Meklēšana

2010. gada 8. janvāris

Fotografēšana un knipsēšana

Šodien mazliet uznāca iedvesma pārdomām par fotogrāfiju. Vēl pirms Jaunā gada A.Lebedeva blogā izlasīju gana loģisku skaidrojumu viņa fotografēšanas stilam (tie, kas šad tad tur iegriežas, zin, ko un kā viņš uzņem, tādēļ neiedziļināšos). Es varbūt arī saprotu viņa sarkasmu par tiem, kas cenšas savas bildes uzņemt un pēcapstrādē uzlabot līdz relatīvam perfektumam, jo mūsdienās tā tiešām kļuvusi par māniju. Rodas sajūta, ka cilvēki nemaz nenodala dokumentējošas bildes no tādām, kurās izpaužas pseidomākslinieciska pašdarbība. Nez vai ir liela jēga uzņemt bildi ar šķībi greizu horizontu, tad mesties pie PS, lai bildei uzliktu HDR filtra iespējas un tad naski to ievietot kādā publiskā galerijā ar kādu dziļi garīgu nosaukumu kā ''saules zārdi'' vai ''miglas fantāzija''. Atzīšos, jau sen pat neapskatu šādas bildes. Tai pat laikā man rada baudījumu aplūkot fotogrāfijas, ja tās ir iznākušas labi. Arī paša uzņemtas. Un vienmēr uzsveru, ka man nospļauties ar kādu fotoaparātu attēls uzņemts. Ja fotogrāfiju var mazliet uzlabot, es to daru vienmēr. Tādēļ es īsti nesaprotu A.Lebedeva šūmēšanos par fotoaparāta izvēli un vienas markas priekšrocību par otru. Lai man piedod ļaudis zinošāki par manīm, taču es nesaprotu, kāda jēga iegāzt aparatūrā tūkstošus, ja uzņemtais attēls neatšķiras no manas meitas paša lētākā fotoaparāta. Tā taču ir blatošana.

Lai neliktos, ka nodarbojos ar baigā znatoka mētāšanu, mazliet pastāstīšu kā es nonācu līdz šodienas sajūtām.
Lielie veči varbūt smaidīs, bet pēdējo gadu laikā es principiāli fotografēju tikai ar rokas uzstādījumiem, lai autodidaktiski pilnveidotu savu aizraušanos ar fotografēšanu (un nemaz tik vienkārši tas nav, ja atcerēsimies, ka dažus gadus atpakaļ neviens nemaz nesteidzās izklāstīt savus padomus internetā vai lētos žurnālos). Un būs vien jāpiekrīt, ka automātika ir teicams izdomājums, taču fotogrāfijas pievienotā vērtība palielinās, ja tā uzņemta ar autora smadzenēm, nevis tehnikas procesoru.
Šogad būs desmitais gads, kopš esmu iepazinis fotogrāfiju apstrādes iespējas. Sākumā tā bija spiesta lieta, jo digitālo kameru man nebija. Fotogrāfijas skanēju, mācījos šo to palabot. Pirmo digitālo kameru nopirku 2001. gadā. Es pat neatceros nosaukumu. Tiem laikiem dārgu- vismaz daži simti bija. Bildes reti kad varēja uzņemt daudz un tiem laikiem augstākajā kvalitātē, jo aparātam bija neliela iekšējā atmiņa. Jaunie nemaz neatceras, taču es kā lielu dārgumu toreiz dabīju 8 megabaitu atmiņu karti. Pēc tam 16, tad vēl lielāku. Tas nozīmēja, ka kameru droši varēja izmantot ikdienā, nēsājot to līdzi. Kopš tiem laikiem ievēroju, cik svarīgi ir uzņemt to, kam ikdienā varbūt pat ejam garām, taču nepievēršam dažādu iemeslu dēļ pārāk lielu uzmanību. Taču ir vismaz divas iespējas kā to piefiksēt. Var to izdarīt sūdīgi, bet var interesanti. Otrā iespēja mani valdzina. Paldies Dievam, tā domā daudzi un tādēļ ir fotoblogi, kurus regulāri apmeklēju gadiem.

Visbeidzot vakar ieraudzīju, ka latviešu Nikon mājas lapa piedzīvojusi pamatīgas pārmaiņas. Atradu daudz interesanta un noderīga. Taču tai pat laikā jutos mazliet pārsteigts. Piemēram, pie foto padomiem atradu publikāciju, kurā tiek skaidrots kā uzņemt savas vislabākās ceļojumu fotogrāfijas. Aprakstīts jau gana interesnati un daudziem tas varētu noderēt, taču vizuālie piemēri mani parsteidza. Un tādēļ es atkārtojos: lai man piedod ļaudis zinošāki par manīm, taču es nesaprotu, kāda jēga iegāzt aparatūrā tūkstošus, ja uzņemtais attēls neatšķiras no paša lētākā fotoaparāta? Tādēļ vienmēr, pirms kāds sāk polemiku par fotografēšanu, iesaku izlasīt šo kolosālo Kena Rokvela publikāciju: http://www.kenrockwell.com/tech/notcamera.htm. Vismaz pēdējos piecus gadus to ņemu par moto.

4 komentāri:

Anonīms teica...

Cienījamais "fotogrāf" Aigara kungs.Priekš sevis (10x15) nevajag neko labāku par 1x lietojamo kameru,nav vajadzīgi ne 500mmm, ne 10mmm stikli, bet ja cilvēks grib bildīti parādīt citiem, pielikt pie sienas ?...tad bez labas tehnikas neiztikt...un vajadzīga ne tikai tehnika, bet zināšanas arī kompozīcijā, kadrēšanā...bet Tev , Aigar< ieteiktu pie 500 pielikt vēl "telekonverteri x2"- tad Tu būtu vīrā.

Aigars teica...

Kārtējais maestro no čibriku mērīšanās ģildes, kas pat baidās savu vārdu atstāt?

Anonīms teica...

Man patīk Jūsu fotogrāfijas,bet es nesaprotu,kāpēc tāda nepatika pret atšķirīgu viedokli komentāros un anonimitāti.Tad jau varat prasīt,lai tiek pievienots arī personas kods.

Arī fotogrāfs teica...

Kamdēļ personas kodu?Pieklājīgā sabiedrībā kritiku nav pieņemts paust anonīmi.Jo gluži vienkārši tā vairs nav objektīva kritika,bet ņirgāšanās.