Atvērto durvju diena armijā

Šodien piepildījās viena no manām senām iecerēm- apmeklēt Liepājā dislocētās karaspēka vienības. Kopā ar dēlu cītīgi izstaigājām Jūras spēku bāzi Roņu ielā 2, apmeklējām "Alkmaar" klases mīnu meklētājus 84. piestātnē, savukārt pēc tam devāmies uz 89. piestātni, kur pietauvots Jūras spēku flagmanis "Virsaitis" A-53. Tālāk mūsu ceļš veda uz Karostu, kurā apmeklējumu sākām ar Ūdenslīdēju skolas apmeklējumu, bet tad sekoja krietna ekskursija pa Jūras spēku mācību centru un unikālo Virsnieku sieta pili.

Mazliet iz padomju laika šarma Roņu ielas bāzē.

Sākšu ar, ka uzzināju par kolosālu iespēju apmeklēt Liepājas garnizonā dislocētās vienības. Kā zināms, šo vienību ir pietiekami daudz, tādēļ nācās atteikties no iespējas paviesoties Zemessardzes 1. novada štābā Dārza ielā 4/8. Protams žēl, taču, kā bija lasāms, apmeklējuma laiks bija no 10.00 līdz 15.00. Visu atvēlēto laiku lieti izmantojām.

Roņu ielas bāzē
10.00 bijām Roņu ielā 2, kur bāzējas Nodrošinājuma pavēlniecības 1. Reģionālo nodrošinājuma centra štābs un Jūras spēku flotile. Tā kā štābā bildēt teicās nevarēs, izvēlējos doties tieši tur, kur bildēt ir brīvi. Apskatot šo karaspēka daļu, bija redzams, cik tajā joprojām daudz liecību par agrākajiem gadiem. Baisās okupācijas karaspēka silikāta ķieģeļu ēkas, milzīgi asfaltēti plači, garāžu rindas, betona žogi ar dzeloņstieplēm. Taču redzams, ka teritorija gadu laikā pārvērsta līdz nepazīšanai. Redzams, ka te notikusi lāpīšanās gados, kad Latvijas armijas budžets bija niecīgs, bet vietām redzams, ka labklājības gados tapušas iespaidīgas būves kā Baltijas valstu pretmīnu aprīkojuma apkalpošanas centrs un Jūras spēku orķestra nams. Tieši par pēdējo visdrūmāk. Orķestris bija pirmklasīgs, ēka varena, bet orķestri faktiski likvidēja. Mazliet drūmi (par to jau rakstīju agrāk). Taču, paskrienot nedaudz uz priekšu, pārsteidza, ka paši jūrnieki nemaz tik pesimistiski nebija viss.

Par šīs vietas piederību kara jūrniekiem liecināja ne tikai ostas un kuģu tuvums, bet arī goda vietā apskatei noliktie enkuri.

11. novembrī jau pabijām uz kuģa M-07 "Visvaldis". Šoreiz apmeklējumam bija atvērts kuģis M-05 "Viesturs". Abās apmeklējuma reizēs biju patīkami pārsteigts par kārtību uz kuģiem. Nebūs pārspīlēti, ja to nosaukšu par pedantiskiem iestādījumiem. Viss spīd un laistās. Atzīšos, nesapratu, kas to visu paveic, zinot, ka obligātā iesaukuma matrožu, kas varētu tur dienām berzt taču nav.
Ak jā, biju pārliecināts, ka uz "Alkmaar" klases mīnu meklētājiem ir krietni daudz vietas un kuģošana uz tiem ērta bezgala. Nekā nebija. Kuģu iekšienē sajūtas, kas drīzāk atgādina zemūdeni. Kuģis burtiski piebakāts ar kabeļiem, elektrības kastēm, datoriem un lietiņām, no kurām neko nesaprotu. Kara jūrnieku kajītes arī neticami mazas. Jūrnieku gultas trīs stāvos. Ja mani paņemtu uz šī kuģa, nāktos vājēt.
Bija tas ilgi gaidītais prieks ieraudzīt, kas tas par ''zvēru''- sonārs, ko tik bieži piemin mīnu meklēšanas sakarā. Biju pārliecināts, ka tas ir kāds lokatoram līdzīgs priekšmets, kas kā neliela bumba ir pie kuģa dibena. Izrādījās vieglās mašīnas lieluma monstrs- ''Thales DUBM 21B'', kuru darbina hidraulika. Šim verķim atvēlēts vesels kuģa nodalījums. Patiešām neticami.
Kuģa komandieris laipni pastāstīja, ka šie teju 52 metrus garie kuģi uz nebēdu var vagot pa jūru desmit dienas bez papildus uzpildīšanās. Kaujas uzdevumā kuģa komandā jābūt vismaz četrdesmit labi apmācītiem vīriem. Zinot šodienas ekonomisko nedienu konjunktūru, gaužām smagi ar personālsastāvu, kurš jau tā esot ļoti mazs. Tādēļ patreiz uz mīnu meklētājiem jāiztiek ar mazāku komandu.

Par labu mīnu kuģu vajadzību Jūras spēkiem vairs nevar būt diskusiju. Tikai nezinātājs var apgalvot, ka to uzturēšana nav vajadzīga.

Pēc komandiera teiktā sapratu, ka jaunie kuģi nav salīdzināmi ar iepriekš mūsu flotē ekspluatētajiem kaut vai moderno ierīču dēļ. Kuģi ir pamatīgi datorizēti, vadība notiek ar tādu kā spēļu džoistiku palīdzību. Neskatoties uz to, ka kuģiem vairāk nekā divi desmiti gadu, izskatījās, ka tie ir pamatīgi modernizēti un labi uzturēti. Kuģa stūres māju fotografēt gan neļāva, tādēļ jāpaļaujas uz katra individuālo fantāziju vai militārajos žurnālos apskatāmo.
Darbs uz mīnu meklēšanas kuģiem nebūt nav medusmaize. Šie kuģi patiesībā ir lielas un pagalam sarežģītas ierīces, kuras nodarbojas ar pagalam baisu darbu. Mīnas nemaz nav abstrakts objekts jūras dibenā. Pēc mīnas vai torpēdas sprādziena pat no bruņām klāta kuģa maz kas paliek pāri. Specifisko iemeslu dēļ mīnu meklētāji nav bruņām klāti. Tādēļ šis darbiņš patiesībā ir bīstama nodarbe, zinot, cik mīnām pārpilna ir divu pasaules karu skartā Baltijas jūra.

1978. gadā norvēģu būvētais "Virsaitis".

Uz flagmaņa
Šodien interesentiem tika atvērts arī Latvijas kara flote flagmanis- apgādes un bāzes (štāba) kuģis "Virsaitis" A-53. Esmu uz tā jau bijis, taču pēc tam, kad par šo kuģi uzzināts daudz jauna, ar lielu interesei to apciemoju vēlreiz. Atskatoties uz šā kuģa vēsturi, jāatgādina, ka tas būvēts 1978. gadā, Norvēģijā, kur kuģis nesis nosaukumu "Vale" un tur tas kalpoja kā mīnu izlikšanas kuģis, kas līdzi spējis paņemt līdz pat 400 jūras mīnām. "Virsaitis" mūsu flotē kalpo kopš 2003. gada. Pirms saņemšanas norvēģi esot apmācījuši vienu latviešu komandu tieši mīnu izlikšanā. Nesen pie tāda paša kuģa- N-42 "Jotvingis" tikuši arī Lietuvas jūras spēki. Lietuviešiem palaimējies, ka viņiem ticis kuģis, kurš vēl krietnu laiku kalpojis Norvēģijas flotei, kamēr Latvijai nodotais kuģis kādu laiku stāvējis dīkā, jo bijis lieks. Iespējams, tieši tādēļ mūsu "Virsaitim" ir tikai viens 40mm lielgabals "Bofors" priekšgalā, bet leišu "Jotvingim" divi abos galos. Kādēļ tas tā, neviens paskaidrot nevarēja. Taču varam priecāties, ka mūsu "Virsaitis" vismaz ir gadu jaunāks (starp citu, atgādinu, ka par Jūras spēkiem vairāk varat palasīt te: http://www.aigarsprusis.lv/2008/05/msdienu-latvijas-kara-flote.html).
Vairāk fotogrāfiju par bāzes apmeklējumu te: http://www.poga.lv/photos/aigarsp/sets/set:35444/.

40 mm "Bofors" lielgabals "Virsaiša" priekšpusē ir vienīgais uz mūsu Jūras spēku flagmaņa.
Bet šī ir vieta, uz kuras tiek montēts otrais 40mm "Bofors" lielgabals. Pa kreisi jaunsargs Ričis.
Tikmēr viens 40 mm "Bofors" lielgabals stāv krastā. Ejošs vai nē, jūrnieki neatklāja. Tāds pats ir uz "Virsaiša". Faktiski šim lielgabalam būtu jāatrodas "Virsaiša" aizmugurē kā tas ir uz analoģiskā Lietuvas "Jotvingis".
Savukārt uz šīs platformas kuģa aizmugurē pēc visiem talmudiem ir jāatrodas 12.7 mm ložmetējam pretgaisa aizsardzībai. Diemžēl, nezināmu iemeslu dēļ norvēģi bija demontējuši arī šo.

Baltijas valstu ūdenslīdēju mācību centrā

Tālāk devāmies uz Baltijas valstu ūdenslīdēju mācību centru Karostā. Jau pie šīs iestādes vārtiem bija jaušams, ka vecā padomju mantojuma te nav ne ēkās, ne paradumos, neskatoties, ka centrs atrodas agrākās padomju kara bāzes teritorijā. Viss, sākot no ēkām, beidzot ar kuģu piestātni tapis no jauna. Īpašu ūdenslīdēju pasaules gaisotni pastiprina no dzelmes izceltās mīnas, enkuri un torpēdas. Iespējams, ka nākotnē vismaz daļa Jūras spēku kuģu bāzēsies Karostā tieši pie ūdenslīdēju mācību centra, taču pagaidām te piestātne vien vienam lielam vai vairākiem mazākiem kuģiem. Cik ievērots, tad pastāvīgi te uzturas daži Krasta apsardzības kuterīši.

Baltijas valstu ūdenslīdēju mācību centrs. Mūsdienīgs un neierasti, ka daži kursanti no bijušās PSRS republikām vairākkārt pārprasījuši, kur atrast kazarmas.

5 metrus dziļais baseins, kur iemaņas apgūst ūdenslīdēji. Dziļākais Baltijā, starp citu.

Bet šī ir tā slavenā enkurmīna, kas ražota 1877. gadā un izmantota Pirmā pasaules kara laikā sauszemes spēku vajadzībām un ko mūsu sapieri padarīja nekaitīgu.

Katrā vietā ir kas tāds, kā dēļ tur gribas nokļūt. Baltijas valstu ūdenslīdēju mācību centrā tas ir 5 metrus dziļais baseins. Dzirdēts gan par to daudz. Šad tad tas redzēts TV, bet dzīvē? Izrādās iespaidīga uzparikte. Esot blakus, neradās sajūta, ka baseins ir tik dziļš, taču apdomājot dziļumu, sajūta mazliet baisa. Piecu metru baseins!
Vairāk fotogrāfiju par Baltijas valstu ūdenslīdēju mācību centra apmeklējumu te: http://www.poga.lv/photos/aigarsp/sets/set:35441/

Jūras spēku mācību centrā
Apmeklējumu noslēdzām Jūras spēku mācību centrā, Atmodas bulvārī. Pie agrākā PSRS kara flotes hospitāļa lepnajiem vārtiem, kas pēc remonta par okupācija laika postažu vairs nekādi neliecina, mūs sagaida caurlaides uzraugs ar kapteiņa zīmotnēm! Izrādās armijai tik ļoti trūkst karavīru, ka ar objektu apsardzību nodarbojas virsnieki. Neviļus jāšausminās par Aizsardzības ministrijas "tālredzību".

Virsnieku pils.

Kā izrādās, kapitāli izremontētajās telpās vieta paredzēta arī Liepājas puses zemessargiem, kas pašlaik uzturas pagalam aplamās telpās- bijušajā bērnudārzā Cietokšņa ielā. Turpat mājvietu atradīs arī Nodrošinājuma pavēlniecības 1. Reģionālās nodrošinājuma centrs, kas tagad mājo Roņu ielā 2. Bez tam vairākus gadus atpakaļ tapis plāns par militārā sporta kompleksa celtniecību tukšajā laukumā starp Ūdenslīdēju skolu un Jūras spēku mācību centru. Tātad nākotnē Karostā atkal būs iespaidīga militārā infrastruktūra. Paldies Dievam, šoreiz mūsu pašu. Kāds šai iestādei būs nosaukums nākotnē, grūti izdomāt.
Jau pie pašiem mācību centra vārtiem ieraudzīju, cik lielas pārmaiņas te notikušas. Vēl tikai dažus gadus atpakaļ teritoriju ielenca biedējošs un pussabrucis betona žogs. Tagad to nomainījis moderns metāla kaluma žogs, visu skatam atklājot unikālo Virsnieku saieta namu un citas karaspēka ēkas. Vecais un sadrupušais asfalts nomainīts ar jaunu segumu. Pie centra štāba ēkas pat izveidotas dekoratīvās dobes, visapkārt labi kopts zālājs. Mācību centrs atstāja patiešām labu iespaidu.

Pils lielā zāle, kuras akustika esot unikāla, nerunājot, ka tās greznums ir neaprakstāms.

Ja ūdenslīdēju centrā pārsteigums bija dziļais baseins, tad te ar nepacietību gaidu iespēju apmeklēt grezno pili. Jūras spēku virsnieces pavadībā apstaigājam neticami grezno pili, kurai pēdējie gadi šķiet ir paši labākie kopš Otrā pasaules kara sākuma- beidzot ēkai ir atjaunots jumts. Diemžēl, naudas trūkums atkal apdraud pils atjaunošanu. Pils ilgos okupācijas gados nolaista tiktāl, ka tā sāka sabrukt pati no sevis. Unikālie griestu un sienu greznojumi, neskatoties uz čābisko stāvokli, spilgti raksturo agrāko pils greznību. Pils celta no 1898. gada līdz pat 1907. gadam kā cariskās Krievijas kara flotes virsnieku sapulču un saviesīgo pasākumu vieta pēc St. Pēterburgas arhitektūras ārpilsētas piļu parauga. Pils ir krievu jūgendstila arhitektūras paraugs. Projekta autors bija St. Pēterburgas arhitekts Sergejs Geļenzovskis. Pils svinīgajā atklāšanā piedalījās arī Krievijas cars Nikolajs II. Kā izrādās, pils centrālā fasāde ir no jūras puses, kuru ar cara jahtas piestātne savienoja celiņš no granīta plāksnēm. Mūsdienās par šo greznību liecina vien satrūdējuši cara jahtas piestātnes pāļi jūras malā.

Milzīgās vīnu kolekcijas pagrabs pils sētas pusē. Pagraba krājumi 1915. gadā tika evakuēti uz Krieviju.

Pirmais pasaules karš pils liktenī ienesa negaidītas korekcijas. 1915. gada pavasarī uz Maskavu un Pēterburgu no pils izveda milzīgu bibliotēku un karšu arhīvu, kas esot bijis otrs lielākais Krievijas impērijā. Uz Krieviju tika izvestas arī vērtīgās lustras, mēbeles un milzīgos vīna pagraba krājumus. Aizvests ticis arī viss Krievijas jūras kara flotes bāzes arhīvs.
Pirmās brīvvalsts laikā pilī atradās Sarkanā Krusta kaulu tuberkulozes sanatorija. Par to vien liecina Sarkanā krusta simbols virs galvenās ieejas. Sanatorijas vajadzībām pils esot pamatīgi pārbūvēta. Iespējams tieši šī iemesla dēļ šo pili par hospitāli iekārtoja arī padomju okupanti.
Vairāk fotogrāfiju par pils apmeklējumu te: http://www.flickr.com/photos/aigarsprusis/sets/72157622844134004/

Jūras lielgabals ZU-23-2m (jaunsargs Ričis pie ruļļiem!).

Pēc pils apmeklējuma bija iespēja apskatīt mācību centra klases. Blakus navigācijas klasēm atrodas pretmīnu aprīkojuma klases, kuras tapušas ar Dānijas un Vācijas kara flotes palīdzību. Te zinības kopā ar Latvijas jūrniekiem apgūst arī Igaunijas un Lietuvas jūrnieki. Tur pat netālu ir uzbūvēti stendi, kuros notiek jūrnieku apmācība cīņai ar ugunsgrēku vai ūdens ieplūšanu kuģī. Vienā no ēkām aplūkojām telpu, kurā kaujas gatavībā uzstādīts kuģa lielgabals ZU-23, kas ticis atjaunots pašu jūrnieku rokām.
Vairāk fotogrāfiju par Jūras spēku mācība centra apmeklējumu te: http://www.poga.lv/photos/aigarsp/sets/set:35442/.

Īsumā tas arī viss. Paldies Jūras spēkiem un kara jūrniekiem par lielisko dienu!

Trīs jautājumi ministra Veldres trīs jautājumiem

Šodien Aizsardzības ministrijas mājas lapas sadaļā "Aizsardzības ministra blogs" izlasīju jaunāko ministra Vineta Veldres ierakstu "Trīs jautājumi par „Beverīnas” traģēdiju". Varbūt vairs nav īstais laiks turpināt publicēt savas pārdomas par šo baiso notikumu, tomēr ir savādi redzēt ministra paštaisnumu. Pirmkārt, kam gan vēl, ja ne pašam Veldrem vajadzētu atbildēt uz paša jautājumiem, jo tieši viņš vada Aizsardzības ministriju, kas atbild par glābšanas darbiem uz jūras. Otrkārt: vai ministrs nevēlas atbildēt uz paša pausto uzreiz pēc traģēdijas?

1. Nākamajā dienā pēc nelaimes, 3. decembrī Vinets Veldre plašsaziņas līdzekļiem pauda, ka "[...] zvejas kuģa "Beverīna" apkalpe jūrā bija devusies bez glābšanas vestēm un glābšanas plostiem [...]". Tagad zināms, ka plosts taču bija. Vēl vairāk, tas bija sagatavots apkalpes evakuācijai, taču kuģa A- 53 "Virsatis" doto ieteikumu dēļ apkalpe plostā neiekāpa. Neskatoties uz to, vai vestes bija mugurā vai nē, neskatoties uz to, ko "Beverīna" jūrā darīja, arī glābšanas vestes ūdenslīdēji atrada.
Jautājums: kādēļ ministrs pauda pārsteidzīgu un tādēļ arī nepatiesu informāciju?

2. Ministrs medijiem klāstījis, ka ''zviedri šajā rajonā varējuši ierasties 10-15 minūtes ātrāk nekā mūsu pašu helikopters no Lielvārdes''? Tika minēti dažādi papildus apstākļi, arī vēja virziens. Pēc dažām dienām atklājies, ka Latvijas Gaisa spēkos esot tikai 3 lidotāji, kas varot lidot nakts laikā virs jūras un kādu glābt, bet neviens no viņiem neesot atradies postenī.
Jautājums: kādēļ ministrs teica nepatiesību, ka zviedri varējuši ierasties 10- 15 minūtes ātrāk, ja Latvijas Gaisa spēku helikopters ierasties pietiekami kvalificētu lidotāju trūkuma dēļ nevarēja ierasties vispār?

3. Ministrs medijiem apgalvoja, ka ''pēc tam "Virsaitis" piedāvājis evakuēt kuģa apkalpi, pat izmetot glābšanas plostu jūrā, taču zvejnieki atteikušies''. Noskaidrojies, ka tā nav patiesība. ''Virsaitis'' nemaz nav piedalījies glābšanas operācijā, bet gan veicis pasīvo novērošanu. Pie tam, kā jau minēts, tieši no kuģa "Virsaitis" skanēja aicinājums plostā vēl nekāpt.
Jautājums: kādēļ ministrs Veldre teica nepatiesību, ka apkalpe atteikusies evakuēties un nav kāpusi izmestajā plostā, ja noskaidrojies, ka plosts un peldriņķi izmesti tikai pēc tam, ka "Beverīna" apgāzās?

Trūkst informācijas, trūkst atklātības

Neskaidrības par kuģa "Beverīna" bojāeju joprojām vairāk, nekā skaidrību. Tomēr daudzus no mums māc bažas, ka apstiprināsies pašas sliktākās priekšnojautas: cilvēku glābšanai tika izdarīts par maz. Nekādu iemeslu kādu vainot nav, taču nevienas pienācīgas atbildes par notikušo nav rastas. No vienas puses skan pārmetumi un lāsti par slikto "Beverīnas" īpašnieku, kurš esot dzinis vētrainā jūrā zvejniekus, otri apgalvo, ka kuģis nav zvejojis, bet ir īsts pirātu kuģis, kas nodarbojies ar nelegālu nozveju. Citi sakās zinām, ka "Beverīna" ķeksējusi no jūras dibena kapara kabeļus. Protams, bēdīgi slavenais "Beverīnas" īpašnieks diez vai ir svētulis, taču kad uz kādas Krievijas zemūdenes vienam kaimiņzemes matrozim radās vēdera darbības traucējumi, mūsu glābšanas struktūras daudz nedomājot metās palīgā. Pieņemot, ka uz "Beverīnas" bija seši vienkārši vīri, kuri nonāca nelaimē, kuri cerēja uz to pašu, šķiet nav sagaidījuši. Arī šoreiz no militāro struktūru puses skan apgalvojumi, ka viss izdarīts uz to labāko.
Neviens domājošs cilvēks nelamās "Virsaiša" komandu par notikušo, kamēr nav neviena paša atzinuma par šo traģisko notikumu. Taču tik pat korektiem vajadzētu izturēties arī pret tiem, kam neveicās. Bet, nē. No valsts dienestu puses tiek pūsts vecās stabulēs: sistēma ir nekļūdīga, pie visa vainīgi paši bojāgājušie (šī attieksme neviļus atmiņā atsauc traģisko notikumu Rīgā, Ķempes ielā). Aizsardzības ministrs Vinets Veldre jau tūlīt pēc nelaimes paziņoja, ka uz "Beverīnas" nebija ne glābšanas vestu, ne plosta (lasāms te: http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/article.php?id=572027). Tātad, paši vainīgi. Bet kā gan ministrs to zināja? Ja tomēr plosts un vestes bija? Nākamajā dienā kāds Valsts Vides dienesta inspektors lepni stāsta, kāds "Beverīnas" saimnieks esot briesmonis, kas ņirgājas par Latvijas likumdošanu. Jā, iespējams. Bet kāds tam sakars ar nelaimē nonākušo tiesībām uz palīdzību? SIA "Baltic Fish" vadītājs, kuram piederēja "Beverīna", jūras dzelmē taču neguļ. Valsts algoto amatpersonu izturēšanās šķiet vairāk nekā neatbilstoša. Kaut kā neesmu manījis līdzīgu attieksmi, piemēram, pret Jūras spēkos dienošajiem. Kā nekā viņu kolēģis burtiski nesen nošāvis divus cilvēkus ar pistoli, kas skaitījusies uz kuģa "Zibens".

Ja nemaldos, visas radiosarunas tiek ierakstītas. Nomieriniet cilvēkus un atskaņojiet to, kas netraucē izmeklēšanai. Kamdēļ nemitīgi apgalvot, ka "Beverīnas" kapteinis visu laiku ietiepīgi atteicies no palīdzības, ja publiski šo sarunu nevar atskaņot? Kamdēļ visu laiku atkārtot, ka darīts tika tik daudz, bet "Beverīnas" glābšanā iesaistītā kuģa "Gints" kapteinis sarunā ar "Panorāmu" apgalvo ko citu. Diemžēl, viņa paustais nav pārlieku glaimojošs glābējiem. Ja šis cilvēks saka nepatiesību, likumdošana taču skaidri nosaka atbildību par nepatiesu ziņu sniegšanu.
Visbeidzot, vienreiz taču ir jāmācās! Cik vīriem vēl jāpaliek dzelmē, lai atbildīgie dienesti beidzot reaģētu bez jebkādām šaubām, rīkotos precīzi un sekmīgi? Kā tas vareja gadīties, ka palīgā atsteidzās zviedri, bet viņu helikopterim bija jāsteidz tālāk uz Ventspili, lai uzpildītu degvielu? Runas par pastāvīgu helikoptera posteni Liepājā skan jau sazin cik gadus. Bet sagaidot 2008. gada nogali pat neesam padomājuši par degvielu glābšanas darbiem uz jūras. Rosās domas arī par tiem pašiem vētru brīdinājumiem. Savādi, pirms vienas vētra skan brīdinājumi, skan ugunsdzēsēju padomi kā rīkoties, liela preses uzmanība, bet pirms šīs traģiskās nakts tik vien kā viens teikums meteo ziņās...

P.S. Aicinu noskatīties LTV 1 ''Panorāma'' sižetu.