Veloceliņa baudīšana ar rūgtuma piegaršu

Patīkami parsteidz veloceliņš Kūrmājas prospektā. Labi pārredzams, jauka vieta.

Liepājas veloceliņš ir tapis tiktāl, ka pa to vismaz daļēji iespējams izbraukt cauri pilsētai. Ja par braukšanu no pilsētas Dienvidu robežas līdz Daugavas stadionam jau rakstīju, tad šoreiz rakstīšu par braucienu no Jūrmalas parka līdz Promenādei.
Sākšu ar to, ka līdz Daugavas stadiona rezerves laukumam var noklūt ļoti raiti un ērti, ja neskaita nepilnības un likstas par kurām jau rakstīju. Cilvēki un velosipēdisti vairumā jau apguvuši iešanas un braukšanas kultūru. Retu reizi vien kāds neprātis slāj pa riteņu joslām, bet vēl retāk sanāk kurioza aina, kad kāds sadomā sasiet kurpju šņores uz sarkanām velo joslām, radot diezgan nepatīkamas situācijas. Visumā jau jauki.
Tā nu braucu pa Kūrmājas prospektu līdz krustojumam ar Celtnieku ielu. Pirmais, kas liek samulst ir pagaidām nesaprotamā braukšanas kārtība tieši pirms autobusu pieturas pie 1. vidusskolas. Bet te es neko nepārmetu, jo skaidrs, ka kaut kādas ceļu zīmes jau te būs. Šķērsojot Kūrmājas prospektu pa gājēju pāreju (atgādināšu, ka pēc CSN tas jādara stumjot riteni!), nonāku uz Celtnieku ielas.

Jauka odziņa- zīmes, kas norāde braukšanas virzienu.

Pamanu patīkamu jaunumu- tieši velo joslās iestrādātas metāla zīmes, kas skaidro braukšanas virzienu. Ir skaisti un gana smalki, taču baidos, ka šīs lieliskās norādes var ciest no vandāļiem. Līdzīgi kā tas jau bijis ar līdzīgām zīmēm- notīm.

Baisie brauktuves iebrukumi te ir regulāri. Reiz te pat smagā mašīna iebruka.

Drīz vien seko pirmais sarūgtinājums- tieši vieta, kura jāšķērso, lai velosipēdisti tiktu pāri Celtnieku ielai, iebrukusi. Un man pat apnicis skaitīt, cik bieži te iebrūk asfalts. Vismaz divas reizes gadā noteikti.

Nenovākt šādu stabu uz veloceliņa, mazākais ir muļķība. Lai gan faktiski tas ir tik pat bīstami, cik dziļa bedre uz ielas.

Kad pārvaru satraukumu par izcilo ielas stāvokli, seko īsts šoks Celtnieku un Laivenieku ielas krustojumā. Sarkanās joslas pašā malā betona stabs. Nu gluži kā uz Klaipēdas ielas, par ko rakstīju jau rudenī. Bet tālāk šīs šausmas turpinās augošā progresijā.

Nākamais stabs nav no betona, bet ir no koka un jau pēc pārdesmit metriem. Iedomājieties, cik "patīkami" tādā iebraukt ar pieri. Un tie jau būs pamatīgi tiesas darbi, ja piere piederēs kādam ārzemniekam.

Tālāk seko īsts šoks- stabs tieši velosipēdistu celiņa centrā. Būvniekiem kaut kā palicis neērti neko nedarīt, tādēļ te celiņu mēģināts paplašināt... Redzot kaut ko tādu, es teiktu tā: arhitektam un būvdarbu vadītājam nāktos pamatīgs pēriens. Ja ne darba uzteikšana, tad vismaz ar siksnu pa dibenu!

Nu lūk, tāds arī bija nelielais braucien līdz Promenādei. Jebšu precīzāk teikt, līdz Celtnieku ielas galam, jo tur celiņš gluži vienkārši beidzas.

Jaukas pārmaiņas

Veloceliņa būvniecība Celtnieku ielas galā.

Turpinot man tik svarīga veloceliņa tēmu, šodien beidzot ieraudzīju, kā celiņš Celtnieku ielā savienosies ar Promenādi. Līdz šim atzīšos nesapratu kā tas notiks. Nu pamanīju, ka daļēji nojauktas bijušās Okeāna zvejas flotes bāzes goda plākšņu sienas. Principā ļoti patīkamas izmaiņas.

Veloceliņš un kultūra

Šodien tik skaista, saulaina, silta un īsteni pavasarīga diena, ka neizmantot lielisko iespēju pamīt vella pēdu būtu nepareizi. Diemžēl pārāk daudz iespēju brīvi un netraucēti ar bērniem palīkumot nav. Gadu desmitiem Liepāja velosipēdistiem ir bijusi nedraudzīga pilsēta. Uz ielas ar riteni labāk nerādīties. Turpretī ja brauc pa trotuāriem, ko CSN (224. punkts) gan ļauj, gājēji arī nav diez ko saprotoši. Un visur izbraukt ar riteni nemaz nav iespējams. Gan augsto apmaļu dēļ, gan citu apstākļu dēļ. Tādēļ šodien loģiska liepājnieka izvēle, kas min pedāļus, doties uz turieni, kas tik ļoti un ilgi tika gaidīts. Uz veloceliņu. Diemžēl veloceliņš nav pabeigts līdz galam, tādēļ tāda netraucēta braukšana iespējama vien no pilsētas Dienvidu robežas līdz Pērkones ielai. Un te mūs sagaidīja pārdomas...

Liepājas- Nīcas šosejas malā ir informējoša planšete. Nieks, ka kļūda ieviesusies, bet te lasāms, ka darbiem jātop beigtiem jau pēc divām nedēļām! Grūti gan noticēt...

Tā sākas jaunais Liepājas veloceliņš. Atzīšos, ka es īsti neredzu vīziju, kas ar to bija domāts. Piedodiet, kur di**ā te braukt? Uz šoseju? Es neesmu inženieris, tomēr kā aktīvs velosipēdists un autobraucējs vienlaikus iedomājos, ka veloceliņam vajadzētu sākties ar nelielu stāvlaukumu. Lai tūristi, atbraucot uz Liepāju var noparkot mašīnu, paņemt velosipēdus un droši turpināt braucienu.

Sākot braukt pa jauno veloceliņu, nonākam līdz vietai, par kuru jau rakstīju pērn, kad šī vieta vēl tapa. Pirmkārt, es īsti neredzu loģiku, kādēļ uz veloceliņa ir šie stabi. Tas ne tikai ir absurdi, skata ziņā biedējoši, bet arī ārkārtīgi bīstami. Pagājuši turpat septiņi mēneši, bet šī vieta stāv sākotnējā izskatā. Un mani tas dara ļoti bažīgu, ka tā te var palikt. Vēl kas. Uz veloceliņa joprojām nav sadalošo līniju. Tādēļ faktiski šī ir tāda universāla ietve. Vismaz pagaidām.

Nākamais krustojums. Veloceliņš it kā gatavs, viss lieliski. Taču kur palikt gājējiem? Protams, ka gājējiem nospļauties uz sarkano celiņu un šie kursē neviena netraucēti.

Bet te sākas pavisma savādas lietas. Tā sākas gājēju celiņš, kas iet tieši blakus veloceliņam. Pirmkārt jau, kur pēc gājēju celiņa strupceļa paliks gājēji? Protams, bridīs uz veloceliņa. Sekojoši, braukšana te paliek tik pat kā neiespējama. Un kā gan tas var disciplinēt mūsu izvirtušos gājējus, kuri jau tā bieži vien aizmirst elementāru kultūru?

Braucot pa jaunā veloceliņa pabeigtajiem posmiem, ievēroju, ka jaunās māmiņas ar ratiņiem principiāli soļo pa veloseipēdistu celiņu. No sākuma tam nepievērsu uzmanību, bet kad šo ratiņu sāka parādīties aizvien biežāk, nolēmu skaitīt.

Veloceliņa posmā no Vaiņodes ielas gala līdz Pērkones ielai saskaitīju 12 sievietes ar ratiņiem, kas ērti un mierīgi stūma mazuļu ratiņus pa veloceliņu! Viena dāma pat jutās tik droši, ka bērnam ratiņos mainīja pamperīti! Un tas notiek uz veloceliņa!
Reiz, esot Berlīnē, redzēju turienes veloceliņu. Riteņbraucēji brauc naski, īsta satiksmes artērija. Un bija grūti iedomāties tur kaut ko tādu kā ratiņi uz šī celiņa. Pirmkārt nevienam neienāktu prātā tā riskēt ar bērnu, otrkārt tas ir klajš noteikumu pārkāpums.

Ar gandarījumu bija jāatzīst, ka vairums veloceliņa un gājēju trotuāra atšķirības saprot.

Diemžēl bija arī tā, ka nācās domāt: ko darīt- bremzēt un kāpt nost no riteņa vai braukt pa irdenām smiltīm. Vietā mest akmentiņus plāksterīšu līmētājiem: manuprāt pašvaldības policijai nāktos darīt to, ko sen jau vajadzēja- nolikt spēkratus un kāpt uz velosipēdiem, kamēr nav vēl vasaras pilnbrieds un sākt iedzīvināt noteikumus. Bet tiem, kas nesaprot, skaidrot iešanas & braukšanas kultūru uz jaunā Liepājas velosipēdistu sapņu celiņa!

Darvas piliens jaunajā veloceliņā

Stabs teju kā piemineklis goda vietā.

Ielas apgaismes stabs Klaipēdas ielā aizņem trešdaļu jaunā veloceliņa. Varētu jau teikt, ka nav grūti apiet vai apbraukt. Taču kāda gan bija loģika kaut ko tādu taisīt? Vai tiešām šo gadsimta projektu, ko Liepājas riteņbraucēji gaidījuši gadu desmitus, ir jāpadara par haltūru, kas tapusi pa roku galam? Nu citad tur vajadzēja laika un līdzekļus, lai dabā šī celiņa arhitekts un plānotājs konstatētu, ka celiņam traucēs vairāki stabi. Godavārds, ja pašvaldība šo brāķi pieņems, rakstīšu sūdzību!

Starp citu, par manām bažām šī celiņa būvniecības sakarā jau rakstīju te: http://www.liepajnieks.lv/2009/10/top-jaunais-velocelins.html

Top jaunais veloceliņš

Veloceliņš Klaipēdas ielā.

Es protams, esmu ļooooooti laimīgs, ka Liepājā beidzot top veloceliņš. Tā ir īsta dāvana liepājniekiem, kas mīl mīt vella pēdu. Taču, skatoties uz pirmos kaut cik nobeigto posmu Klaipēdas ielā, rodas daži jautājumi. Pirmkārt, vietā, kura tapis veloceliņš, dažus gadus atpakaļ jau tika uzbūvēts gājēju celiņš no betona flīzēm. Pieņemu, ka jaunais celiņš ir mazliet, mazliet platāks. Taču izmaiņas nav tik lielas kā bija cerēts. Maz ticams, ka gājēji un velosipēdisti viens otram netraucēs. Otrkārt, cik citviet esmu ievērojis, tad tur veloceliņi ir sarkani brūnā krāsā. Tas noteikti nav lēti, taču skats gan būtu gana labāks. Varbūt es kļūdos?