Vai uzvara Otrā pasaules karā ir krievu tautas nopelns?

Viens no visizplatītākajiem komunistu ideoloģijas meliem pēdējā pusgadsimta garumā bija, ka uzvara pār nacionālsociālistisko Vāciju pamatā bija krievu tautas nopelns. Nenoliedzot, ka krievu tauta tiešām Otrā pasaules kara laikā cieta nesamērojami lielus zaudējumus un krievu tauta patiesi izcieta šausmas, taisnības labad nāktos atgādināt, ka ne jau Vācijas uzbrukums PSRS robežām 1941. gada jūnijā bija iemesls daudzo miljonu bojāejai visa Otrā pasaules kara laikā.

Otro pasaules karu uzvarēja Rietumvalstu un PSRS koalīcija, nevis krievu tauta
Jau sen zināms fakts: ja Vācija būtu karojusi ar PSRS bez industriāli attīstīto valstu atbalsta, Padomju savienība protams būtu cietusi sakāvi, vai labākajā gadījumā, pēc daudzu vēsturnieku domām, būtu noslēgts PSRS neizdevīgs pamiers, kas atņemtu lauvas tiesu PSRS Eiropas centrālo daļu: Ukrainu, Baltkrieviju un daļu Kaukāza. Vēl 1943. gadā Josifs Staļins pieļāva pamiera iespēja ar Vāciju, lai izbeigtu karadarbību, jo Rietumvalstis vilcinājās ar otrās frontes atklāšanau.
Tāpat ir skaidrs, ka Staļina politikas rezultātā no PSRS armija kopš trīsdesmito gadu sākuma maršala Tuhačevska vadībā apzināti tika konstruēta kā uzbrukuma armija ar milzīgu dzīvā spēka pārsvaru pār visām to laiku pasaules armijām. 1941. gada jūnija haotiskā bēgšana no uzbrūkošā vērmahta bija uzskatāms piemērs sarkanarmijas nespējai pat minimāli organizēt aizsardzības pasākumus. Sarkanā armija sākotnēji nespēja pildīt savas pamatfunkcijas, jo armija bija radīta kā okupācijas realizācijas spēks.

Karu neuzvarēja PSRS neizsmeļamie resursi
Maldīgs arī ir priekšstats, ka PSRS bija neierobežoti materiālie un dabas resursi, tādēļ tā uzvarēja Vāciju. Tas, ka Jakutijas dzīlēs ir daudz dimantu un Tālajos austrumos milzīgi dzelsrūdas krājumi un nafta, nenozīmē, ka PSRS spēja organizēt savu nacionālo dabas bagatību lietderīgu apsaimniekošanu. Kaut vai dēļ tā, ka lielākā daļa padomju industrijas balstijās uz mazkvalificētu ieslodzīto darbu, no kuriem lielākā daļa bija politiski represētie.

Otrais pasaules karš. Padomju armija ar ASV ražotiem tankiem M3, kas lielā skaitā nonāca PSRS rīcībā pēc Lend-Lease Operations vienošanās.

Savukārt saskaņā ar Lendlīzes vienošanos vien (Lend-Lease Operations), PSRS no ASV saņēma milzīgu skaitu tanku, lidmašīnu, apvidus automašīnu, ieroču, smērvielas, veselas rūpnīcas un pat pārtiku. Piemēram Staļins 1942. gada 3. septembrī izmisīgi lūdza ASV ar britu premjera Čērčila starpniecību katru mēnesi PSRS piegādāt 400 lidmašīnas, 500 tankus un vismaz 30 000 tonnu alumīnija. Staļina lūgums tika uzklausīts un 1. oktobrī ASV ar Lielbritāniju nolēma deviņu mēnešu laikā PSRS piegādāt 3600 lidmašīnas, 4500 tankus, 12 700 lielgabalus un vairākus simtus tūkstošus tonnu izejvielu. Bez tam līdz 1945. gadam PSRS no sabiedrotajām Rietumvalstīm ieguva 120 lielos kravas kuģus. Visi sūtījumi tika uzskatīti par bezprocenta kredītu, ko jāatdot desmit gadus pēc kara (uzvaras) beigām. Pēc kara PSRS kārtējo reizi demonstrēja sava laupītāja garu. Piemēram, Staļins paziņoja, ka PSRS no Rietumiem esot saņēmusi tikai 13 kuģus un par pārējiem maksāt atteicās, kaut patiesībā kuģu bija simtiem. Komunisti tradicionāli apgalvoja, ka palīdzības apjoms bijis nenozīmīgs. Piemēra pēc var minēt, ka Lendlīzes palīdzības ietvaros PSRS saņēma aptuveni 20% no kopējās tehnikas un resursu daudzuma, kas bija nepieciešams karadarbībai, kaut padomju politskie "vēsturnieki" tiecās pamatīgi samazināt šīs palīdzības lielumu, apelējot ar vienkāršās tautas varonību, Staļina gudrību, Žukova militāro talantu utt.

Tāpat jāatgādina, ka Otrā pasaules kara lūzuma punkts bija nevis bezjēdzīgā Staļingradas kauja, bet gan 1944. gads, kad Rietumvalstis atklāja otro fronti. Koalīcijā pret Vāciju karoja pasaules spēcīgākās valstis, kamēr Vācijas sabiedrotie Eiropas kontinentā bija militāri impotentā Itālija, Rumānija, Bulgārija utt.

Lielie zaudējumi sarkanarmijā bieži vien nebija kauju rezultāts
Neskatoties uz to, krievu tauta Otrā pasaules kara laikā tik tiešām cieta milzu zaudējumus un liels skaits krievu patiešām bija varoņi, 9. maijs kā "padomju tautas uzvaras diena" ir padomju propogandas triks. Uzvara pār Vāciju bija iespējama tikai pateicoties sabiedrotajiem un Vācijas ierobežoto resursu dēļ. Pie tam liela daļa bojāgājušo krievu nemaz nemira frontē. Piemēram pazīstamais krievu politiķis Aleksandrs Jakovļevs nesen apzinājis faktus, kas liecina, ka vairāk nekā miljons krievu karavīru bija politisko komisāru apšauti vai arī tie nošauti it kā par gļēvumu vai dezertēšanu. Runājot par personīgo pieredzi, Jakovļevs sacījis, ka tā bijusi ikdienas parādība, kad NKVD masveidā apšauj pašu karavīrus. Tiek arī uzskatīts, ka milzīgs skaits padomju karavīru mira no bada vai nemākulīgas medicīniskās palīdzības pēc ievainojumiem frontē. Padomju karavīri, kuri nokļuva gūstā, pēc atbrīvošanas vairumā gadījumu tika uzskatīti par ienaidniekiem un bija lemti ciešanām.

Subjektīvie secinājumi
Otrā pasaules karu uzvarēja iespaidīga lielvalstu koalīcija un Rietumvalstu, pamatā ASV tehniskā palīdzība, nevis PSRS militārā varenība un tās daudzo tautu (no kurām dažas, piemēram čečeņi tika barbariski represēti vēl 1944. gadā) entuziasms. Otrā pasaules kara patiesais uzvarētājs nav jāmeklē 9. maijā uz Sarkanā laukuma, kad tiek demonstrētas vēsturisku batāliju ainas. Tie, kas vērsa uzvaras ratu noteiktā virzienā, uzvaras augļus bauda joprojām, kontrolējot pasaules globālo ekonomiku.

Aigars Prūsis