Meklēšana

2009. gada 7. maijs

7. maija reakcija

Joprojām esmu pārdomās par 6. maija raidījumu "Kas notiek Latvijā?". Pirmkārt, Rīgas mēra amatu kārojošā astoņkāja dēļ, kura demoagoģiskās iemaņas aug ar katru dienu. Vēl mazliet un mēs būsim ieguvuši reģionālo Žirinovski. Otrkārt, ciniskā Maskavas spiega Ušakova dēļ, kurš flirtu ar Krievijas karogiem skaidro demagoģisma ābecei atbilstoši- ''ko esat izdarījuši, lai Krievijas karogu nomainītu ar Latvijas karogu?''. Šlesers un Ušakovs būs kā cimds ar roku, gādājot, lai Rīga taptu par Ригу. Un treškārt neesmu sapratis, kādi ir vismaz formālie kritēriji pēc kuriem Jānis Domburs izvēlas tā sauktos politologus savam raidīumam. Vakar pieaicinātie, īpaši jau Sibīrijas zemniekam līdzīgais Juris Rozenvalds un viņa haotiskais viedoklis 9. maija sakarā, bija savāda izvēle, ja neteiktu vairāk.

Otra 7. maija reakcija ir par to, ka joprojām nāk gaismā briesmu lietas, ko sataisījuši Tautas partijas razbainieki. Izrādās, kopš Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvdarbu sākšanas 2008. gada jūnijā tās būvniecībai jau izlietoti 21 291 468 lati, ieskaitot 13 miljonus latu avansa maksājumiem. Par to ziņo laikraksts "Neatkarīgā". Sekojoši, joprojām neviens nespēj atbildēt, kad konkrēti sāksies jaunās ēkas izmaksu samazināšana. Varbūt nekad? Vēl Tautas partijas demagogi pirmsvēlēšanu trakumā gājuši tiktāl, ka Daugavpils nepilsoņiem sola līdzvērīgas tiesības lēmumu pieņemšanā. Skan jau skaisti, taču padomāsim loģiski: ko ar tādiem solījumiem Segliņa vanagi panāks? Lielāku līdzdalību pašvaldības darbā? Lielāku lojalitāti pret Latvijas valstiskumu? Drīzāk gan nē, jo tas būs skaidrs signāls, ka bez pilsonības un tātad pat bez minimālām valsts valodas zināšanām var baudīt to pašu sociālo statusu, kādu bauda pilsoņi neatkarīgi no savas sociālā stāvokļa, tautības vai jebkādām pārliecībām. Bez tam, pilsonību ieguvušie bieži vien tik tiešām ir centušies vaigu sviedros, lai pilsonību godam saņemtu. Un secinājums ir tikai viens: zinot etnisko ainu Daugavpilī, visādu politisku un sociālu labumu solīšanu nepilsoņiem ir absurda un pat bīstama.

Visbeidzot mana trešā reakcija- Gruzija, kuru joprojām plosa iekšējie nemieri un nemitīgi cieš no Krievijas uzbrukumiem. To, kas ar to militāristu dumpi, skaidrs vēl nav. Taču tas, ka Krievija ir darījusi visu, lai Gruzijā nebūtu iekšējās stabilitātes, pat nerunājot par okupēto Abhāziju un Chinvali rajonu, ir skaidrs. Bet šoreiz ne par to. Gruzijas problēmām būtu jāveltī vesela publikācija. Tā kā tuvojas arī Eiropas Parlamenta vēlēšanas, mazliet vēlos pievērst uzmanību vienam otram kandidātam uz šo augsto Eiropas Savienības likumdošanas iestādi. Tā kā no Gruzija pienāk gana satraucošas ziņas, savukārt Latvijas nostāja Gruzijas likteņa sakarā ir svarīga, vēlos atcerēties pazīstamā publicista un politiķa Visvalža Lāča izteikumus Gruzijas konflikta sakarā. Kādēļ? Atgādināšu, ka Visvaldis Lācis viennozīmīgi atbalsta Abhāzijas neatkarību no Gruzijas. Lūk, 2008. gada 14. augustā laikrakstā "Latvijas Avīzē" lasāmais: "Latvijai nevajadzētu būt izvairīgai un gļēvai, sekojot iespējamai ES rezolūcijai, kas būtu vērsta pret abhāziem kā agresoriem. Gluži otrādi, mums vajadzētu skaidri un gaiši pateikt, ka abhāziem pieder starptautisko tiesību jomā noteiktās pašnoteikšanās tiesības". Savā ziņā Visvalža Lāča argumetni ir loģiski, taču no šodienas skatu punkta absolūti nenormāli. Balstoties uz Visvalža Lāča argumentiem, nevajadzētu šaubīties, ka Krievija veikli izmantos iespēju vērst tos pašus argumentus pret Latvijas valstiskumu. Bīstami precedenti jau ir bijuši, tostarp Latgales sakarā. Nav grūti iedomāties, kādu pakalpojumu Latvija izdarīs Gruzijai, kuras zemi joprojām bradā Krievijas armijas militāristi, ja Visvaldis Lācis kā eiroparlamentārietis uzsāks diskusiju par Kremlim simpatizējošu abhāzu pašnoteikšanās tiesībām. Īpaši kurioza būtu situācija, ja Eiropas Parlamentā Tatjanas Ždanokas un Alfrēda Rubika paustais sakristu ar Visvalža Lāča pausto...

3 komentāri:

Jānis Iesalnieks teica...

Domāju, Visvaldis Lācis ir krietni rūpīgāk pētījis abhāzu vēsturi, lai varētu kompetenti spriest par vēsturisko taisnīgumu, kas Abhāzijā, gribam vai negribam to, ir abhāzu pusē. Tas, ko tu vēlies pateikt, ir, ka ne vienmēr vēsturiskais taisnīgums prevelē, ka dažkārt priekšroka jādod mūsu ģeopolitiskajām interesēm. Te nu mums jāizšķiras - vai esam principiāli un vienmēr nostājamies taisnīguma pusē, vai tomēr rīkojamies savtīgi.

Līdzīgs stāsts ir ar Kosovu, kurā vēsturiskais taisnīgums ir serbu pusē, lai gan Latvijas valdošās elites formulētās ģeopolitiskās intereses ir atbalstīt ASV pozīciju šajā jautājumā. Kāds būtu tavs viedoklis par Kosovu? Vai arī te tu nostātos pret vēsturisko taisnīgumu?

Aigars P. - tā ir vieglāk atcerēties teica...

Jāni, nu beidz...

Anonīms teica...

Ko vecais šiziķis Lācis dara, tas viss ir pareizi! Lāčafans