Latvijas un Lietuvas bruņoto spēku salīdzinājums

Diezgan bieži dzirdēts viedoklis, ka Lietuvas armija esot spēcīgākā armija Baltijas valstīs. Vēl vairāk, lietuvieši varot lepoties ar vienu no labākajām armijām Austrumeiropā, kamēr Latvijas Aizsardzības ministrijas vadība bijusi spiesta atzīt, ka mums vēl esot jāpanāk gan Lietuvas, gan Igaunijas bruņoto spēku kaujas spējas. Tādēļ vēlējos apskatīt skaitļos, kādas izskatās Latvijas un Lietuvas armijas.

Lietuvas Aizsardzības budžets un armijas lielums

Uz 2008. gadu Lietuvas Republikas Aizsardzības budžets bija 1, 3 miljardi litu, kas ir aptuveni 285 miljoni latu. Lietuvas bruņoto spēku personālsastāvs ir aptuveni 15 500 cilvēku. No tiem Sauszemes spēkus veido aptuveni 5800 cilvēku, Gaisa spēkos ir aptuveni 1000 cilvēku, bet Jūras spēkos ap 700 cilvēku. Lietuvas Brīvprātīgo aizsardzības spēkos (zemessardzē) ir aptuveni 4300 cilvēku. Pārējā armijas daļa ir militārā policija, loģistikas vienības, mācību centri u.c.

Latvijas Aizsardzības budžets un bruņoto spēku lielums

Uz 2008. gadu Latvijas Aizsardzības budžets bija 305 miljoni . No AM budžeta naudas vairāk nekā 4 miljoni Ls tiek Satversmes Aizsardzības biroja (SAB) vajadzībām, savukārt 3 miljoni Ls tiek Latvijas Bankas Aizsardzības pārvaldei. Gandrīz 20 miljonu Ls tiek piešķirti Robežsardzei. Saliekot kopā šos izdevumus ar armiju nesaistītos izdevumus, sanāk, ka Aizsardzības ministrijas rīcībā, lai uzturētu armiju nonāk aptuveni 278 miljoni Ls. Gandrīz tik pat, cik Lietuvā. Pētot skaitļus, izskatās, ka Latvijas Nacionālo Bruņoto spēku personālsastāvs ir aptuveni tāds pats kā Lietuvai- vairāk nekā 15 000 cilvēku. No NBS kopējā skaita Sauszemes spēkus veido aptuveni 950 cilvēku. Gaisa spēkos ir aptuveni 290 cilvēku, savukārt Jūras spēkos nepilni 600 cilvēki(uz 2008. gada 1. janvāri JS dienēja 551 cilvēks). Latvijas Zemessardzē ir aptuveni 11 000 cilvēku. Taču mazliet iedziļinoties, redzams, ka aina ir pavisam cita.

Latvijas Nacionālo Bruņoto spēku struktūra uz 2007. gada nogali (var apskatīt pilnā izmērā, nospiežot uz attēla). Redzams, ka NBS lielākā daļa faktiski nav kaujas spējīgas vienības.

Lietuvas Bruņoto spēku struktūra (var apskatīt pilnā izmērā, nospiežot uz attēla). Kaujas spējīgo vienību skaits, salīdzinot ar Latvijas NBS, ir daudz lielāks.

Gaisa spēki

Uz 2008. gadu Gaisa spēku vajadzībām tika plānoti vairāk nekā 9 miljoni latu (2007. gadā Gaisa spēkiem tika piešķirti 10 miljoni Ls). Te varētu šķist, ka ar budžetu Gaisa spēkiem ir lieliskā kārtībā. Ka kaujas aviācija ir nopietna padarīšana, tādēļ 290 cilvēku lielam Latvijas Gaisa spēku kolektīvam plānotie deviņi miljoni Ls izskatās fantastiski pienācīga summa. Aplūkojot publiski pieeajmo budžeta plānojumu, redzams, ka lauvas tiesa no Gaisa spēku vajadzībām domāto līdzekļu aizies Pretgaisa aizsardzības sistēma iegādes turpināšanai, Gaisa spēku militārās bāzes izveidošanai Lielvārdē u.c. Te neko pārmest nevarētu, jo bez pienācīgas bāzes pat pasaules modernākajai kaujas tehnikai nebūs nozīmes. Taču bēdīgi slavenie notikumi 2008. gada nogalē ar zvejas kuģa nogrimšanu, kārtējo reizi apliecināja, ka pašas modernākās aviācijas bāzes neko nedos, ja nebūs labu pilotu un nepieciešamā tehnika. Tātad, kaut kas nav bijis pareizi izplānots, nav izprasts samērību princips. Ar četriem transporta helikopteriem Mi- 8 un vienu transporta lidmašīnu L- 410 mūsu Gaisa spēki tomēr nespēj pildīt savus uzdevumus. Un ko dotu lielāks lidmašīnu skaits, ja pēc "Beverīnas" traģēdijas noskaidrojās, ka ar glābšanas darbiem varēja nodarboties vien 3 Gaisa spēku piloti, no kuriem liktenīgajā naktī neviens nebija kaujas gatavībā?
Laikā, kad visi to vien dzird vārdus "krīze, naudas samazināšana, līdzekļu trūkums utt.", rodas jautājums: kā ar līdzekļu optimizēšanu? Kur loģika no Aizsardzībai paredzētā budžeta teju 20 miljonus latu dod Iekšlietu ministrijas pakļautība esošai Robežsardzei, kurai ir savs aviācijas dienests, kamēr armijai, kas SAR ietvaros nodarbojas ar glābšanas darbiem, bija jāatliek 4 jaunu helikopteru iepirkšana?

Baltijas valstu Gaisa spēku tehniskā nodrošinājuma salīdzinājums uz 2008. gadu

Jūras spēki

Latvija ir jūras valsts, kurai nepieciešami kaujas spējīgi, mobili un moderni Jūras spēki. Tādēļ kāds tur brīnums, ka uz 2008. gadu Jūras spēku vajadzībām tika plānoti vairāk nekā 17 miljoni latu (2007. gadā 20 miljoni Ls)? No šīs iespaidīgas summas ir jāturpina mīnu kuģu iepirkšana (gandrīz 6 miljoni Ls 2008. gadam) no Nīderlandes, jāsāk jauno patruļkuģu būve (gandrīz 3 miljoni Ls 2008. gadam) un jāveic Jūras novērošanas sistēmas projekts par 4 miljoniem Ls.
Tāpat savus Jūras spēku aktīvi atjauno arī Lietuva.

Baltijas valstu Jūras spēku tehniskā nodrošinājuma salīdzinājums uz 2008. gadu

Latvijai nekad nebūs lielas kara flotes ar kreiseriem, jo mazām valstīm pirmkārt ir jāspēj realizēt savu teritoriālo ūdeņu drošību. Pirmkārt ar patruļkuģiem un tiem pašiem mīnu meklētājiem. Neskatoties uz to, ka Latvijas jūras robeža ir daudzkārt garāka par Lietuvas, mūsu Jūras spēkos cilvēku ir krietni mazāk. Pat pieņemot, ka Jūras spēkos tiek apkalpoti tikai karakuģi- četri mīnu meklētāji, četri "Storm" patruļkuģi, apgādes kuģi A- 53 "Virsaitis" un A- 90 "Varonis", izskatās, ka ar tiem 550 cilvēkiem kaut kā nepietiek. Pieņemsim, ka uz katra mīnu meklētāja ir līdz 30 jūrniekiem, uz patruļkuģiem ap 15 cilvēkiem, bet uz apgādes kuģiem ap 30 jūrniekiem, kādam vēl ir jāsargā piestātnes, noliktavas, kazarmas. Kāds taču sēž pie lokatoriem, kas novēro robežu drošību uz ūdeņiem. Bez pieminētajiem kuģiem ir vēl citi kuģi, bet galvenais, Jūras spēkos ir Krasta Apsardzes dienests ar savu piecu patruļkuteru flotili. Bet ko Jūras spēki iesāks, kad būs jāapkalpo visi pieci no Nīderlandes iegādātie mīnu meklētāji un visi pieci jaunie patruļkuteri? Tas nozīmē, ka visi Latvijas Jūras spēku kuģi vienlaicīgi jūrā iziet nemaz nespēj.
Arī te vispārējās taupības konjunktūras ēnā jāatgriežas par līdzekļu saprātīgu izlietojumu. Ja reiz Iekšlietu ministrijas Robežsardze no Aizsardzības budžeta saņem teju 20 miljonus Ls, kādēļ ir jāuztur divi krastu apsardzes dienesti- Jūras spēku un Robežsardzes? Pēdējās rīcībā jau ir diezgan liela un nopietna kuģu flote. Tikmēr naudas trūkumu Jūras spēkos Aizsardzības ministrija gatavojas novērst ar absolūti nenormālām metodēm.

Sauszemes spēki

Uz 2008. gadu Latvijas Sauszemes spēkiem tika plānoti vien 2,5 miljoni Ls. Maz? Jā, bet tagad paskatīsimies, kādēļ.
Ja par Jūras spēku un Gaisa spēku spējām vai nespējām vēl notiek diskusijas, tad jebkādas diskusijas ir beigušās Sauszemes spēku sakarā. Šādu spēku Latvijai praktiski nav. Pareizāk sakot, ir nelielas vienības, kuras godpilni izpilda armijas funkcijas, lai spētu izpildīt ar lielu pompozitāti uzsāktās misijas pasaules karstajos punktos. Šo faktu visu laiku centās ja ne noliegt, tad vismaz noklusēt. Jo kā gan tas var būt, ka Latvijai, kurai ir 64 000 kvadrātkilometru liela platība, par sauszemes drošību gādā vien 900 vīru, no kuriem daļa atrodas misijās citviet?
Par Aizsardzības ministrijas savādo plānošanas redzējumu liecina tas, ka praktiski visus neatkarības gadus kopš deviņdesmito gadu sākuma, nav bijušas daudzmaz skaidras vīzijas par sauszemes spēku nozīmi. Deviņdesmitos gados radītie kaujas bataljoni nebeidzamās reformās, restrukturizācijās un pārmaiņās pārtapuši par dažādām formācijām. Nav bijusi skaidrība par to vai Latvijā vajag strēlnieku vienības, īpašu uzdevumu vienības vai motorizētas vienības. Nepilnu desmit gadu laikā praktiski ikviena Sauszemes spēku vienība pārdzīvojusi diametrāli pretējas izmaiņas. Piemēram, Alūksnes mobilo strēlnieku bataljons ilgu un sarežģītu restrukturizāciju rezultātā pārtapa par mācību bataljonu, bet beigās to pavisam likvidēja, uz bataljona teritorijas bāzes izveidojot Kājnieku skolu. Līdzīgi ir gājis gan ar Sužu Ilzūkdesanta bataljonu, uz kura bāzes vēlāk tapa Latvijas bataljons (Latbat). Beigās tas pārtapa par Sauszemes spēku 1. kājnieku bataljonu. Par laimi, tā sauktajos Aizsardzības ministrijas "treknajos gados", kad NATO mērķa labad naudu varēja neskonēt, tika izveidots vismaz 2. kājnieku bataljons, paziņojot, ka drīzumā tapšot arī 3. un 4. kājnieku bataljons, kas būšot topošās Sauszemes spēku brigādes kodols. Sauszemes brigāde tā kā tapa, taču ar to kodolu tā pašvaki sanāca. Tādēļ mūsu valsti arī sargā Kājnieku brigāde, kurā ir vien divi bataljoni un dažas mazākas vienības ar nedaudz vairāk kā 900 vīriem, un sievām. Brigādes rīcībā nav neviena paša bruņutransportiera un karavīriem ar skaudību jānoskatās uz saviem kolēģiem Lietuvā, kuras sauszemes spēki ir pilnība motorizēti un nodrošināti ar bruņutehniku. Starp citu, to pašu veiksmīgi paveikusi Igaunija.
Latvijas un Lietuvas sauszemes spēku salīdzināšana pat izsaktās mazliet nepieklājīga. Pretstatā Lietuvas motorizētās kājnieku brigādes "Dzelzs vilks" četriem kaujas bataljoniem un artilērijas bataljonam, kuru rīcībā ir vairāki simti bruņutransportieru un artilērijas ierīces, mūsu nepilnie divi bataljoni bez jebkādas kaujas tehnikas izskatās pēc Vatikāna gvardes. Uzvelt skaitlisko pārsvaru uz obligāto militāro dienestu Lietuvai arī nevar, jo uz 2012. gadu Lietuva plāno savus sauszemes spēkus nokomplektēt ar 8000 profesionāļiem, kurus varētu atbalstīt tik pat rezervistu un brīvprātīgo zemessargu. Atsaukties uz to, ka Lietuvā mīt par miljons cilvēkiem vairāk, arī nevar. Igaunija, kurā ir par miljons cilvēkiem mazāk nekā Latvijā, sauszemes spēki ir vismaz divas reizes lielāki.
Varētu sevi mierināt, ka karavīru skaitam nav nozīmes. Iespējams, taču katram minumam ir savai griesti. Latvijas drošības griesti noteikti nevar būt 950 cilvēki ar nepilnīgu bruņojumu. Prasīt no šiem cilvēkiem atbildību par to, ko jāizpilda armijai krīzes stāvoklī, būs neiespējami.

Zemessardze

Uz 2008. gadu Zemessardzes vajadzībām tika plānoti nepilni 2 miljoni latu. Tātad, lielākajai NBS daļai- vairāk nekā 11 000 cilvēkiem no Aizsardzības budžeta tiek vien neliela daļa. To, kādā stāvoklī ir Zemessardze, daudziem ir zināms. Šis NBS lielākais spēka veids ilgus gadus ir bijis kā otrās šķiras karaspēks. Arī Zemessardzei pāri bradājis biedējošais restrukturizācijas rēgs. Zemessardze joprojām cieš no armijai elementāro vajadzību trūkuma- autotransporta, pienācīgām telpām, par bruņutransportu vai kaut kādiem citiem armijas atribūtiem pat nerunājot. Pēdējo gadu laikā Zemessardzes paspārnē tika izveidoti vairāki specializētie bataljoni, taču arī to darbība ir gaužām teorētiska. Maz ticams, ka Daugavpilī izvietotais 34. artilērijas bataljons ir kaujas spējīgs, jo nav dzirdēts, ka pēdējo desmit gadu laikā NBS būtu tikuši pie jauniem lielgabaliem.

Citas NBS vienības un naudas izlietojums
No Aizsardzības budžeta vislielāko finansējumu 2008. gadā saņēma Nodrošinājuma pavēlniecība- gandrīz 49 miljonus Ls. Nepilni divi miljoni pienācās Mācību vadības pavēlniecībai, un mazliet vairāk par pusi miljona latu tika ieplānots Nacionālajai aizsardzības akadēmijai.
Tā kā Latvijā ir profesionālā armija, vislielākā daļa no budžeta aiziet NBS personāla algām. Tas sastāda gandrīz 100 miljonus latu. Daļa naudas tiek ieguldīts militārajās mācībās. NBS vajadzībām tiek remontēti un būvēti dažādi objekti. Tostarp Aizsardzības ministrija 2008. gadā ar līdzfinansējumu aktīvi piedalījās dažādu sporta būvju tapšanā.

Secinājums
Neskatoties uz to, ka Latvijas un Lietuvas Aizsardzības budžeti praktiski ir vienādi, abu valstu armiju kaujas spēks ir diezgan atšķirīgs. Ja Lietuva ir likusi uzsvaru uz regulārā karaspēka kaujas spējām, tad Latvijas fenomens ir tās Zemessardze, kura ir divas reizes lielāka par regulāro armiju. Tā tas ir reti kurā valstī. No vienas puses- iemesls lepnumam, ka Zemessardze ir tik neatņemama Latvijas sabiedrības sastāvdaļa. Taču no otras puses, Zemessardze nebūt nav NBS prioritāte, lai nu ko teiktu politiķi un paši Aizsardzības ministrijas darboņi. Zemessardze ir samērā trūcīgs NBS spēka veids, kurš izdzīvojis lielā mērā pateicoties pašu zemessargu patriotismam. Turpretī skaitliski nelielie Latvijas regulārie militārie spēki cieš no tik pat liela tehnisko līdzekļu trūkuma kā valstis, kuru budžets ir daudzkārt mazāks, piemēram Moldova. Cietis sakāvi arī mīts, ka profesionālā Latvijas armija ir augsti disciplinēta. Pēdējā gada notikumi, kad atklājās virkne šokējošu pārkāpumu, noziegumu un korupciju militāristu vidū, sašķobījusi Aizsardzības ministrijas proponēto viedokli par mazu, bet labi motivētu, labi ekipētu un labi atalgotu armiju. Varbūt ar to atalgojumu un kompensācijām jautājums bija daudzmaz atrisināts, taču ar to pārējo nē.
Tāpat ir redzams, ka apgalvojums par pienācīgu finansējumu ne vienmēr ir pareizs. Aizsardzības budžets pēc NATO rekomendācijām Latvijai varbūt arī tika turēts slaveno 2% robežās, taču ar dažādu administratīvu viltību palīdzību tas īsti neatspoguļo patieso izlietojumu. Zem šiem 2% tika pabāzts gan citu iestāžu budžets, gan funkcijas, kuras ar aizsardzību tomēr ir visai tālas.
Ja Latviju "negaidīti" nebūtu pārsteigusi tik ilgi piesauktā krīze, Aizsardzības budžets būtu audzis vēl. Uz 2009. gadu aizsardzībai tika plānots izlietot 344. miljonus Ls, savukārt 2010. gadā aizsardzībai atvēlētie līdzekļi jau pietuvotos ceturtam simtam, sasniedzot 383 miljonus Ls. Un nav šaubu, no šīs naudas atkal taptu jaunas basketbola zāles, tiktu celtas dzīvojamās mājas un bērnudārzi NBS dienošo vajadzībām, nauda dāsni tecētu dažādu aģentūru vajadzībām. Atkal tiktu drukāti krāsaini reklāmas plakāti, uzlīmes, penāļi un zīmuļi ar aicinājumu izvēlēties profesionālā karavīra karjeru. Atkal sāktu izvest jaunas reformas, lai vienu mācību centru pārveidotu par otru mācību centru un otrādi. Tam atkal vajadzētu daudz naudas. Jo mainītos zīmogi, karogi, uzšuves un veidlapu dizains. Un gan jau atkal uzrastos kāds diletants, kas gribētu taisīt kavalērijas godasardzi.
Bet kas no tā visa pienāktos Latvijas un sabiedrības drošībai? Vai, pasarg Dievs, ja notiks vēl kāda kuģa avārija, Gaisa spēki un Jūras spēki spēs izglābt slīkstošos? Vai tiks izveidoti sen lolotie kājnieku bataljoni, lai beidzot NBS būtu nokomplektēta Kājnieku brigāde? Vai tiktu vismaz uzsākta Sauszemes spēku mehanizācija ar bruņutehniku, lai mūsu karavīri zem lodēm nebraukātu ar brezentu klātos džipos? Vai beidzot tiktu sākta Zemessardzes pienācīga apgāde? Vai Jaunsardzes jauniešiem beidzot tiktu izdotas formas, par kurām bērni tik ļoti sapņojuši, līdz izauguši un jaunsardzē vairs tiem nav vietas? Baidos, ka nē...

Papildus:
Nepilnības Latvijas bruņoto spēku attīstībā- http://militarisms.blogspot.com/2009/01/nepilnbas-latvijas-bruoto-spku-attstb.html
Mūsdienu Latvijas kara flote- http://www.aigarsprusis.lv/2008/05/msdienu-latvijas-kara-flote.html
Aizsardzības ministrijas 2008.gada budžeta paskaidrojuma raksts- http://www.mod.gov.lv/upload/budz_2008.pdf