Svētki agrāk un tagad

Ziemassvētki klāt. Nez kā citur, bet Liepājā balti tikai daļēji. Nezinu arī kā citur, bet tāda īsta svētku noskaņojuma sabiedrībā nejūtu. Daudz kurnētāju. Daudz čīkstuļu. Kā jau rakstīju iepriekš, lieli "nopelni" šim noskaņojumam tieši sabiedriskajiem medijiem, kuri par savu goda pienākumu uzskata sabiedrības tracināšanu par pilnīgi visu. Lielākoties jau tracina tas, ka tiek sacelta vētra par dažnedažādu sīko gariņu nelietībām, kamēr lielie politiskie/ekonomiskie un visādi citādi smagsvari turpina čakarēt tautu un valsti.
Taču šodien noskatījos kādu Ziemassvētku hroniku, kas lika aizdomāties, ko nozīmē dzīvot vizuāli politiski idealizētā sistēmā. Kad neskan ikdienas kritika, tiek cildināts vadonis, regulāri atzīmēti valsts sasniegumi. Hronika rāda laiku tieši pirms 70 gadiem- 1939. gada Ziemassvētkus. Un grūti nepamanīt šīs hronikas likteņa ironiju- pēc pusgada Latviju sagaidīja šausminoša okupācija, bet pēc gada Otrais pasaules karš, kurš Latviju skāra daudzkārt nežēlīgāk nekā vairumu citas valstis. Arī paša vadoņa laiks, pateicoties paša tuvredzībai un neizlēmībai, strauji tuvojās noslēgumam. Iespējams kļūdos, taču okupācijas sekas būtu bijušas gluži citādas, ja pār Latviju nelidinātos vadoņa Ulmaņa ''visuvarēšanas'' un ''visuzināšanu'' plīvurs. Par Ulmaņa "samtainās" valdīšanas sekām jau reiz rakstīju. Tāpēc ir jāatvēsina tie neprāši, kuri par visu varu cenšas iebarot cilvēkus ar domām par stingro roku. Nu neatrast mums tik izcilu taktiķi, politiķi un sabiedrisko darbinieku vienlaikus, kas spētu nepieļaut Ulmaņa liktenīgās kļūdas.

Slapjdraņķis

Tieši Ziemassvētku priekšvakarā- 23. decembrī bargais sals un ziema kopumā kapitulēja. Ilga šī aukstuma atkāpšanās nebūšot gan. Taču dienas noskaņojums palika šajā bildē. Vismaz Liepājā.

Ziemassvētku noskaņās

Liepājnieki ziemas burvību prot novērtēt vairāk nekā jebkurš cits šai valstī. Gluži vienkārši tādēļ, ka sniegs pie mums ir sarkanajā grāmatā rakstāms. Bet nu- Liepājā ziema. Ziema, ziema, ziema. Ceļi aizputināti. Gaisā virpuļo sniega pārslas, Liepājas vējš, mērens saliņš. Ar sniega lāpstu jāpavada aizvien vairāk laika. Mašīna pirms katras piedarbināšanas minūtes desmit jātīra. Un tomēr tas ir mans mīļākais gada laiks. Mans mīļākais gada mēnesis un tieši dienas, kas man ļoooooti patīk- pirmsziemassvētku laiks. Mājas priekšpusi ar lampiņām izrotāju jau decembra pirmajās dienās. Nu jau divas dienas mūs priecē trīs metrus augsta holandiešu sudrabegle. Divus gadus atpakaļ badīgie egļu tirgoņi par tādu prasīja 60 latus. Nogaidīju līdz Ziemassvētku dienai un dabūju uz pusi lētāk. Taču bērni bija vīlušies, ka egle tikai pašā svētku dienā tika uzlikta. Pērn par nepilnus divus metrus garu prasīja 20 latus. Un arī tad ar lielu kaulēšanos. Bet šogad bez jebkādas kaulēšanās imperiālistu "Depo" glītas holandiešu eglītes piedāvā par 14.99Ls. Ja kāds apelēs pie lokālpatriotisma, sakot, kādēļ ne mūsu pašu eglīti, atbildu: vācu vai holandiešu (varbūt arī citu zemju) egle stāv kā stāvējusi līdz pat Jaunajam gadam, bet zemē nevienas pašas skujiņas. Un zaļums arī saglabājas. Tā arī ir atbilde. Bez tam mūsu pašu egles nebūt nav lētākas.

Ak jā, nepazīstu neviena paša, kas būtu strādājis ar Nikkor 85mm F1,8 objektīvu. Biju cerējis mazliet izprāšņāt kādu nikonistu, bet apkārtnē neviena ar šo verķi neatrodu. Pieņemu, ka neko jaunu neuzzināšu un atliks paļauties uz visiem pieejamo informāciju.

Kurzemei burti izdeguši

No tāluma labāk izskatītos, ja būtu izdedzis vēl viens burtiņš un lasītos kā zeme!

Braucot mašīnā un ieraugot nepilnīgo Kurzemes uzrakstu, atcerējos, ka vēl mazliet un Liepājas centrs pārvērtīsies līdz nepazīšanai. Ziniet kādēļ? Nu Ziemassvētki taču tuvojas!

Liepājas centrs Ziemassvētku rotās

2008. gada 21. decembrī, Lielā ielā.

To, ka pilsēta ar katru gadu top jo skaistāka, šaubu nav. Tikai retais to nepamanīs. Bet kā jums šķiet, Liepāja nākotnē taps par skaistāko pilsētu Ziemassvētku laikā vai nē?

Liepāja pošas Ziemassvētkiem

2006. gada 5. decembris, Zivju ielā.

Ikviens, kas ap skaisto Ziemassvētku laiku apciemo saulaino Liepāju, zin, cik skaista tā top, cik daudz tā tiek rotāta. Ar katru gadu aizvien vairāk, krāšņāk un oriģinālāk. Pat mazās un tumšās centra ieliņas top gaišas. Rīga un citi ciemi tai laikā atpūšas...

Ziemassvētku vakars Jāzepa katedrālē

Izgaismotie katedrāles griesti 2005. gada 24. decembra vakarā.

Līdz ar Ziemassvētku atnākšanu, pilnīgi viss mainās. Pat simtiem gadu vecā dievnamā ikdienā redzētais šajos svētkos ir daudz, daudz savādāks.

Pirmās egles rotāšana

2005. gada pirmo egli uzstādīja 23. novembrī pie tirdzniecības centra "XL Sala" Klaipēdas ielā.

Kā beidzas Lāčplēša diena un 18. novembris Latvija strauji pārkārtojas Adventei un Ziemassvētku gaidīšanai. Un sākas laiks, ko gaida liels un mazs.

Ziemīgā gadu mija

Leģendārais Liepājas sniega tīrāmais tramvajs

Par tādu ziemu liepājnieki var tikai sapņot. Ja nu tikai māmiņa daba apžēlosies. Taču relatīvi nesen- 2002. - 2003. gadu mijas dienā bija tāda ziema. Tā lūk!

Te iespēja uzmest aci tam, kāds šis tramvajs izskatās dzīvajā, iekš video: http://www.youtube.com/watch?v=lGcWMiUO7YA.

Tādu sniegu ziemassvētkos esat redzējuši?

Kā redzams no datuma uz bildes, 2001. gada 22. decembris

Pirmo reizi mūžā piedzīvoju, ka tiešu uz ziemassvētkiem sasniga tāds sniegs! Ielas neizbraucamas, kupenas, klusums, sniega un sala smarža. Ziemassvētki ir brīnišķīgi!

Kāds skaists Ziemassvētku namiņš!

Ai, cik skaists namiņš uz Krišjāņa Valdemāra ielas!

Uzmini nu: kam tik skaists namiņš pirms gada skaistākajiem svētkiem 2002. gadā?

Bļitkotāju uguntiņas

2002. gada 23. decembris uz Tirdzniecības kanāla

Kas būtu domājis, ka Liepājā tik daudzi ķer kaifu no sēdēšanas uz sasaluša ūdeņa Ziemassvētku priekšvakarā?
Dažas bļitkotāju bildes te: http://www.poga.lv/photos/aigarsp/sets/set:31060/.

2002. gada Ziemassvētki

2002. gada egle iedegta

Drēgns, īsts ziemīgs laiks. Mazliet sniegs, ļaudis steidz no darba, no mājām. Visi uz lielās ziemassvētku egles iedegšanu.