Meklēšana

2009. gada 25. decembris

Svētki agrāk un tagad

Ziemassvētki klāt. Nez kā citur, bet Liepājā balti tikai daļēji. Nezinu arī kā citur, bet tāda īsta svētku noskaņojuma sabiedrībā nejūtu. Daudz kurnētāju. Daudz čīkstuļu. Kā jau rakstīju iepriekš, lieli "nopelni" šim noskaņojumam tieši sabiedriskajiem medijiem, kuri par savu goda pienākumu uzskata sabiedrības tracināšanu par pilnīgi visu. Lielākoties jau tracina tas, ka tiek sacelta vētra par dažnedažādu sīko gariņu nelietībām, kamēr lielie politiskie/ekonomiskie un visādi citādi smagsvari turpina čakarēt tautu un valsti.
Taču šodien noskatījos kādu Ziemassvētku hroniku, kas lika aizdomāties, ko nozīmē dzīvot vizuāli politiski idealizētā sistēmā. Kad neskan ikdienas kritika, tiek cildināts vadonis, regulāri atzīmēti valsts sasniegumi. Hronika rāda laiku tieši pirms 70 gadiem- 1939. gada Ziemassvētkus. Un grūti nepamanīt šīs hronikas likteņa ironiju- pēc pusgada Latviju sagaidīja šausminoša okupācija, bet pēc gada Otrais pasaules karš, kurš Latviju skāra daudzkārt nežēlīgāk nekā vairumu citas valstis. Arī paša vadoņa laiks, pateicoties paša tuvredzībai un neizlēmībai, strauji tuvojās noslēgumam. Iespējams kļūdos, taču okupācijas sekas būtu bijušas gluži citādas, ja pār Latviju nelidinātos vadoņa Ulmaņa ''visuvarēšanas'' un ''visuzināšanu'' plīvurs. Par Ulmaņa "samtainās" valdīšanas sekām jau reiz rakstīju. Tāpēc ir jāatvēsina tie neprāši, kuri par visu varu cenšas iebarot cilvēkus ar domām par stingro roku. Nu neatrast mums tik izcilu taktiķi, politiķi un sabiedrisko darbinieku vienlaikus, kas spētu nepieļaut Ulmaņa liktenīgās kļūdas.

1 komentārs:

Anonīms teica...

ko es mekleju, paldies