Varbūt beidzot jāsakārto NBS?

14. aprīlī klajā nākusi jauna ziņa, kas liek pārdomāt Nacionālo bruņoto spēku patieso stāvokli. Proti, laikraksts "Neatkarīgā" raksta, ka NBS pabeigta Jūras spēku kompleksā pārbaude, kuru veica Ģenerālinspekcija ar mērķi pārbaudīt personāla vadības, nodrošinājuma, apmācību un iekšējā dienesta organizāciju šajā spēka veidā. Galvenais secinājums- komandieri nav pietiekami kontrolējuši padotos, paļaujoties uz viņu godprātību un mazāk pievēršot uzmanību kompleksai pieejai jautājumiem, kas skar karavīru morālo stāvokli, sociālos jautājumus un disciplīnu. Jau agrāk kas līdzīgs notika Sauszemes spēkos.
Uzreiz vēlos pievērst uzmanību savam 28. marta rakstam "Latvijas un Lietuvas bruņoto spēku salīdzinājums", kurā jau pieminēju šo disciplīnas trūkuma armijā. Tajā rakstīju: "Cietis sakāvi arī mīts, ka profesionālā Latvijas armija ir augsti disciplinēta. Pēdējā gada notikumi, kad atklājās virkne šokējošu pārkāpumu, noziegumu un korupciju militāristu vidū, sašķobījusi Aizsardzības ministrijas proponēto viedokli par mazu, bet labi motivētu, labi ekipētu un labi atalgotu armiju. Varbūt ar to atalgojumu un kompensācijām jautājums bija daudzmaz atrisināts, taču ar to pārējo nē." Pievērsiet uzmanību: es, būdams militārais diletants šādus spriedumus jau izdarīju 28. martā, savukārt labi atalgotiem NBS speciālistiem šis atzinums nācis vairāk nekā divas nedēļas vēlāk.
Tātad, ja atkal ir jāiedziļinās militāro problēmu iztirzāšanā, subjektīvi es varu izdarīt dažus secinājumus: pilnībā ir sagrauts mīts, ka Aizsardzības ministrija un NBS bija paraugiestādījums, jo tas atradās NATO paspārnē un saņēma gluži pieklājīgu finansējumu. Varētu jau uzskaitīt atkal, kas nav labi, kur pieļautas kļūdas, taču šoreiz īsumā, kas manuprāt steidzami būtu jāizdara, lai pārdzīvotu krīzi un Latvijas armija vismaz pienācīgi spētu no tās izsoļot:

1. Vismaz uz krīzes laiku pārtraukt visas Aizsardzības ministrijas nemilitārās aktivitātes:
a) maksimāli jāsašaurina AM līdzfinansējums pilnīgi visām sporta nozarēm;
b) jāpārtrauc sporta būvju līdzfinansēšana vismaz uz pieciem gadiem;
b) jāpārtrauc naudas tērēšanu- piemēram, dārgu lodīšu pildspalvu pirkšanu par 2000Ls aģentūras "Tēvijas sargs" vajadzībām;
c) visu aģentūru likvidēšana, kas darbojas Aizsardzības ministrijas ietvaros, jo darbība izrādījusies pagalam neefektīva;
d) galēju līdzekļu trūkuma gadījumā, jāpārtrauc raidījuma "Laiks vīriem?" veidošana, jo tā patreizējais formāts diskreditē žurnālistiku un armiju;
e) jāpārskata, kādēļ vajadzīgs žurnāls "Tēvijas sargs" pašreizējā izskatā. Bieži vien tas ir saturiski vājš, primitīvi izpildīti posteri katrā numurā, lielas fotogrāfijas, kas neattiecas uz Latviju utt. Žurnāls tik pat labi var atgriezties avīzes formātā, kamēr tiek atjaunots iepriekšējais AM finansējums.

2. Aizsardzības ministrija un NBS vadība:
a) visu pavēlniecību lietderības pārskatīšana, izveidojot tikai vienu štābu;
b) revidēt ģeneralitāti un augstāko virsniecību, kas būtībā ir morāli bankrotējusi, nespējot principiāli motivēt NBS prioritātes;
c) jānoskaidro iepriekšējā Gaisa spēku komandiera, patreizējā NBS komandiera ģenerāļa Jura Maklakova un patreizējā Gaisa spēku komandiera pulkveža Aleksandra Stepanova atbilstība amatam, pēdējo notikumu sakarā ir redzams, ka Gaisa spēku spējas praktiski nav izmainījušās kopš pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem;
c) jāizveido Aizsardzības ministra vietnieka postenis, kuru ieņem militārpersona.

3. Jūras spēki:
a) Krasta apsardzes dienesta funkciju vismaz daļēja nodošana Iekšlietu ministrijas Robežsardzes pārziņā, lai pārtrauktu funkciju dublēšanu, līdz ar to atteikšanās no absolūti nemilitāriem un ļoti dārgiem darbiem kā nelielu patruļkuteru uzturēšana, kas kontrolē piekrastes ūdeņus un kontrolē zvejniekus;
b) ātra atteikšanās no novecojošiem Jūras spēku kuģiem (tādu ir vismaz desmit), pilnībā koncentrējoties jauno patruļkuģu projekta nobeigšanai un apgūšanai;
c) beidzot jārealizē agrākā iecere par NATO atbalsta punktu Karostā, pat pieņemot, ka tur varētu pastāvīgi dislocēties NATO vienības.

4. Apgāde:
a) jāizveido vienota Bruņošanās pārvalde ar stingru Valsts kontroles pārraudzību, visi militārie iepirkumi, kas neskar militāros īpaši slepenus militāros iepirkumus, jāpadara caurskatāmus;
b) jālauž visi neizdevīgie līgumi, kas noslēgti tā sauktajos "treknajos gados" (ja tas nav izdarāms bez lielām soda sankcijām, jānoskaidro Aizsardzības ministrijas juristu atbildība).

5. Gaisa spēki:
a) sakarā ar to, ka Lielvārdē par lieliem līdzekļiem ir uzbūvēts jauns Gaisa spēku komplekss, jāpanāk, ka NATO lidmašīnas pārbāzējas no Lietuvas uz Latviju, lai samazinātos izdevumi Lielvārdes bāzes uzturēšanai, jo faktiski kaujas nespējīgiem Gaisa spēkiem, tāds nav vajadzīgs;
b) steidzami jāpabeidz projekts par viena helikoptera izvietošanu jūras piekrastē, piemēram Ventspilī vai Liepājā, lai novērstu nespēju reaģēt uz nelaimēm jūrā nākotnē.

6. Zemessardze:
a) jāatjauno Zemessardzes brigāžu princips ar skaidrām formācijām un precīzu pienākumu sadali, atsakoties no grūti izskaidrojamā ZS Novadu modeļa;
b) jāatjauno Zemessardzes speciālo uzdevumu vienība ''Vanags'', kura jāiesaista iekšējās kārtības uzturēšanas darbos laukos, lai sniegtu atbalstu policijai īpaši krīzes laikā (''vanagi'' varēs arī ātri mobilizēties un pildīt misijas ārvalstīs);
c) jāatjauno ZS aviācijas eskadriļa, lai lokālos transportēšanas un atbalsta uzdevumus, izmantojot mazjaudas lidaparātus, spētu pildīt pienākumus, izlietojot mazākus resursus (pakāpeniski līmenim ceļoties, ZS eskadriļa nākotnē varētu veikt cietušo evakuāciju ar savu glābšanas helikopteri un piedalītos ar to meža ugunsgrēku dzēšanā, ļaujot Gaisa spēkiem pilnvērtīgi pildīt tiešos pienākumus);
d) aktīvāk specializēt bataljonus, kā piemērs- Liepājas un Ventspils zemessargi plašāk jāiesaista Jūras spēku apakšprogrammās, piemēram- naftas savākšanā (tad naftas izplūdes gadījumos nenāksies mobilizēt kara jūrniekus no kuģiem un citiem dienestiem).

7. Sauszemes spēki:
a) ātra Sauszemes spēku brigādes nokomplektēšana, lai mazinātu sociāli aktīvu vīriešu bezdarbu (ekonomiskā depresija ir labākais laiks, lai veiktu skurpulozu atlasi un par samērīgu atalgojumu rekrutētu strādāt gribošus karavīrus uz stingrākiem kritērijiem);
b) atteikšanās no SZS mehanizācijas uz iepirkuma pamatiem vismaz uz pieciem gadiem un oficiāli tūlīt pat lūgt NATO valstu (Vācija, ASV, Francija; Čehija, Polija utt.) palīdzību: nodot NBS bez maksas bruņutransportu, kas iekļauts utilizācijas programmā, sakarā ar konvencionālo spēku samazināšanu Eiropā, lai spētu pildīt NATO uzliktos pienākumus, ar piebildi, ka pēc ekspluatācijas beigām Latvija visu tehniku utilizēs patstāvīgi.

8. NBS atbalsts sabiedrībai:
Turpmāk pieturēties pie lokālā protekcionisma un atteikties no iepirkumiem ārpus Latvijas, (aizbildināties ar to, ka to neļaus citas valstis, ir nevietā, jo to pašu dara citas NATO valstis) ja produktu iespējams izgatavot Latvijā (piemēram, formas tērpi, kuru audums ražots Lietuvā), turpmāk neuzticēt lielus pasūtījumus tādiem kā Meļņiks, kas jaunos patruļkuģus, kā solīts netaisa viss Rīgā, bet gan Vācijā.

9. OMD:
Līdzekļu taupīšanas nolūkos pārskatīt Obligātā militārā dienesta atjaunošanu zem Zemessardzes formācijas, lai mazinātu sociālo spriedzi laukos (bezdarba un pat ēdiena trūkuma apstākļos, daļai lauku jaunatnes tas var būt vienīgais glābiņš). Jāpārskata vai ir lietderīgi uzturēt profesionālus karavīrus ar augstu atalgojumu, lai tie stāvētu godasardzē pie Brīvības pieminekļa vai pildītu parādes dienesta funkciju, ko varētu veikt mazāk kvalificēts karavīrs. Jāizvērtē, vai OMD nav iespējams padarīt pievīlcīgāku ar dažādām sociālās vienlīdzības veicināšanas injekcijām, piemēram- valsts garantētām atlaidēm iegūt augstāko izglītību vai autovadītāju apliecības iegūšanu NBS paspārnē.