Veloceliņa baudīšana ar rūgtuma piegaršu

Patīkami parsteidz veloceliņš Kūrmājas prospektā. Labi pārredzams, jauka vieta.

Liepājas veloceliņš ir tapis tiktāl, ka pa to vismaz daļēji iespējams izbraukt cauri pilsētai. Ja par braukšanu no pilsētas Dienvidu robežas līdz Daugavas stadionam jau rakstīju, tad šoreiz rakstīšu par braucienu no Jūrmalas parka līdz Promenādei.
Sākšu ar to, ka līdz Daugavas stadiona rezerves laukumam var noklūt ļoti raiti un ērti, ja neskaita nepilnības un likstas par kurām jau rakstīju. Cilvēki un velosipēdisti vairumā jau apguvuši iešanas un braukšanas kultūru. Retu reizi vien kāds neprātis slāj pa riteņu joslām, bet vēl retāk sanāk kurioza aina, kad kāds sadomā sasiet kurpju šņores uz sarkanām velo joslām, radot diezgan nepatīkamas situācijas. Visumā jau jauki.
Tā nu braucu pa Kūrmājas prospektu līdz krustojumam ar Celtnieku ielu. Pirmais, kas liek samulst ir pagaidām nesaprotamā braukšanas kārtība tieši pirms autobusu pieturas pie 1. vidusskolas. Bet te es neko nepārmetu, jo skaidrs, ka kaut kādas ceļu zīmes jau te būs. Šķērsojot Kūrmājas prospektu pa gājēju pāreju (atgādināšu, ka pēc CSN tas jādara stumjot riteni!), nonāku uz Celtnieku ielas.

Jauka odziņa- zīmes, kas norāde braukšanas virzienu.

Pamanu patīkamu jaunumu- tieši velo joslās iestrādātas metāla zīmes, kas skaidro braukšanas virzienu. Ir skaisti un gana smalki, taču baidos, ka šīs lieliskās norādes var ciest no vandāļiem. Līdzīgi kā tas jau bijis ar līdzīgām zīmēm- notīm.

Baisie brauktuves iebrukumi te ir regulāri. Reiz te pat smagā mašīna iebruka.

Drīz vien seko pirmais sarūgtinājums- tieši vieta, kura jāšķērso, lai velosipēdisti tiktu pāri Celtnieku ielai, iebrukusi. Un man pat apnicis skaitīt, cik bieži te iebrūk asfalts. Vismaz divas reizes gadā noteikti.

Nenovākt šādu stabu uz veloceliņa, mazākais ir muļķība. Lai gan faktiski tas ir tik pat bīstami, cik dziļa bedre uz ielas.

Kad pārvaru satraukumu par izcilo ielas stāvokli, seko īsts šoks Celtnieku un Laivenieku ielas krustojumā. Sarkanās joslas pašā malā betona stabs. Nu gluži kā uz Klaipēdas ielas, par ko rakstīju jau rudenī. Bet tālāk šīs šausmas turpinās augošā progresijā.

Nākamais stabs nav no betona, bet ir no koka un jau pēc pārdesmit metriem. Iedomājieties, cik "patīkami" tādā iebraukt ar pieri. Un tie jau būs pamatīgi tiesas darbi, ja piere piederēs kādam ārzemniekam.

Tālāk seko īsts šoks- stabs tieši velosipēdistu celiņa centrā. Būvniekiem kaut kā palicis neērti neko nedarīt, tādēļ te celiņu mēģināts paplašināt... Redzot kaut ko tādu, es teiktu tā: arhitektam un būvdarbu vadītājam nāktos pamatīgs pēriens. Ja ne darba uzteikšana, tad vismaz ar siksnu pa dibenu!

Nu lūk, tāds arī bija nelielais braucien līdz Promenādei. Jebšu precīzāk teikt, līdz Celtnieku ielas galam, jo tur celiņš gluži vienkārši beidzas.

Jaukas pārmaiņas

Veloceliņa būvniecība Celtnieku ielas galā.

Turpinot man tik svarīga veloceliņa tēmu, šodien beidzot ieraudzīju, kā celiņš Celtnieku ielā savienosies ar Promenādi. Līdz šim atzīšos nesapratu kā tas notiks. Nu pamanīju, ka daļēji nojauktas bijušās Okeāna zvejas flotes bāzes goda plākšņu sienas. Principā ļoti patīkamas izmaiņas.

Credo

Credo uz hruščovkas brandmūra.

Esot Celtnieku ielā, atcerējos, ka reiz še atradās varens iestādījums, kas nesa Liepājas supergrupas "Credo" nosaukumu un tajā arī darbojās paši "Credo" zēni. Tagad gan ar šo roka leģendu sakara maz, vien palicis pabalējis zīmējums uz sienas. Patiesību sakot, vēl viena atmiņa par bijušo.

Goda plāksnes ēnas

Reiz še gozējās darba trieciennieku un sociālistiskās sacensības varoņu ģīmetnes.

Varbūt jaunie nemaz nezin vai neatceras, taču vēl pērnā gadsimta astoņdesmito gadu noslēgumā un deviņdesmito gadu pirmajā pusē Celtnieku ielas galā atradās agrāk tik iespaidīga iestāde kā Okeāna zvejas flotes bāze, ko tautā dēvēja par borfu. Līdz ar neatkarības atgūšanu iestāde pačābēja. Un par agrāko laiku varenību vien liecina satrupējusī goda plāksnes siena, kuras galā reiz gozējās Ļeņina profils.

Liepājas augstākā vieta

Sarkanās lampiņas atrodas 100 metru augstumā. Vai zinat, kur tas ir?

Tas ir Liepājas radio un televīzijas stacijas tornis Celtnieku ielā. Visticamāk, ka uzkāpt augšā man nekad neizdosies, taču tā tuvāk izpētīt šo konstrukciju gribējies vienmēr. Tādēļ ņēmu talkā Rokinon 500mm teleobjektīvu un 8. janvāra saulainajā pēcpusdienā torni pa daļām bildēju.
Daži uzņēmumi ir te: http://www.flickr.com/photos/aigarsprusis/sets/72157623047258735/

TEC skurstenis jau strādā

Celtnieku ielā var novērtēt, cik mazs un necils agrākais skurstenis.

Joprojām neesmu radis skaidrojumu, kādēļ TEC skurstenis agrāk tika būvēts tik augsts, ja tas tik pat labi funkcionē uz pusi īsāks. Taču tagad, kad tas tapis uz pusi īsāks, ir redzams, ka dūmi no tā ir diezgan tuvu zemei. Varbūt agrāk TEC izmantoja citu kurināmo?

Promenādes daudzie elementi

2009. gada 2. maijā, Promenādē.

Braucot vai ejot pa Promenādi jau nevar pamanīt, taču reiz, apstājoties Celtnieku ielas galā, nolēmu uzmest aci Promenādei cauri 200mm objektīvam. Pārsteidzoši. Aina gluži cita.

Cik daudz viņš spēj turēt?

2009. gada 14. martā, Celtnieku ielā.

Agrāk, kad nebija ne mobilo telefonu, ne interneta, ne daudzo tūkstošu TV un radio staciju, Liepājas televīzijas tornis stāvēja tāpat kā šodien. Vienīgais- bez visiem tiem raidītājiem, kas nepieciešami, lai mums būtu visi šodienas civilizācijas sasniegumu labumi. Neesmu liels zinātājs, bet esmu pārsteigts, cik daudz tam tornim tagad jānes. Bet tas ir sīkums. Visvairāk es apbrīnoju tos vīrus, kas rāpjas augšā un tos daudzmiljonu verķus velk pa trīsēm augšup, stiprina un izdara to kā nākas. Uz zemes vēl neviens nav nonācis.