Dažādu objektīvu un subjektīvu iemeslu dēļ arvien grūtāk piespiest sevi dalīties ar pārdomām. Redz, kad ir vairāk brīva laika, galvā pārdomas nesistematizējas, lai tās izliktu koplietošanai. Kad laika mazāk, pēkšņi pēc burvju nūjiņas mājiena prātā nāk domas, ko jāstiedz izlikt uz papīra. Uz klaviatūras.
Pirmais, kur sevi pieķēru, ir absolūtā nepatikā pret LNT, kas pēdējos mēnešos vairāk atgādina PLL filiāli. Es jau saprotu, ka katram medijam savs saimnieks, katram saimniekam sava politiskā ticība, tomēr...
Tad iedomājos, kas man liktu balsot par PLL. Un ne jau tikai par šiem. Par daudziem citiem arī. Vieglāk atrast PRET, nevis PAR tajos visos. Bet vieni pārāki par citiem daudzējādi. Piemēram, kā lai atdod savu balsīti par izbijušu satiksmes ministru, kas savā nozarē darbojies tik rosīgi, ka atrast normālu šoseju sagādā grūtības? Kā lai atdod savu balsi par tiem, kas vēl dažus gadus atpakaļ pietaisīja bikses, bet tā vietā, lai klusībā tās novilktu un nomazgātos, šie savās piedirstās biksēs cenšas pierādīt, ka smird visi citi. Viņi nē. Tad vēl paskatos uz tiem baķkām, kas uzvilkuši savus perversi dzeltenos lateksa brīvības nesēju kostīmus, kuru centrālais manifestējošais tēls ir pa Zemgali dzeltenā karietē kleperējošs īpatnis, pavisam šķebinoši metas. Var jau cilvēkus par muļķiem uzskatīt, bet nevajag jau iedomāties, ka visi gatavi sēsties uz viņu locekļiem abstraktas nākotnes vārdā.
Vārdu sakot, tas bija politiskais ievads, kura turpinājumu ceru izmēst no prāta. Patiesību sakot, prātā aizvien vairāk tik daudz domu, ierosmju, plānu un ideju, ka baidos izšķiest laiku tik nelāgai padarīšanai kā politika šodienas izpausmēs. Laikam izvēli esmu izdarījis, tāpēc turpmāk par visu, tikai ne to faken politiku.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru