Acīmredzamas pārmaiņas

Tas, kurš Liepājā nav bijis dažus gadus, tā īsti nemaz nepateiks, kas tā par vietu.

Šī aina lieliski vizualizē pārmaiņas, kas šā vai tā Liepājā tomēr notiek. Ja kādam šķiet, ka Liepāja ir bedre, ka te viss iet uz leju, ka viss ir slikti, ieteiktu atsaukt atmiņā laiku kaut vai piecus gadus uz atpakaļ. Kādēļ to tieši svētku priekšvakarā rakstu? Pirmkārt labs noskaņojums, jo kamēr visur līst, mums izcils svētku laiks. Otrkārt, nu aplūkojiet, cik izmainījusies tā paša Klaipēdas ielas apkārtne. Lai cik grūti gājis un iet, tomēr te lielisks lielveikals tapis. Ielas atjaunotas. Un arī vecā satrupējušā katlu māja par modernu koģenerācijas staciju tapusi. Vēl dažus gadus atpakaļ te bija naturāli lauki, nemaz nepieminot, kā te bija gadus desmit, vai pat vairāk gadus atpakaļ.

Izvēle

Kurā ietu jūs?

Braucot garām, mazliet aizdomājos. Kā tad tas nākas, ka divos veikalos saimnieko divi saimnieki, kuru redzējums par vienu un to pašu ir dažāds? No vienas puses, veiksmīgāks mārketinga triks ir teikt, ka tie ir lētāki apģērbi. Jo kurš gan pārāk tīkos pirkt kādu sasvīdušu ārzemnieku drēbes. Taču no otras puses, ja gribas pavisam ko lētu, tad skaidrs, ka lietos ir lētāks par vienkārši lētu. Lakoniski un saprotami. Bet varbūt atgādiniet, ar ko tie atšķiras?

Kā meža vidū

Aina kā no idilliskas lauku ainavas.

Braucot pa Vaiņodes ielu Dienvidrietumu mikrorajonā, ievēroju kādu gluži neierastu ainu. Pamatīgos zaļumos ieaugušais dīķis starp piecstāvu namiem ietīts miglā, bet tā krastā makšķernieks.

Veloceliņš un kultūra

Šodien tik skaista, saulaina, silta un īsteni pavasarīga diena, ka neizmantot lielisko iespēju pamīt vella pēdu būtu nepareizi. Diemžēl pārāk daudz iespēju brīvi un netraucēti ar bērniem palīkumot nav. Gadu desmitiem Liepāja velosipēdistiem ir bijusi nedraudzīga pilsēta. Uz ielas ar riteni labāk nerādīties. Turpretī ja brauc pa trotuāriem, ko CSN (224. punkts) gan ļauj, gājēji arī nav diez ko saprotoši. Un visur izbraukt ar riteni nemaz nav iespējams. Gan augsto apmaļu dēļ, gan citu apstākļu dēļ. Tādēļ šodien loģiska liepājnieka izvēle, kas min pedāļus, doties uz turieni, kas tik ļoti un ilgi tika gaidīts. Uz veloceliņu. Diemžēl veloceliņš nav pabeigts līdz galam, tādēļ tāda netraucēta braukšana iespējama vien no pilsētas Dienvidu robežas līdz Pērkones ielai. Un te mūs sagaidīja pārdomas...

Liepājas- Nīcas šosejas malā ir informējoša planšete. Nieks, ka kļūda ieviesusies, bet te lasāms, ka darbiem jātop beigtiem jau pēc divām nedēļām! Grūti gan noticēt...

Tā sākas jaunais Liepājas veloceliņš. Atzīšos, ka es īsti neredzu vīziju, kas ar to bija domāts. Piedodiet, kur di**ā te braukt? Uz šoseju? Es neesmu inženieris, tomēr kā aktīvs velosipēdists un autobraucējs vienlaikus iedomājos, ka veloceliņam vajadzētu sākties ar nelielu stāvlaukumu. Lai tūristi, atbraucot uz Liepāju var noparkot mašīnu, paņemt velosipēdus un droši turpināt braucienu.

Sākot braukt pa jauno veloceliņu, nonākam līdz vietai, par kuru jau rakstīju pērn, kad šī vieta vēl tapa. Pirmkārt, es īsti neredzu loģiku, kādēļ uz veloceliņa ir šie stabi. Tas ne tikai ir absurdi, skata ziņā biedējoši, bet arī ārkārtīgi bīstami. Pagājuši turpat septiņi mēneši, bet šī vieta stāv sākotnējā izskatā. Un mani tas dara ļoti bažīgu, ka tā te var palikt. Vēl kas. Uz veloceliņa joprojām nav sadalošo līniju. Tādēļ faktiski šī ir tāda universāla ietve. Vismaz pagaidām.

Nākamais krustojums. Veloceliņš it kā gatavs, viss lieliski. Taču kur palikt gājējiem? Protams, ka gājējiem nospļauties uz sarkano celiņu un šie kursē neviena netraucēti.

Bet te sākas pavisma savādas lietas. Tā sākas gājēju celiņš, kas iet tieši blakus veloceliņam. Pirmkārt jau, kur pēc gājēju celiņa strupceļa paliks gājēji? Protams, bridīs uz veloceliņa. Sekojoši, braukšana te paliek tik pat kā neiespējama. Un kā gan tas var disciplinēt mūsu izvirtušos gājējus, kuri jau tā bieži vien aizmirst elementāru kultūru?

Braucot pa jaunā veloceliņa pabeigtajiem posmiem, ievēroju, ka jaunās māmiņas ar ratiņiem principiāli soļo pa veloseipēdistu celiņu. No sākuma tam nepievērsu uzmanību, bet kad šo ratiņu sāka parādīties aizvien biežāk, nolēmu skaitīt.

Veloceliņa posmā no Vaiņodes ielas gala līdz Pērkones ielai saskaitīju 12 sievietes ar ratiņiem, kas ērti un mierīgi stūma mazuļu ratiņus pa veloceliņu! Viena dāma pat jutās tik droši, ka bērnam ratiņos mainīja pamperīti! Un tas notiek uz veloceliņa!
Reiz, esot Berlīnē, redzēju turienes veloceliņu. Riteņbraucēji brauc naski, īsta satiksmes artērija. Un bija grūti iedomāties tur kaut ko tādu kā ratiņi uz šī celiņa. Pirmkārt nevienam neienāktu prātā tā riskēt ar bērnu, otrkārt tas ir klajš noteikumu pārkāpums.

Ar gandarījumu bija jāatzīst, ka vairums veloceliņa un gājēju trotuāra atšķirības saprot.

Diemžēl bija arī tā, ka nācās domāt: ko darīt- bremzēt un kāpt nost no riteņa vai braukt pa irdenām smiltīm. Vietā mest akmentiņus plāksterīšu līmētājiem: manuprāt pašvaldības policijai nāktos darīt to, ko sen jau vajadzēja- nolikt spēkratus un kāpt uz velosipēdiem, kamēr nav vēl vasaras pilnbrieds un sākt iedzīvināt noteikumus. Bet tiem, kas nesaprot, skaidrot iešanas & braukšanas kultūru uz jaunā Liepājas velosipēdistu sapņu celiņa!

Negaiss un plūdi

Liedaga ielas straumes.

Šodien Liepājā pirmo reizi plosījās negaiss. Ar tādām lietusgāzēm, ka applūda daudzas ielas. Tik stipru lietu sen nebiju redzējis. Pietika tikai kādus 10 metrus no veikala līdz mašīnai aizskriet, ka drēbes kā no veļas mašīnas izņemtas.

Vienas karstas dienas brīnumi

Pavasaros pat slotas kāti uzplaukst!

Pa visiem 100% biju pārliecināts, ka šis stumbenis Klaipēdas ielā ir norakstāms. Bet re, Liepājā pirmo dienu pa īstam pavasarīgi karsts un šis daudzžuburainais birstes kāts uzplaucis!

Pumpuri

Klaipēdas ielas papelēm pumpuri.

Kad skatamies uz kokiem, redzam tos kailus un bez lapām. Kā jau ziemā tas nākas. Bet vakar, ķerot skatus jūrā ar 500mm objektīvu, pēcāk uzmetu skatu uz koku galotnēm. Un ko pamanīju? Pumpurus! Tad jau sanāk, ka pavasaris ir klāt. Esmu sajūsmā.

Katlu mājas rekonstrukcija

Te top koģenerācijas stacija.

Garām braucot ieraudzīju, ka Dienvidrietumu mikrorajona katlu mājā notiek vērienīgi remontdarbi. Vēlāk izlasīju, ka katlu māja ne tikai tikšot pie jaunas fasādes, bet arī pie koģenerācijas stacijas. Skan vareni. Tas nozīmē, ka Klaipēdas ielas malā tagad būs par vienu sakārtotu vietu vairāk. Atkāpjoties senākā pagātnē, atceros, ka uz šīs noplukušās katlu mājas jumta (padomju laikos tā biji olu dzeltenā krāsā un krietni vien paplukušāka) rēgojās varena reklāma- Слава КПСС! Patiesībā īsta komēdija- slavēt valdošo komunistu partiju uz tāda sūda.

Diemžēl nevienas bildes manā rīcība nav. Puišelis būdams par kaut kādu dokumentēšanu nedomāju. Varbūt kādam ir bilde?

Starp citu, pērn te jau notika veco mazuta tvertņu demontāža: http://www.liepajnieks.lv/2009/09/mazuta-tvertnu-sagriesana.html

Siltums top!

Katlu māja Tukuma ielā strādā pilnā sparā.

Jau kādu laiciņu biju pārliecināts, ka ķieģeļu skurstenis Tukuma ielas katlu mājā vairs nav vajadzīgs, jo blakus krietni garāks metāla skurstenis. Bet nu, kad iestājās aukstais laiks, izrādās, ka rukā abi divi.

Pareizā ziemas ainava

Pēcpusdienas saule Pakaviņās.

Sals, pa brīdim snigšana, ledus pār ūdeņiem un saulesriets, kas izlaužas cauri melnajiem sniega mākoņiem. Vārdu sakot, šodien bija tā laime piedzīvot īstu ziemas dienu. Un tas, kā zināms, Liepājas platuma grādos nemaz nav tik bieži.

Neierasti

Gluži tepat izskatās, taču kājām mērojams gana tāls ceļš.

Šodien pabiju uz Dienvidu moļa, domās, ka šo to paķeršu ar savu Rokinon 500mm ED. Nekādu brīnumu neatgadījās, taču ievēroju, cik neparasts skats uz Liepāju ar tik pietuvinošu objektīvu. Pirmkārt acīs iekrita šī bilde. Ja neatpazīstat, kas tur redzams, tad pateikšu priekšā, ka deviņstāvu mājas Klaipēdas un Vaiņodes ielas krustojumā.

Mājas siltināšana

Vīri kā rūķīši strādā.

Klaipēdas ielā sākusies vērienīga namu siltināšana. Pie siltākiem mūriem tikuši vairāku piecstāvu namu iemītnieki, bet nu pie siltākas mājas tiks vieni četru deviņstāvu namu iemītniekiem krustojumā uz Vaiņodes ielas. Tas ir jau otrais deviņstāvu nams, kas iegūs pavisam jaunu paskatu. Gan pašiem silti, gan citiem par sakopto ārpusi prieks. Malači!

Top jaunais veloceliņš

Veloceliņš Klaipēdas ielā.

Es protams, esmu ļooooooti laimīgs, ka Liepājā beidzot top veloceliņš. Tā ir īsta dāvana liepājniekiem, kas mīl mīt vella pēdu. Taču, skatoties uz pirmos kaut cik nobeigto posmu Klaipēdas ielā, rodas daži jautājumi. Pirmkārt, vietā, kura tapis veloceliņš, dažus gadus atpakaļ jau tika uzbūvēts gājēju celiņš no betona flīzēm. Pieņemu, ka jaunais celiņš ir mazliet, mazliet platāks. Taču izmaiņas nav tik lielas kā bija cerēts. Maz ticams, ka gājēji un velosipēdisti viens otram netraucēs. Otrkārt, cik citviet esmu ievērojis, tad tur veloceliņi ir sarkani brūnā krāsā. Tas noteikti nav lēti, taču skats gan būtu gana labāks. Varbūt es kļūdos?

Mazuta tvertņu sagriešana

2009. gada maijā no Vaiņodes ielas ainavas pazuda milzīgās mazuta tvertnes.

Šajā Dienvidrietumu mikrorajona katlu mājā gadu desmitiem ilgi stāvēja vairākas milzīgas mazuta tvertnes. Tā kā apkure notiek ar gāzi, bet mazuts bija tikai saglabājies kā rezerve, lielas nozīmes šiem milzu rezervuāriem vairs nebija. Tad nu "Tolmeta" dzelzsgriezējs visu nolika pa plauktiem.

Bet ak vai, kādas atmiņas. Cik alu deviņdesmito gadu vidū uz šīm tvertnēm izdzerts...

Tramvaju galapunktā

2009. gada 18. maijs, Klaipēdas ielā.

Reiz lasīju kādu ziņu no Vācijas. Tur kādā pilsētā esot ieviests fantastisks jauninājums- tramvaju sliežu ceļi tiek apsēti ar zālāju. Iespējams, vācieši līdz šim nebija apciemojuši Liepāju, kurā zāliens un tramvaju ceļi kopā sadzīvo jau daudzus gadu desmitus.

Liedaga iela

2009. gada 4. aprīlī, Liedaga ielā.

It kā nekā interesanta, tomēr ievēroju Liedaga ielu, kuru reti kad esmu fotografējis no Jūras puses. Drēgns. Pirksti neklausa. Rokās jāpatur kabatās un jāsasilda. Ziema joprojām uzbrūk. Beidzot bilde gatava. Skatoties atklāju, cik drūma ir pilsēta, kad ziemā kaisītās smiltis joprojām asfaltu padara pretīgi brūnu, bet izbradātā zāle, kura nemaz vēl nav izdīgusi, ir suņu kaku pilna. Netīras ielas sūkā!

Ilgā atvēršana

2009. gada 23. martā, Klaipēdas ielā.

2008. gads Liepājas Dienvidrietumu mikrorajona iedzīvotājiem iesākās ar jaunām gaidām: Liepājas miljonāri Kesenfelds ar Griģi Vaiņodes un Klaipēdas ielas krustojumā celšot varenu veikalu. 2008. gada jūnijā, kad baisā ekonomiskā krīze vēl neparādīja savus asos nadziņus un ilkņus, tika ielikts pirmais pamatakmens jaunā lielveikala "Baata" pamatos. Svinīgā atvēršana tika plānota uz Ziemassvētkiem. Un nekas neliecināja, ka būs citādi. Pirmajā Adventē pat tika uzslieta liela un skaista egle. Bet... nekā. Virmoja sarunas, ka atvēršana būšot februārī. Visbeidzot laikrakstā "Kurzemes Vārds" intervijā ar pašu Andri Griģi tapa zināms, ka svinīgā atvēršana būšot martā. Cilvēki mēļoja, ka atvēršana notiks 5. martā. Nekā. Jau marta beigas. Sasodītā krīze.

Liriska atkāpe pagātnē

Ja nemaldos, 1984. gada vasara, Klaipēdas ielā.

Liepājnieki vizuāli šo vietu atpazīs. Patreiz te uzlikts jauns trotuārs, autostāvvieta, kurā redzami daži žiguļi, tagad aizbūvēta ar "Baatu". Pārējais jau nav mainījies. Bet priekšplānā? Priekšplānā nelielais jauneklis ar saliekamo divriteni ir jūsu uzticīgais bloga autors! Fotografējusi mamma ar "Zenit".

Klaipēdas iela slēgta uz remontu

2008. gada 28. septembris, Klaipēdas ielā.

Pēc ilgiem gadu desmitiem strauji uzlabojumi tiek veikti Klaipēdas ielā. Ne tikai tiek uzklāts jauns asfalts, bet tiek gan ieliktas jaunas apmales, gan būvēti jauni trotuāri. Tik sakārtots šis stūrītis nav bijis sen.

Nejēdzīgās domāšanas upuri

2008. gada 21. septembrī, Klaipēdas ielā.

Reiz jau rakstīju par šo vietu. Tas bija lasāms te: http://www.liepajnieks.lv/2009/08/sarezgijumu-meistarstiki.html. Kā redzams bildē, tad mājas apsaimniekotāji ap savu māju uzlikuši betona apmali, lai citi tur nenovietotu savus spēkratus. Tiesa, visas šīs apmales un zīmes novietošanu pašas mājas iedzīvotājiem ir sarežģījusi tiktāl, ka iebraukšana pa šiem labirintiem nav no vieglākajiem. Un kā redzams pēc kārtējās rudens vētras, ne izbraukšana, ne iebraukšana nemaz nav iespējama, ja notiek kas ārkārtējs. Tādēļ kāds tur brīnums, ja šīs mājas iedzīvotāji nav slinki savus spēkratus novietotu pie citas mājas logiem, radot neapmierinātību citos, kuri savus spēkratus spiesti likt pavisam tālu. Sak, ko gan mocīties, ka tik pašiem labi...