Atzīšos, ka manās acīs Šlesers neko nav zaudējis pēc tam, kad NRA un citviet izskanēja šausmu stāsti par viņa ģimenes pagātnes lietām. Līdz šim nebiju Šlesera apvienības atbalstītājs, tomēr lai nu vai kā, uzskatu, ka to nevajadzēja celt gaismā, neskatoties ne uz ko. Neskatoties uz Šlesera bravūrību un politiskajām spēlītēm, viņam par tēva noziegumiem nav jāatbild. Nezinu, kā citiem, man tas liekas cinisms un totāla cūcība no žurnaļugu puses. Un nemaz nevēlos dzirdēt atrunas, ka katrai pasūtījuma paskvilai ir savs pasūtītājs un katrai avīzei savs saimnieks. Diršana pa lielam! Te ir jautājums par žurnālistu ētiku, ko itin bieži apšaubu.
0 komentāri:
Ierakstīt komentāru