Vaiņodes pagasts atrodas Kurzemē, Rietumkursas augstienē. Pagasts robežojas ar Liepājas rajona Gramzdas, Priekules un Embūtes pagastiem, kā arī ar Saldus rajona Nīgrandes pagastu. Vaiņodes pagastam ir arī 20 km gara robeža ar Lietuvas republiku. Padomju okupācijas gados Vaiņodē bija liela padomju karaspēka koncentrācija. Principā tas arī atstājis uz šo agrāk skaisto nostūri savu zīmogu. Lieli plašumi ir pamesti, slavenais Vaiņodes lidlauks praktiski sagrauts. Agrāk uz šo miestiņu varēja ērti un bez steigas nokļūt ar vilcienu, tagad nekā. Senos laikos tik dzīvā dzelzsceļa stacija ir pamesta. Vilcieni te vairs nekursē. Varētu likties, ka uz šo Latvijas nomali ved labs autoceļš. Nē. Asfaltēts, tomēr bedrains un baiss. Ko te ļaudīm no citurienes darīt? Šķiet, Latvija aizmirsusi par šo brīnišķo Kurzemes vietiņu. Lai mazliet atsvaidzinātu savas bērnības atmiņas par Vaiņodi, kurā esmu bijis daudz reižu, 2003. gada 3. maijā es devos izbraucienā pa šo leišmales nostūri.
Vaiņodes novērotāji pie paša ciema robežas
Kāds savāds miteklis bijušajā Vaiņodes kara lidlaukā
Agrāk te rēca un ieskrējās kara lidmašīnas. Slavenā Vaiņodes kara lidlauka skrejceļš. Agrāk to bija veseli divi. Vienu paši Liepājas rajona naskie uzņēmēji izvazāja (izvazāja arī vietējie un ne tikai skrejceļu). Otrais vien pa reizei bauda dragreisa dalībniekus, kas dažkārt beidzies traģiski.
Reiz te stāvēja iznīcinātāji un bumbvedētāji. Tagad angāri, kas spēja izturēt par kara satricinājumus, ir pamesti, visu, ko varēja, izlaupīja. Vietējie rokdarbnieki pat izcēluši milzīgos tērauda vārtus, kurus vēra vaļā milzīgi motori.
Varētu šķist, ka tā ir Čečenija pēc kara, taču jūs maldāties. Tā ir Vaiņode. Bijušā militārā lidlauka pilsētiņu tā brālīgi sadalīja apkārtējie iedzīvotāji. To, vai šie dzelzsbetona paneļi un sadauzītie silikāta ķieģeļi viņiem noderēja, nav zināms. Katrā ziņā, aprīnojama rīcība. Kaut vai riska dēļ.
Bijušā garnizona kultūras nama un kinoteātra ēka. Lieki teikt, ka to izlaupīja veiklie rokdarbnieki. Te gan jāsaka, ka ne jau aiz labas dzīves tas noticies. Ja bezdarbs un nabadzība bija visos lauku reģionos, te tas bija šausminošos apmēros.
Dzelzsceļa pārbrauktuve Vaiņodē. Kopš toreizējā satiksmes ministra Viļa Krištopāna "pragmatiskā" lēmuma slēgt dzelzsceļa satiksmi, te viss gājis tikai uz leju. Apliecinājums uz delnas.
Viena Vaiņodes centrālajām ielām. Nezinātājs pat nespētu tās ainavu atšķirt no kādas Krievijas sādžas.
Šajā Sanatorijas ielas namiņā mēdzu vasarās viesoties. Nu tas stāv pamests.
Protams, Vaiņodē ir arī daudz skaista. Taču tās izjūtas es atradu citā apmeklējuma reizē.
2 komentāri:
Interesants un vērtīgs apraksts. Labprāt sadarbotos nākotnē, padod ziņu varbūt - ukrainis@inbox.lv
Jā, liekas ka autors pats ir visai degradēts, no saakuma ievaac patiesos faktus un tad kko shadu ievieto internetā... kurā krievijas "ģerevņā " pats esi dzivojis, un audzis?!
Ierakstīt komentāru