Latvijā esot jāveido nediskriminējoša sabiedrība, uzskata bijušās Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas ārštata padomnieks ekonomikas jautājumos, uzņēmējs Sols Bukingolts. Bukingolts arī jautā: kāda starpība, teiksim, starp amerikāņu vai Krievijas, un Latvijas politiķi? Un viņš arī atbild: Amerikā un Krievijā cilvēki viņu grib, bet šeit politiķi grib, lai viņi ir gribēti. Jūs izlasījāt pareizi, kā labu piemēru biedrs Bukingolts min Krieviju. Līdz šim biju pārliecināts, ka politisko piemēru sarakstā ASV varbūt varētu arī būt, bet Krievija, kurā opozīcijas politiķus un pat žurnālistus šauj nost kāpņu telpās...
Es protams nevēlos uzņemties Latvijas vadošo plutokrātu aizstāvja lomu, taču lasot šādas ārēji vesela un normāla cilvēka pārdomas, rodas sajūta, ka Sols Bukingolts ir veikli maskējies Kremļa algots rupors, kurš reizē arī aizstāv savas intereses. Ja nē, tad otrs variants- Sols Bukingolts nav normāls. Es nedomāju, ka pat lielākie Latvijas politiskie bandīti spēj līdzināties tāda paša ranga Krievijas politiķiem. Nemaz nesalīdzināsim Latvijas ietekmīgāko pašvaldības vadītāju uzvedību ar turienes gubernatoriem, kuri ne tikai plaši pazīstami ar savu korupciju, bet pat ar tik odiozām lietiņām, kā savu homoseksuālo partneru turēšanu seksuālā verdzībā. Varbūt Bukingolts nav ievērojis, taču Krievijā izvēlēties sev tīkamos politiskos priekšstāvjus ir gaužām sarežģīti. Tur ienes vēlēšanas maz atšķiras no tām vēlēšanām, ko Latvijas iedzīvotāji varēja izbaudīt uz savas ādas gadus divdesmit piecus atpakaļ. Jā, toreiz par Augstākās padomes deputātiem kļuva slaucējas ar ''tīru'' biogrāfiju, darba trieciennieki, Baltijas Kara apgabala ģenerāļi un citi cilvēki, kuri tik tiešām varēja arī necensties izpatikt. Jo partija bija tikai viena, atlika doties un un vēlēšanu iecirkni vēlēt par vienu partiju, vienu sarakstu un vienu izvirzītu biedru, lai tas nokļūtu Augstākajā padomē ar 99% vai pat 102% balsu skaitu. Bet ja tik tiešām kāds tur iedomājās protestēt, psihiatriskās klīnikās sagaidīja smaidošs personāls, kas plurālisma aizstāvju domas veikli izmainīja ar vecajām un labajām metodēm, proti- sitieniem ar gumijas rundziņu un barbiturātiem.
Es protams nevēlos uzņemties Latvijas vadošo plutokrātu aizstāvja lomu, taču lasot šādas ārēji vesela un normāla cilvēka pārdomas, rodas sajūta, ka Sols Bukingolts ir veikli maskējies Kremļa algots rupors, kurš reizē arī aizstāv savas intereses. Ja nē, tad otrs variants- Sols Bukingolts nav normāls. Es nedomāju, ka pat lielākie Latvijas politiskie bandīti spēj līdzināties tāda paša ranga Krievijas politiķiem. Nemaz nesalīdzināsim Latvijas ietekmīgāko pašvaldības vadītāju uzvedību ar turienes gubernatoriem, kuri ne tikai plaši pazīstami ar savu korupciju, bet pat ar tik odiozām lietiņām, kā savu homoseksuālo partneru turēšanu seksuālā verdzībā. Varbūt Bukingolts nav ievērojis, taču Krievijā izvēlēties sev tīkamos politiskos priekšstāvjus ir gaužām sarežģīti. Tur ienes vēlēšanas maz atšķiras no tām vēlēšanām, ko Latvijas iedzīvotāji varēja izbaudīt uz savas ādas gadus divdesmit piecus atpakaļ. Jā, toreiz par Augstākās padomes deputātiem kļuva slaucējas ar ''tīru'' biogrāfiju, darba trieciennieki, Baltijas Kara apgabala ģenerāļi un citi cilvēki, kuri tik tiešām varēja arī necensties izpatikt. Jo partija bija tikai viena, atlika doties un un vēlēšanu iecirkni vēlēt par vienu partiju, vienu sarakstu un vienu izvirzītu biedru, lai tas nokļūtu Augstākajā padomē ar 99% vai pat 102% balsu skaitu. Bet ja tik tiešām kāds tur iedomājās protestēt, psihiatriskās klīnikās sagaidīja smaidošs personāls, kas plurālisma aizstāvju domas veikli izmainīja ar vecajām un labajām metodēm, proti- sitieniem ar gumijas rundziņu un barbiturātiem.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru