Meklēšana

Rāda ziņas ar etiķeti sauszemes spēki. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti sauszemes spēki. Rādīt visas ziņas

2009. gada 14. aprīlis

Varbūt beidzot jāsakārto NBS?

3 komentāri
14. aprīlī klajā nākusi jauna ziņa, kas liek pārdomāt Nacionālo bruņoto spēku patieso stāvokli. Proti, laikraksts "Neatkarīgā" raksta, ka NBS pabeigta Jūras spēku kompleksā pārbaude, kuru veica Ģenerālinspekcija ar mērķi pārbaudīt personāla vadības, nodrošinājuma, apmācību un iekšējā dienesta organizāciju šajā spēka veidā. Galvenais secinājums- komandieri nav pietiekami kontrolējuši padotos, paļaujoties uz viņu godprātību un mazāk pievēršot uzmanību kompleksai pieejai jautājumiem, kas skar karavīru morālo stāvokli, sociālos jautājumus un disciplīnu. Jau agrāk kas līdzīgs notika Sauszemes spēkos.
Uzreiz vēlos pievērst uzmanību savam 28. marta rakstam "Latvijas un Lietuvas bruņoto spēku salīdzinājums", kurā jau pieminēju šo disciplīnas trūkuma armijā. Tajā rakstīju: "Cietis sakāvi arī mīts, ka profesionālā Latvijas armija ir augsti disciplinēta. Pēdējā gada notikumi, kad atklājās virkne šokējošu pārkāpumu, noziegumu un korupciju militāristu vidū, sašķobījusi Aizsardzības ministrijas proponēto viedokli par mazu, bet labi motivētu, labi ekipētu un labi atalgotu armiju. Varbūt ar to atalgojumu un kompensācijām jautājums bija daudzmaz atrisināts, taču ar to pārējo nē." Pievērsiet uzmanību: es, būdams militārais diletants šādus spriedumus jau izdarīju 28. martā, savukārt labi atalgotiem NBS speciālistiem šis atzinums nācis vairāk nekā divas nedēļas vēlāk.
Tātad, ja atkal ir jāiedziļinās militāro problēmu iztirzāšanā, subjektīvi es varu izdarīt dažus secinājumus: pilnībā ir sagrauts mīts, ka Aizsardzības ministrija un NBS bija paraugiestādījums, jo tas atradās NATO paspārnē un saņēma gluži pieklājīgu finansējumu. Varētu jau uzskaitīt atkal, kas nav labi, kur pieļautas kļūdas, taču šoreiz īsumā, kas manuprāt steidzami būtu jāizdara, lai pārdzīvotu krīzi un Latvijas armija vismaz pienācīgi spētu no tās izsoļot:

1. Vismaz uz krīzes laiku pārtraukt visas Aizsardzības ministrijas nemilitārās aktivitātes:
a) maksimāli jāsašaurina AM līdzfinansējums pilnīgi visām sporta nozarēm;
b) jāpārtrauc sporta būvju līdzfinansēšana vismaz uz pieciem gadiem;
b) jāpārtrauc naudas tērēšanu- piemēram, dārgu lodīšu pildspalvu pirkšanu par 2000Ls aģentūras "Tēvijas sargs" vajadzībām;
c) visu aģentūru likvidēšana, kas darbojas Aizsardzības ministrijas ietvaros, jo darbība izrādījusies pagalam neefektīva;
d) galēju līdzekļu trūkuma gadījumā, jāpārtrauc raidījuma "Laiks vīriem?" veidošana, jo tā patreizējais formāts diskreditē žurnālistiku un armiju;
e) jāpārskata, kādēļ vajadzīgs žurnāls "Tēvijas sargs" pašreizējā izskatā. Bieži vien tas ir saturiski vājš, primitīvi izpildīti posteri katrā numurā, lielas fotogrāfijas, kas neattiecas uz Latviju utt. Žurnāls tik pat labi var atgriezties avīzes formātā, kamēr tiek atjaunots iepriekšējais AM finansējums.

2. Aizsardzības ministrija un NBS vadība:
a) visu pavēlniecību lietderības pārskatīšana, izveidojot tikai vienu štābu;
b) revidēt ģeneralitāti un augstāko virsniecību, kas būtībā ir morāli bankrotējusi, nespējot principiāli motivēt NBS prioritātes;
c) jānoskaidro iepriekšējā Gaisa spēku komandiera, patreizējā NBS komandiera ģenerāļa Jura Maklakova un patreizējā Gaisa spēku komandiera pulkveža Aleksandra Stepanova atbilstība amatam, pēdējo notikumu sakarā ir redzams, ka Gaisa spēku spējas praktiski nav izmainījušās kopš pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem;
c) jāizveido Aizsardzības ministra vietnieka postenis, kuru ieņem militārpersona.

3. Jūras spēki:
a) Krasta apsardzes dienesta funkciju vismaz daļēja nodošana Iekšlietu ministrijas Robežsardzes pārziņā, lai pārtrauktu funkciju dublēšanu, līdz ar to atteikšanās no absolūti nemilitāriem un ļoti dārgiem darbiem kā nelielu patruļkuteru uzturēšana, kas kontrolē piekrastes ūdeņus un kontrolē zvejniekus;
b) ātra atteikšanās no novecojošiem Jūras spēku kuģiem (tādu ir vismaz desmit), pilnībā koncentrējoties jauno patruļkuģu projekta nobeigšanai un apgūšanai;
c) beidzot jārealizē agrākā iecere par NATO atbalsta punktu Karostā, pat pieņemot, ka tur varētu pastāvīgi dislocēties NATO vienības.

4. Apgāde:
a) jāizveido vienota Bruņošanās pārvalde ar stingru Valsts kontroles pārraudzību, visi militārie iepirkumi, kas neskar militāros īpaši slepenus militāros iepirkumus, jāpadara caurskatāmus;
b) jālauž visi neizdevīgie līgumi, kas noslēgti tā sauktajos "treknajos gados" (ja tas nav izdarāms bez lielām soda sankcijām, jānoskaidro Aizsardzības ministrijas juristu atbildība).

5. Gaisa spēki:
a) sakarā ar to, ka Lielvārdē par lieliem līdzekļiem ir uzbūvēts jauns Gaisa spēku komplekss, jāpanāk, ka NATO lidmašīnas pārbāzējas no Lietuvas uz Latviju, lai samazinātos izdevumi Lielvārdes bāzes uzturēšanai, jo faktiski kaujas nespējīgiem Gaisa spēkiem, tāds nav vajadzīgs;
b) steidzami jāpabeidz projekts par viena helikoptera izvietošanu jūras piekrastē, piemēram Ventspilī vai Liepājā, lai novērstu nespēju reaģēt uz nelaimēm jūrā nākotnē.

6. Zemessardze:
a) jāatjauno Zemessardzes brigāžu princips ar skaidrām formācijām un precīzu pienākumu sadali, atsakoties no grūti izskaidrojamā ZS Novadu modeļa;
b) jāatjauno Zemessardzes speciālo uzdevumu vienība ''Vanags'', kura jāiesaista iekšējās kārtības uzturēšanas darbos laukos, lai sniegtu atbalstu policijai īpaši krīzes laikā (''vanagi'' varēs arī ātri mobilizēties un pildīt misijas ārvalstīs);
c) jāatjauno ZS aviācijas eskadriļa, lai lokālos transportēšanas un atbalsta uzdevumus, izmantojot mazjaudas lidaparātus, spētu pildīt pienākumus, izlietojot mazākus resursus (pakāpeniski līmenim ceļoties, ZS eskadriļa nākotnē varētu veikt cietušo evakuāciju ar savu glābšanas helikopteri un piedalītos ar to meža ugunsgrēku dzēšanā, ļaujot Gaisa spēkiem pilnvērtīgi pildīt tiešos pienākumus);
d) aktīvāk specializēt bataljonus, kā piemērs- Liepājas un Ventspils zemessargi plašāk jāiesaista Jūras spēku apakšprogrammās, piemēram- naftas savākšanā (tad naftas izplūdes gadījumos nenāksies mobilizēt kara jūrniekus no kuģiem un citiem dienestiem).

7. Sauszemes spēki:
a) ātra Sauszemes spēku brigādes nokomplektēšana, lai mazinātu sociāli aktīvu vīriešu bezdarbu (ekonomiskā depresija ir labākais laiks, lai veiktu skurpulozu atlasi un par samērīgu atalgojumu rekrutētu strādāt gribošus karavīrus uz stingrākiem kritērijiem);
b) atteikšanās no SZS mehanizācijas uz iepirkuma pamatiem vismaz uz pieciem gadiem un oficiāli tūlīt pat lūgt NATO valstu (Vācija, ASV, Francija; Čehija, Polija utt.) palīdzību: nodot NBS bez maksas bruņutransportu, kas iekļauts utilizācijas programmā, sakarā ar konvencionālo spēku samazināšanu Eiropā, lai spētu pildīt NATO uzliktos pienākumus, ar piebildi, ka pēc ekspluatācijas beigām Latvija visu tehniku utilizēs patstāvīgi.

8. NBS atbalsts sabiedrībai:

Turpmāk pieturēties pie lokālā protekcionisma un atteikties no iepirkumiem ārpus Latvijas, (aizbildināties ar to, ka to neļaus citas valstis, ir nevietā, jo to pašu dara citas NATO valstis) ja produktu iespējams izgatavot Latvijā (piemēram, formas tērpi, kuru audums ražots Lietuvā), turpmāk neuzticēt lielus pasūtījumus tādiem kā Meļņiks, kas jaunos patruļkuģus, kā solīts netaisa viss Rīgā, bet gan Vācijā.

9. OMD:
Līdzekļu taupīšanas nolūkos pārskatīt Obligātā militārā dienesta atjaunošanu zem Zemessardzes formācijas, lai mazinātu sociālo spriedzi laukos (bezdarba un pat ēdiena trūkuma apstākļos, daļai lauku jaunatnes tas var būt vienīgais glābiņš). Jāpārskata vai ir lietderīgi uzturēt profesionālus karavīrus ar augstu atalgojumu, lai tie stāvētu godasardzē pie Brīvības pieminekļa vai pildītu parādes dienesta funkciju, ko varētu veikt mazāk kvalificēts karavīrs. Jāizvērtē, vai OMD nav iespējams padarīt pievīlcīgāku ar dažādām sociālās vienlīdzības veicināšanas injekcijām, piemēram- valsts garantētām atlaidēm iegūt augstāko izglītību vai autovadītāju apliecības iegūšanu NBS paspārnē.

2009. gada 23. marts

Taisnība jau ir, bet kādēļ pēc kara?

1 komentāri
23. marta "Latvijas Avīzē" lasāma saruna ar oligarhu Andri Šķēli. Daudzi nodrebinās, izdzirdot viena no Latvijas ietekmīgākā cilvēka vārdu, taču viņa vārdos vērts ieklausīties. Ar spriešanas spējām šim cilvēkam ir vairāk nekā kārtībā, ko grūti teikt par dažiem citiem politiķiem. Taču tai pat laikā viņa teiktais izskan kā teicienā par karu, tas ir- pēc kara visi ir gudri. Tiek kritizēta PVN celšana, kam lielā mērā absolūts vairākums piekrīt, kaut gan PVN pacēla arī Finanšu ministra vadībā. Un tad ministrs bija tautpartijietis Atis Slakteris. Vēl vairāk, Slakteris ar savu darbību iemantojis starptautiska idiota slavu, kam britu žurnālisti piešķīruši Latvijas Borata vārdu. Kritizēt Latvijas Bankas vadību, kamēr paša partijas biedrs ministrs spēlē klauna lomu, izskatās demagoģiski.
Rakstā arī lasāms, ka Andris Šķēle uzskata, ka steidzami jāpieņem Edgara Zalāna valsts pārvaldes reformēšanas projekts. Jā, šis projekts ir daudz maz sakarīgākais, kas dzirdēts pēdējos desmit gados. Bet atkal jautājums: kādēļ šāds projekts tiek izdomāts un publiskots, kad mutē smeļās kaut kas vairāk nekā ūdens. Mutē jau jūtama pēcpuses produktu garša, kamēr dažus gadus iepriekš skanēja slavenais Kalvīša teiciens par septiņiem treknajiem gadiem. Un kā zināms, Kalvītis arī bija tautpartijietis.
Neesmu ekonomists un nemaz necentīšos līst lauciņā, kas nav manos spēkos. Runājot par racionālo domāšanu un pestīšanas padomiem, jāatgādina arī kas cits no citas operas. Andra Šķēles izauklētais produkts- Tautas partija diezgan krietnu laiku vadīja kādu ārkārtīgi ietekmīgu resoru, proti, aizsardzības ministriju, kurā ar naudas trūkumu tā kā nebija jāsūdzas. Un tieši šai nozarei pievērsīšu mazliet vairāk uzmanības.
Pēdējo piecu gadu laikā Aizsardzības ministrijā notikušo var apzīmēt ar acīmredzot neticamo. Šī ministrija esot zem NATO lietussarga saņēmusi visstraujāk augošo finansējumu. Šī finansējuma straujā pieaguma brīdī notika lielu un varenu pirkumu plānošana. Armija tika pie jauniem kuģiem, jauniem un unikāliem formastērpiem, tapa vesela rinda ar jaunām sporta celtnēm, kurā ar līdzfinansējumu piedalījās Aizsardzības ministrija. Taču šai pirkšanas drudzī ar to plānošanu bija, kā bija. Vēl tikai nepilnus piecus gadus atpakaļ izskanēja ziņa, ka plānots NBS Sauszemes spēku mehanizācijai ieguldīt ap 200 miljonus latu. Galvenokārt bruņutransporta iegādei bez kura jebkādas armijas funkcijas nav iedomājamas. Tika arī lemts par četru jaunu helikopteru iegādi. Starp citu, 2004. gadā Aizsardzības ministrs bija Atis Slakteris. Par Aizsardzības ministru Slakteris bija arī 2006. un 2007. gadā, kamēr tur viņu nomainīja odiozais tautpartijietis Vinets Veldre, kurš plašāku ievērību kā ministrs izpelnījās ar uzmācīgu ieceri izveidot kavalērijas godasardzi.
Gadi gāja, Latvijas karavīri karojas pasaules karstākajos punktos, krita, tika savainoti, bet nekādas armijas mehanizācijas nenotika. Tikmēr šīs ministrijas paspārnē notika daudz kas cits, kam prioritāšu sarakstā galvgalī tomēr nevajadzēja būt. Piemēram, tika ieviesta jaunā pikseļu forma. To vajadzēja, šaubu nav, bet pēc pašas ministrijas 2006. gada plāniem pāreja uz jauniem formastērpiem un pasūtījumu izpilde līdz 2014. gadam valstij izmaksās ap 13 miljonu Ls. Projekta ieviešana uz 2007. gadu izmaksājusi gandrīz 5 miljonus Ls. Pagaidām neesmu precīzi veicis aprēķinus (gan jau to uzspēšu!), taču pat aptuveni apskatot bruņumašīnu cenas, ir redzams, ka par formastērpu nomaiņai paredzētajiem 13 miljoniem Ls bija iespējams mehanizēt vismaz vienu bataljonu. Iespējams ar lietotu, varbūt ne pašu jaunāko, taču kaujasspējīgu kaujas bruņutehniku. Taču notika citādi. Bruņumašīnu iepirkumu sakarā notika nebeidzami konkursi, diskusijas un starpresoru sarakste. Nezināmu iemeslu dēļ, iepirkuma procedūra vedās smagnēji, līdz 2008. gadā situācija krasi mainījās un tā paša gada jūnijā Vinets Veldre telekompānijas LNT raidījumā ''900 sekundes'' sacīja, ka: ''nevar būt valstī situācija, ka armijai nav nevienas bruņu tehnikas vienības. Minimālai drošībai jābūt arī no bruņojuma viedokļa un pakāpeniski jāiegādājas arvien jauna bruņu tehnika. [...] jūrniekiem nepieciešami kuģi, lidotājiem— lidmašīnas, bet kājniekiem bruņu tehnika, tādēļ jādomā par jauna bruņojuma iegādi''. Tai pat laikā ministrs arī norādīja, ka bruņojuma iegāde atkarīga no ekonomiskās situācijas valstī. Tika atlikts arī helikopteru iegādes projekts.
Pienāca 2008. gada nogale un ar to iespēju mehanizēt armiju kļuva pavisam nelāgi. 2008. gada 22. decembrī laikrakstā "Neatkarīgā" bija lasāms raksts "AM taupības režīma dēļ pieļauj iespēju lauzt vairākus starptautiskus līgumus", kurā AM valsts sekretārs Jānis Sārts paziņoja armijai bēdīgu ziņu: ''Nākamgad nekādi jauni iepirkumi vispār netiek plānoti, jo vien varot cerēt, ka AM iepirkumu jomā varēs saglabāt pastāvošās līgumsaistības. Jauni iepirkumi vien varētu attiekties uz starptautiskajās operācijās dienošo karavīru vajadzību apmierināšanas. Viss cits ir ārpus jautājuma". Vēl Sārta kungs skaidroja, ka, ''lai varētu nodrošināt Latvijas saistības NATO Ātrās reaģēšanas spēkos, ir vajadzīgs iepirkums, lai paaugstinātu (NBS) kaujas spējas līdz Lietuvas un Igaunijas līmenim.'' Pie 43 miljonu latu budžeta samazinājuma 2009. gadam esot grūti ieraudzīt, kur atrast naudu šādam iepirkumam. Par vismaz piecus gadus plānoto un atrunāto bruņutransportieru iegādi, Sārts bija lakonisks: "Šobrīd tas ir par dārgu..."
Starp citu, runājot par lietderīgu vai nelietderīgu tehnikas pirkšanu, daudzumu vai laiku, varu atgādināt, ka 2005. gada 24. augustā tika parakstīts līgums par piecu karakuģu iegādi no Nīderlandes Jūras spēkiem. Viena kuģa cena- 8 miljoni Ls. Tātad kopā- 40 miljoni Ls. To, ka kuģi bija vajadzīgi, arī nav šaubu. Taču varbūt Latvijai nevajadzēja piecus vienādas klases un vienādu uzdevumu kuģus? Varbūt Jūras spēkiem būtu pieticis ar četriem kuģiem, jo līdz šim Jūras spēkiem bijuši vien trīs daudz vecāki mīnu meklētāji? Ietaupītos veseli 8 miljoni Ls, kas lieti noderētu citu spēka veida apbruņošanai.

Jāsecina, ka Tautas partijas ministriem bija iespēja ietekmēt notikumu gaitu. Latvijai būtu armija ar zaļiem formastērpiem, kas nav unikāli, bet kurus lieto vairums pasaules valstu armijas. Tagad redzams, ka nekādas traģēdijas bez jaunā dizaina formastērpiem nebūtu notikušas. Latvijas kara flotē būtu par vienu mīnu meklēšanas kuģi mazāk, bet būtu sauszemes spēki, kas pienācīgi spētu pildīt savus uzdevumus. Un kas zin, varbūt bruņutehnika būtu paglābusi arī tos Latvijas karavīrus, kas krita Irākā. Un kas zin, varbūt lielāka uzmanība Gaisa spēku attīstībai būtu paglābusi viena otra nogrimuša kuģa apkalpi.

2008. gada 13. novembris

Tradīciju aizmiršana

1 komentāri
Starp citu. Kā izrādās, par Sauszemes spēku 1. kājnieku bataljona dibināšanas dienu uzskata 1992. gada 30. aprīli, kad ar LR Aizsardzības ministra pavēli Nr. 74 tika izveidots Sužu Izlūkdesanta bataljons. Mainoties bataljona uzdevumiem un struktūrai, 1998. gadā tā nosaukums tika mainīts uz Izlūkdesanta/Latvijas miera uzturēšanas spēku bataljonu (IDB/LATBAT), bet 2000. gada 17. oktobrī tika izveidots Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku Sauszemes spēku 1. kājnieku bataljons (LATBAT). Tātad sanāk, ka IDB patiesībā nav likvidēts, bez bezgala transformāciju gaitā tagad ir SZS 1. kājnieku bataljons. Tikai gribējās zināt vienu, kādēļ skaisto IDB simbolu- Lūsi aizmirsuši? Žēl, ka vecos mīļos simbolus aizmirst...