Bez Latvijas televīzijas mierīgi varētu iztikt

Pēdējo gadu laikā Latvijas televīziju skatos vien trešdienas vakaros, kad tur redzams Jāņa Dombura raidījums "Kas notiek Latvijā?". Vēl LTV 1 uzslēdzu, kad tiek translēta 18. novembra parāde no Rīgas. Taču 27. maijā 19.30 LTV 1 bija skatāms "100. panta" priekšvēlēšanu raidījums, kas veltīts Liepājai. Kā liepājnieks, kas vēlas iepazīt savus toopošos priekšstāvjus, pārslēdzu kanālus. Jau paša raidījuma sākumā tika aicināts sūtīt epastus ar jautājumiem. Baidos izklausīties pārlieku kritisks, taču nemaz nebiju pārsteigts, ka raidījums jau no paša sākuma bija gaužām savītis. Fonā marles un preskartona dekorācijas, studijas viesi neērti krustoja kājas, burzīja lapiņas savās rokās. Atausa atmiņā 1991. gads un Barikāžu laika raidījumi, kuri LTV tapa ļoti sarežģītos apstākļos. Taču 2009. gada 27. maijā studijā valdīja kas līdzīgs. LTV tradicionālā gaisotne- kāsēšana, stostīšanās, raidījuma vadītāji- žurnālisti Iveta Elksne un Jānis Geste ētera laikā uzskatāmi skatījās datoru (laikam epastus). Šķita, ka raidījuma vadītāji nebija absolūti sagatavojušies. Tomēr nolēmu nosūtīt epastu ar jautājumiem dažiem Liepājas pārstāvjiem. Un ziniet, kaut kā neizbrīnija, ka manus jautājumus neuzdeva. Pieņemu, ka to bija tik daudz, ka neuzspēja. Bet izbrīnīja, ka uzdeva vien dažus jautājumus (kā tos izvēlējās?!!). Un tie paši izklausījās muļķīgi. Piemēram, kad beidzot sakārtos Karostu. Vai, lai Sesks parādot, cik liela čupiņa ir 35 000 Ls, ko viņš glabājot skaidrā naudā mājās. Pieņemu, ka Iveta Elksne vēlējās mazliet atdarināt kādu sensāciju vai sarunu šovu. Nesanāca. Ar tādiem jautājumiem izsist no līdzsvara Liepājas mēru, kurš netraucēts te valda 12 gadus, nevar. Deklarētie 35 000 Ls skaidrā viņam ir kabatas nauda.
Vismaz trešo reizi pēdējo mēnešu laikā uzdevu sev jautājumu: ko televīzijā dara Jānis Geste? Īpaši pārsteidzoši, ka tādi žurnālisti ir LTV seja, kamēr pati televīzija gaužas par trūkumu un bankrota draudiem. Neesmu pārlieku zinošs šajā lauciņā, taču līdz šim domāju, ka žurnālists, īpaši jau televīzijas, ir diezgan nopietna profesija, kas prasa ne vien izglītību un pieredzi, bet arī zināmas spējas. Laikam esmu kļūdījies. Taču kādēļ pavisam cita aina ir LNT? Varbūt lielāks atalgojums? Bet ja tā, tad pagaidām LTV par mazāku algu var strādāt slikti, tikko algas pieaugs, sāks strādāt labāk? Es nudien neko nesaprotu. Laikam iemantošu LTV naidu, bet pēc vakardienas vēlreiz pārliecinājos, ka bez Latvijas televīzijas Latvija mierīgi varētu iztikt. "Muhtaru"un "Zini vai mini" varētu translēt arī lauku kabeļtelevīzijās.

Papildus: http://www.aigarsprusis.lv/2008/12/varbt-tomr-ir-ko-samazint.html
http://www.aigarsprusis.lv/2009/02/izdzivos-kas-mainisies.html

7. maija reakcija

Joprojām esmu pārdomās par 6. maija raidījumu "Kas notiek Latvijā?". Pirmkārt, Rīgas mēra amatu kārojošā astoņkāja dēļ, kura demoagoģiskās iemaņas aug ar katru dienu. Vēl mazliet un mēs būsim ieguvuši reģionālo Žirinovski. Otrkārt, ciniskā Maskavas spiega Ušakova dēļ, kurš flirtu ar Krievijas karogiem skaidro demagoģisma ābecei atbilstoši- ''ko esat izdarījuši, lai Krievijas karogu nomainītu ar Latvijas karogu?''. Šlesers un Ušakovs būs kā cimds ar roku, gādājot, lai Rīga taptu par Ригу. Un treškārt neesmu sapratis, kādi ir vismaz formālie kritēriji pēc kuriem Jānis Domburs izvēlas tā sauktos politologus savam raidīumam. Vakar pieaicinātie, īpaši jau Sibīrijas zemniekam līdzīgais Juris Rozenvalds un viņa haotiskais viedoklis 9. maija sakarā, bija savāda izvēle, ja neteiktu vairāk.

Otra 7. maija reakcija ir par to, ka joprojām nāk gaismā briesmu lietas, ko sataisījuši Tautas partijas razbainieki. Izrādās, kopš Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvdarbu sākšanas 2008. gada jūnijā tās būvniecībai jau izlietoti 21 291 468 lati, ieskaitot 13 miljonus latu avansa maksājumiem. Par to ziņo laikraksts "Neatkarīgā". Sekojoši, joprojām neviens nespēj atbildēt, kad konkrēti sāksies jaunās ēkas izmaksu samazināšana. Varbūt nekad? Vēl Tautas partijas demagogi pirmsvēlēšanu trakumā gājuši tiktāl, ka Daugavpils nepilsoņiem sola līdzvērīgas tiesības lēmumu pieņemšanā. Skan jau skaisti, taču padomāsim loģiski: ko ar tādiem solījumiem Segliņa vanagi panāks? Lielāku līdzdalību pašvaldības darbā? Lielāku lojalitāti pret Latvijas valstiskumu? Drīzāk gan nē, jo tas būs skaidrs signāls, ka bez pilsonības un tātad pat bez minimālām valsts valodas zināšanām var baudīt to pašu sociālo statusu, kādu bauda pilsoņi neatkarīgi no savas sociālā stāvokļa, tautības vai jebkādām pārliecībām. Bez tam, pilsonību ieguvušie bieži vien tik tiešām ir centušies vaigu sviedros, lai pilsonību godam saņemtu. Un secinājums ir tikai viens: zinot etnisko ainu Daugavpilī, visādu politisku un sociālu labumu solīšanu nepilsoņiem ir absurda un pat bīstama.

Visbeidzot mana trešā reakcija- Gruzija, kuru joprojām plosa iekšējie nemieri un nemitīgi cieš no Krievijas uzbrukumiem. To, kas ar to militāristu dumpi, skaidrs vēl nav. Taču tas, ka Krievija ir darījusi visu, lai Gruzijā nebūtu iekšējās stabilitātes, pat nerunājot par okupēto Abhāziju un Chinvali rajonu, ir skaidrs. Bet šoreiz ne par to. Gruzijas problēmām būtu jāveltī vesela publikācija. Tā kā tuvojas arī Eiropas Parlamenta vēlēšanas, mazliet vēlos pievērst uzmanību vienam otram kandidātam uz šo augsto Eiropas Savienības likumdošanas iestādi. Tā kā no Gruzija pienāk gana satraucošas ziņas, savukārt Latvijas nostāja Gruzijas likteņa sakarā ir svarīga, vēlos atcerēties pazīstamā publicista un politiķa Visvalža Lāča izteikumus Gruzijas konflikta sakarā. Kādēļ? Atgādināšu, ka Visvaldis Lācis viennozīmīgi atbalsta Abhāzijas neatkarību no Gruzijas. Lūk, 2008. gada 14. augustā laikrakstā "Latvijas Avīzē" lasāmais: "Latvijai nevajadzētu būt izvairīgai un gļēvai, sekojot iespējamai ES rezolūcijai, kas būtu vērsta pret abhāziem kā agresoriem. Gluži otrādi, mums vajadzētu skaidri un gaiši pateikt, ka abhāziem pieder starptautisko tiesību jomā noteiktās pašnoteikšanās tiesības". Savā ziņā Visvalža Lāča argumetni ir loģiski, taču no šodienas skatu punkta absolūti nenormāli. Balstoties uz Visvalža Lāča argumentiem, nevajadzētu šaubīties, ka Krievija veikli izmantos iespēju vērst tos pašus argumentus pret Latvijas valstiskumu. Bīstami precedenti jau ir bijuši, tostarp Latgales sakarā. Nav grūti iedomāties, kādu pakalpojumu Latvija izdarīs Gruzijai, kuras zemi joprojām bradā Krievijas armijas militāristi, ja Visvaldis Lācis kā eiroparlamentārietis uzsāks diskusiju par Kremlim simpatizējošu abhāzu pašnoteikšanās tiesībām. Īpaši kurioza būtu situācija, ja Eiropas Parlamentā Tatjanas Ždanokas un Alfrēda Rubika paustais sakristu ar Visvalža Lāča pausto...