Maiju sagaidot

Sākot jauno mēnesi, pamanīju, ka mans raksts "Georga lentītes?" ļoti, ļoti korektā un literārā valodā ir iztulkots krieviski. Milzum milzīgs paldies man nezinām censonim, kurš paveica šo darbiņu. Diemžēl manas krievu valodas zināšanas jau sen nav tik spīdošas, lai paveiktu ko tik svarīgu bez citu atbalsta. Ja par to pašu tēmu, tad iesaku izlasīt šo: http://mnja.livejournal.com/16496.html

Otrā lieta, ko vēlos atgādināt, ir mana individuālā akcija "Sarkanbaltisarkanā lentīte". Šīs iniciatīvas ietvaros individuāli esmu izplatījis ap 60 metriem puslīdz vienādi sagrieztu sarkanbalti sarkano lentīšu. Patreiz manos krājumos vēl ir 100 metri, ko līdz 4. maijam grasos izdalīt. Visticamāk, ka lielāko daļu sanāks izdalīt Liepājā, Rožu laukumā 4. maija koncerta laikā. Ar lielu prieku varu darīt zināmu, ka šogad pa Liepāju kursē mašīnas, kuras rotā šīs lentītes. Un to redzot, sirds gavilē. Tādēļ esmu nolēmis šo iniciatīvu atkārtot arī turpmāk. Priecāšos, ja kāds liepājnieks mani atbalstīs (organizācijas ar politisku virzienu gan mani lūdzu netraucēt).

Visbeidzot pie interesantām lietām iesaku noskatīties Jura Paidera runu prokuroru sakarā. Ļoti, ļoti nopietna viela pārdomām. Bez tam labs paraugs mūsu flegmatiskajiem politikāņiem, kā vajag uzvesties kameru priekšā.

Mēnesis ar cerību

Klāt marts. Mēnesis, kas pēc ziemas (šī gada bargās īpaši!) nes tādas viegli pavasarīgas sajūtas, neskatoties uz ziemas pārliecinošo klātbūtni. Metot pie malas pagātnes nastu, droši var apgalvot, ka tāds īsts pavasara vēstnesis būs 8. marts ar tulpju vezumiem. Pēc marta sieviešu svētkiem sekos 16. marts, kurš ir īpašs datums, neskatoties uz to, ka daudzi jo daudzi to cenšas nosmērēt dubļiem.
Pērngad pat piesēdos un uzrakstīju, kā šīs dienas pagājušas man personīgi. Tādēļ neko lieku vairs nerakstīšu. Vien atgādināšu par savu aicinājumu, rotāt savus spēkratus ar sarkanbalti sarkano lentīti, piesieniet to arī pie savas somas, piespraudiet pienācīgā vietā pie apģērba. Stāstiet par to saviem bērniem, lai meli un ļaunums neuzvarētu. Godiniet ikvienu, kas uz brīvības altāra ziedojis savu dzīvību. Pieminēsim visus, kurus skārusi nežēlīgā vara, kas izrīkojās ar cilvēkiem tik netaisni, ka no zemes, kurā guļ netaisni nogalētie, joprojām dzirdami vaidi. Aiznesīsim uz kapiem, kuros dus mūsu karavīri, ziedus. Pie Brīvības pieminekļa godināsim Otrā pasaules kara laika Latvijas ļaudis, kam uz saviem pleciem nācās iznest kara šausmas un sarkanās okupācijas briesmoņa slogu. Iespļausim sejā ikvienam, kas gatavs bradāt pa mūsu vectēvu kapiem.
16. marts nav diena, kad mēs svinam. Tā ir diena, kad godinām mūsu tautas labākās daļas asinis, kas izlietas par to, lai mēs šodien elpotu, dzīvotu, līksmotu un redzētu. Tas ir datums, kad ikvienam savā ģimenes lokā jāvelta mirklis godpilnai atcerei, aizdedzinot svecīti, redzamā vietā noliekot mūsu karoga krāsas vai vienkārši klusumā pieminot savējos, pateicoties viņiem, ka netaisnības šausmas mums vairs nav jāpacieš cilvēkam grūti panesamā apmērā. Jo kas gan ir šodienas grūtības, salīdzinot ar to, kas mūsējiem bija jāredz un jāpiedzīvo okupācijas tirānijas laikā? Martā- pavasara sākuma, cerības un svaiguma mēnesī to atcerēsimies jo īpaši.

Sarkanbaltisarkanā lentīte

Izlasīju par to atgadījumu ar "Okupantu autoparka" numuriem. Varētu jau lieki nešūmēties, jo nekā jauna te nav un viss. Kā ir, tā ir. Bez tam es jau iepriekš darīju zināmu, ka turpmāk atturēšos no jebkā negatīva savā publiskajās pardomās. Bet tieši šodien nejauši izlasīju šo ziņu, kas manī patiešām radīja dusmas (maigi sakot). Proti, vietējie Liepājas radikāļi nolēmuši kārtējo reizi mest izaicinājumu sabiedrībai un lepni dara zināmu, ka tikuši pie 5 kilometrus gariem oranži melno lentīšu baķiem, lai kārtējo reizi ap 9. maija laiku sāktu naidot cilvēkus. Tad nu lai es nepārkāptu paša uzliktos rāmjus negatīvajam, daru zināmu, ka esmu nopircis gana daudz un nopirkšu vēl vismaz tik pat sarkanbalti sarkanās lentītes, kuras no 1. marta līdz pat 4. maijam ikvienam, kas to gribēs, bezmaksas izdalīšu (papildus informāciju publicēšu tepat!). Uzskatīsim to par individuāli- sociālo akciju "Sarkanbaltisarkanā lentīte". Un lai šajā vēlēšanu gadā kāda ķēmīga sīkpartija šo sociālo ieceri nepadara par bezjēdzīgu politisku populismu, aicinu ikvienu, kam nepatīk paša paplašinātās ģimenes (tautas) apņirgšana un kopējo māju (Latvijas) zaimošana, nākt talkā. Un to varēs darīt sekojoši: ap februāra vidu individuāli (varam arī sazināties) izlemsim (izvērtēsim), kas var atlicināt kādu latiņu sarkanbalti sarkanās lentītes iegādei, lai to tālāk izplatīt, bet kas var šīs lentītes izplatīt tās iznēsājot pa ielām, ejot pie autovadītājiem, nesot uz skolām, uzdāvinot karavīriem, policistiem utt. Ap to pašu laiku es sameklēšu, kur šīs lentītes vislētāk var nopirkt. Patreiz varu padalīties, ka mūsu pašu Rīgas ražotāji- SIA "Lenta" (tā nav reklāma!) par gana pieņemamu cenu šīs lentītes piedāvā Rīgā, Jelgavas ielā 68/78. Iespējams, kādam ir vēl kāds variants, tad- ziņojiet!

P.S. Pie šīs pašas iniciatīvas pieder arī Latvijas karodziņi- gan tādi, ko liek pie mašīnas, gan tādi, ko ielikt nama logā, jo visu nosaka tikai rocība, draugi!