Meklēšana

2009. gada 6. augusts

Krīze kā šķīstītava

Arī netīrie darbi jādara!
Vakar, 5. augustā Latvijas Radio 1 bija klausāma saruna ar aizsardzības ministru Imantu Lieģi. Intervijas laikā atkal atcerējos daudzus jautājumus, kas plašsaziņas līdzekļos grozās ikdienas.
Runājot par Lieģi, atzīšos, ka daudzos jautājumos ministrs mani patīkami pārsteidza. Piemēram, viņa paustais Krievijas- Gruzijas kara sakarā bija konstruktīvs un bez ierastās varas vīru liekuļošanas. Pilnībā piekrītu arī Lieģa teiktajam, ka ''šī krīze ir laiks, kad karavīriem pierādīt patriotismu''. Ticiet man, es ļoti labi saprotu ikvienu, kam šajā krīzē ir jāsadzīvo ar samazinātu algu un grūtībām "savilkt galus". Nedienas nav apgājušas arī mani. Tādēļ čīkstēšanu par karavīriem, robežsargiem, policistiem, pedagogiem vai mediķiem es neuzskatu par pārāk cienīgu. Uzskatu, ka bieži proponētais viedoklis "kā maksā, tā strādā", šoreiz īsti nebūs vietā. Atgūt savu labā darbinieka reputāciju nenāksies viegli. Bez tam uz jebkuru darbiņu tagad stāv gara rinda. Neaizvietojamu cilvēku nav. Patīk vai nē, bet tas attiecas arī uz armiju. Nu nevarēja taču ilgi saglabāties stāvoklis, ka ar katru gadu Aizsardzības ministrijas budžets pieauga vērā ņemami, kamēr NBS kaujas spējas faktiski nav paaugstinājušās.
Tieši šī krīze daudzās struktūrās pārvērtusies par strukturālo šķīstītavu, kurā atklājas, cik daudz lieka esam dāsni apmaksājuši. Piemēru netrūkst. Gan armijā, kura, būdama gana neliela, iedzīvojusies daudzos štābos un lepni skanošās pavēlniecībās, kamēr izrādījies, ka tiem pavēlniekiem bijis jākomandē pašiem sevi. Ir jābūt atklātiem robežsargiem un jāatzīst, ka nebija saprotams, kādēļ Liepājā un citviet atradās vērā ņemamas robežsargu formācijas, ja faktiskā valsts robeža, ko mūsdienās robežsargi apsargā, atrodas teju 400 km tālāk. Beidzot arī policistiem ir jāatzīst, ka policijas faktiskais lielums Latvijā nav nemaz tik mazs, lai lieki bļaustītos. Ir taču redzams, ka iekšlietu sistēma bija jau sen strauji jāreformē.
Līdz ar novadu reformu atklājas, ka daudzu skolu uzturēšana neticami mazā bērnu skaita dēļ nav atrodama jebkāda pamatojuma. Patīk vai nē, bet jau sen ticis runāts par medicīnas nozares reformu. Vienīgi jācer, ka šī nozare spēs izvairīties no mēra, ko piemeklējis aizsardzības struktūru. Tur tā sauktā "reforma" notiek kopš pašiem atjaunotās Latvijas armijas pirmsākumiem 1992. gadā. Un kā nav nekādu skaidrību, tā nav.
Krīze atklājusi to, kas daudzos rūdzis jau sen- netaisnības izjūtu. Ja vieni vai ''rāvušies kā vergi uz galerām'', nekādus treknos gadus i no tāluma nemanot, tad citi dzīvojuši uz nebēdu. Es ļoti ceru, ka tik cūciski valsti vadīt vairs nevarēs. Un reiz taču tiem tuklajiem bērziņiem, ampelmaņiem slakteriem, iekšējo skaistumu cienītājiem šleseriem un pelēkajiem kardināliem no visām Latvijas malām vajadzētu aizvērties.

P.S. Pēdējās dienās autovadītāji Liepājas pusē pagalam zaudējuši uzmanību: http://www.poga.lv/photos/aigarsp/sets/set:33958/ un http://www.poga.lv/photos/aigarsp/sets/set:33984/. Ar ko tas saistīts?

Nav komentāru: