Ostas akvatorija

Ar teleobjektīvu no Karostas, kur vasarās plosās burātāji, ostas moļi un vilņlauži izskatījās vareni. Un tad vēl tā laime, ka saule parādījās.

Kad spīd saule, par to nemaz nedomāju, Taču, kad saules nav, tad gan par saules gaismu vien gribas domāt. Un redzi, vakar tāds brīnums. Bija tik drēgns un apmācies laiks, kad pašā pēcpusdienā pēkšņi tik spilgti dzeltena saule pie debesīm parādījās. Un man par laimi- rokās bija mīļais fotoaparāts.

Karostas katedrāle no jūras puses

Esot uz Ziemeļu mola, Karostu ieraudzīju rudenīgu un skaistu.

Esot pašā pilsētā, par skaistumu bieži vien aizmirstas. Taču paejot mazliet tālāk, atkal un atkal atceros, cik daudz skaista un varena Liepājā atrodams. Lai gan būšu netaisns, ja teikšu, ka tā pati Karosta nav mainījusies. Ir jau ir. Sakārtota ir daudz, daudz vairāk.

Tālākie novērojumi

Celtne uz viļņlauža pie Ziemeļu mola visā savā godībā.

Te no Google kartes atzīmēju šodienas izvietojumu.

Šodien saņēmos un devos uz paša Ziemeļu mola galu, lai kārtīgi piefiksētu to, par ko jau rakstīju. Bija tā vērts. Jo noskaidroju, ka celtne ir pamatīgi cietusi un viļņu sadrupināta. Redzams, ka kādreiz logi celtnei bijuši lielāki. Vēlāk logu ailes aizmūrētas, atstājot vien mazāku lodziņu caurumus. Diemžēl, neko vairāk no Ziemeļa mola saredzēt neizdevās.
Ziemeļu mols arī pārsteidza. Par to rakstīšu atsevišķi.