Mūsu pusē ir saulaina piektdiena. Labs noskaņojums. Pat negribas klausīties un lasīt mūžīgi čīkstošos skribentus, ka viss esot slikti un pagalam bezcerīgi. Taču kā lai nesatraucas, ja ar katru dienu atklājas aizvien jaunas nejēdzības? Nu piemēram kā tas nākas, ka Rīgas mērs neuzspējis vēl iesildīt savu jauno amata krēslu, jau kravā koferus, lai dotos uz Maskavu? Atskaitīties? Saņemt norādījumus? Var jau domāt par roku skūpstīšanu, bet ne jau tik strauji. Gluži kā kolaborants Arvīds Pelše, kurš pēc Gagarina lidojuma kosmosā ierosināja pārsaukt Rīgu par Gagarinu.Lūk, vēl kāds piemērs pārdomām: šā gada valsts budžeta grozījumus vajadzēja virzīt jau pavasarī. Kā tas nākas, ka Dombrovskis to sapratis tikai tagad? Labi, Dombrovskis to atzinis par kļūdu, taču rodas jautājums: ko tai laikā godātais premjers uzskatīja par svarīgāku? Ne tās strukturālās reformas notiekot tā kā vajadzētu, ne tās sarunas ar Starptautisko Valūtas fondu viss notiek gludi. Kā muļļājamies, tā muļļājamies.
Šis tas interesants noticis arī man tik iecienītajā lauciņā par militārajiem jautājumiem. Proti, aizsardzības ministrs Lieģis svinīgi darījis zināmu, ka esot paredzētas lielākās strukturālās izmaiņas Nacionālo Bruņoto spēku pastāvēšanas laikā. Bruņoto spēku struktūra būšot optimāla un pārdomāta, tāda, kas nodrošina efektīvu plānošanas procesu, kvalitatīvāku uzdevumu izpildi un funkciju dublēšanās novēršanu starp Aizsardzības ministriju un bruņotajiem spēkiem. Apsveicami. Protams, varētu gan kāds paskaidrot, kādēļ skaitliski nelielajos NBS ir bijusi funkciju dublēšanās un nav bijusi nodrošināts efektīvs plānošanas process. Bet pieņemot, ka labāk vēlāk nekā nekad, tomēr nav saprotams, kādēļ izmaiņas tiek ieviestas tikai tagad, ja par to runā vismaz kopš 2008. gada vidus (pats rakstīju par to aī aprīlī)? Ko tad darīja līdz šim brīdim? Domāja un trīsreiz nomērīja, pirms saprast, ka NBS nepieciešamas izmaiņas? Man jau sāk likties, ka būs novilkts par ilgu. Ne NBS apbruņošana būs atrisināta, ne kaujas spējīgu vienību izveide notikusi. Par to rakstīju te: http://www.aigarsprusis.lv/2009/03/latvijas-un-lietuvas-brunoto-speku.html.
Visbeidzot turpinu brīnīties par policijas darbinieku gaušanos. Likvidē Policijas akadēmiju. Esot nolemts, ka 28 reģionālo policijas pārvalžu vietā būšot piecas un tiek likvidēta arī veco laiku arhaisms Dzelzsceļa policijas pārvalde (arī par to esmu rakstījis krietni agrāk). Bez darba palikšot ap 1000 policistu. Izskan satraukums, ka pieaugs bezdarbs, noziedzība augšot, policistiem nebūšot par ko maksāt kredītus utt.
Tīri cilvēciski man šo cilvēku protams ir žēl. Taču palūkosimies uz to no malas. Kā zināms Latvijas Valsts policija skaitliski ir vislielākā starp Baltijas valstīm. Lietuvā par kārtību rūpējas mazāka policija, bet Igaunijā policija ir vairāk nekā divas reizes mazāka par Latvijas policiju. Pie tam paralēli Valsts policijai Latvijā ir pašvaldības policijas institūts.
Varētu pieņemt, ka vispārzināmu iemeslu dēļ Latvijā ir lielāka noziedzība. Pat bijušais iekšlietu ministrs Māris Gulbis bija spiests atzīt, ka starp noziedzniekiem un ieslodzītajiem, ko mēs visi kopīgi barojam cietumos, esot liels cittautiešu īpatsvars. Taču katrai monētai ir divas puses: kaut kā nešķiet, ka mūsu skaitliski lielā policija būtu liels drošības garants. Bez tam tikai tagad notiek reformas, kuras padomju milicijas klonā- valsts policijā burtiski jau ir pārrūgušas. Kādēļ tikai tagad? Tad jau sanāk, ja ne tagad notiekošais, noprotams, ka Latvija vēl ilgi būtu barojusi milzīgu policiju, kura ir mazefektīva un burtiski pārslogota ar daudziem priekšniekiem.
Šis tas interesants noticis arī man tik iecienītajā lauciņā par militārajiem jautājumiem. Proti, aizsardzības ministrs Lieģis svinīgi darījis zināmu, ka esot paredzētas lielākās strukturālās izmaiņas Nacionālo Bruņoto spēku pastāvēšanas laikā. Bruņoto spēku struktūra būšot optimāla un pārdomāta, tāda, kas nodrošina efektīvu plānošanas procesu, kvalitatīvāku uzdevumu izpildi un funkciju dublēšanās novēršanu starp Aizsardzības ministriju un bruņotajiem spēkiem. Apsveicami. Protams, varētu gan kāds paskaidrot, kādēļ skaitliski nelielajos NBS ir bijusi funkciju dublēšanās un nav bijusi nodrošināts efektīvs plānošanas process. Bet pieņemot, ka labāk vēlāk nekā nekad, tomēr nav saprotams, kādēļ izmaiņas tiek ieviestas tikai tagad, ja par to runā vismaz kopš 2008. gada vidus (pats rakstīju par to aī aprīlī)? Ko tad darīja līdz šim brīdim? Domāja un trīsreiz nomērīja, pirms saprast, ka NBS nepieciešamas izmaiņas? Man jau sāk likties, ka būs novilkts par ilgu. Ne NBS apbruņošana būs atrisināta, ne kaujas spējīgu vienību izveide notikusi. Par to rakstīju te: http://www.aigarsprusis.lv/2009/03/latvijas-un-lietuvas-brunoto-speku.html.
Visbeidzot turpinu brīnīties par policijas darbinieku gaušanos. Likvidē Policijas akadēmiju. Esot nolemts, ka 28 reģionālo policijas pārvalžu vietā būšot piecas un tiek likvidēta arī veco laiku arhaisms Dzelzsceļa policijas pārvalde (arī par to esmu rakstījis krietni agrāk). Bez darba palikšot ap 1000 policistu. Izskan satraukums, ka pieaugs bezdarbs, noziedzība augšot, policistiem nebūšot par ko maksāt kredītus utt.
Tīri cilvēciski man šo cilvēku protams ir žēl. Taču palūkosimies uz to no malas. Kā zināms Latvijas Valsts policija skaitliski ir vislielākā starp Baltijas valstīm. Lietuvā par kārtību rūpējas mazāka policija, bet Igaunijā policija ir vairāk nekā divas reizes mazāka par Latvijas policiju. Pie tam paralēli Valsts policijai Latvijā ir pašvaldības policijas institūts.
Varētu pieņemt, ka vispārzināmu iemeslu dēļ Latvijā ir lielāka noziedzība. Pat bijušais iekšlietu ministrs Māris Gulbis bija spiests atzīt, ka starp noziedzniekiem un ieslodzītajiem, ko mēs visi kopīgi barojam cietumos, esot liels cittautiešu īpatsvars. Taču katrai monētai ir divas puses: kaut kā nešķiet, ka mūsu skaitliski lielā policija būtu liels drošības garants. Bez tam tikai tagad notiek reformas, kuras padomju milicijas klonā- valsts policijā burtiski jau ir pārrūgušas. Kādēļ tikai tagad? Tad jau sanāk, ja ne tagad notiekošais, noprotams, ka Latvija vēl ilgi būtu barojusi milzīgu policiju, kura ir mazefektīva un burtiski pārslogota ar daudziem priekšniekiem.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru