumos. Vienkārši izcili būtu.