Meklēšana

2010. gada 8. maijs

Politiskās gaidības

Laba diena izdevusies. Steidzamies mājup, taču atceros, ka mājās beidzies piens un nolemjam ieiet veikalā, kas pa ceļam. Tā ir Maxima. Tikai, ejot ārā ar savām piena pakām rokās ieraugu, cik garas rindas pie kasēm. Daudzi pērk šņabi. Pērk veselām kastēm. Nes kabatās, nes maisiņos un pat padusēs. Šņabis, šņabis, šņabis un vēlreiz šņabis. Visapkārt cilvēki ar šņabja pudelēm. Tik daudz, ka šķiet atgriezušies deficīta laiki un pudeles dod pa taloniem. Nogurušās Maximas kasieres tik skaita un krāmē. Nekāda smaida, nekāda prieka. Pārgurušas. Izeju stāvvietā un tur stāv daudz mašīnu, pie kurām slavenās oranži melnās lentītes. Dažādas. Citas jaunas un garas. Citas nomelnējušas, ka tikai diegi plandās pa gaisu. Vienam veselas divas- viena pie vienas antenas, otra pie garas kā pātaga. Dažam kā piedeva Krievijas karogs aiz stikla. Tad redzu, ka viens jaunietis izkāpj no melna BMW baltā treniņtērpā, kura mugurpusi rotā liels uzraksts Russia. Varbūt Krievijas tūrists, varbūt sportists uz Liepāju atbraucis? Varbūt par daudz tam pievēršu uzmanību, nodomāju. Bet tad atkal ieraugu ko savādu- turpat stāv cita mašīna, aiz kuras aizmugurējā loga padomju armijas karavīra cepure. Nu nezinu...

Sajūta, it kā apkārt plosītos kāda masu psihoze, lai kaut ko pierādītu, izrādītu vai parādītu. Kaut kāda sireāla sacensība: kurš lielāks krievs vai kuram vairāk vectēvu karojuši. Kurš vairāk nopirks, kurš vairāk svinēs. Kurš vairāk izdzers. Kuram garāka lentīte. Kuram vairāk Krievijas un PSRS regāliju.

Neteiktu, ka esmu gluži nomākts, redzot šo cilvēku gatavošanos sev svarīgiem notikumiem. Lai jau. Tomēr skumīgi, ka dzirdu vispārinājumus, sak- tādi jau tie latvieši esot: paši neprot priecāties un neļauj to darīt citiem. Ko man tādos gadījumos teikt? Cik esmu liels latvietis? Vai teikt, ka viens mans vectēvs, būdams tīrasiņu polis, karoja vācu armijā, bet otrs īstens latvietis bija pretējā frontes pusē un mūža pēdējo dieniņu sagaidīja ar absolūti sarkanu pārliecību? Vai maz par to ir runa? Drīzāk gan par to, ka katram savi svētki. Varbūt žēl, ka nespējam svinēt kopīgi vai vismaz tā, lai kādām nenodarītu pāri. Varbūt jāprasa citādi: vai es kādam nodaru pāri, nesvinot 9. maiju? Ceru, ka nē. Vai mani aizvaino, ka kāds svin 9. maiju? Protams, ka nē. Tomēr jūtos gaužām riebīgi, ka manai nolamāšanai nevajag daudz iemeslu. Tomēr nav jau tā, ka viss ietu uz sliktāko. Vismaz pēdējo dienu laikā redzētais Krievijas televīzijā, liek domāt, ka vismaz objektīva pozīcija bez fanātisma ir iespējama arī tur. Es ļoti ceru, ka tas nav tikai tādēļ, ka uz Maskavu devušies citzemju vadītāji. Es ceru, ka tās ir pārmaiņas no sirds.

Dažas noderīgas norādes šo pārdomu sakarā:

День Победы праздновать нельзя: http://grani.ru/blogs/free/entries/177824.html
Vai uzvara Otrā pasaules karā ir krievu tautas nopelns? http://www.aigarsprusis.lv/2008/05/vai-krievu-tauta-otraj-pasaules-kara.htm
Елена Боннэр: «Воевали не за Родину и не за Сталина, просто выхода не было...»: http://www.snob.ru/magazine/entry/17734
Днем обеды, епта: http://tema.livejournal.com/636165.html
Не советская Победа: http://grani.ru/blogs/free/entries/177848.html
Хенде хох, Гитлер капут: http://tema.livejournal.com/96215.html
7. maija raidījums "Красный угол" kanālā "Вести": http://www.vesti.ru/videos?vid=271339
Diezgan objektīva intervija ar Krievijas prezidentu (vietu par ieknābāšanu mums var izlaist): http://www.rian.ru/interview/20100507/231257764.html
Žirinovskis pat ietur mērenus toņus (jautājums tik, kāds iemesls): http://www.diena.lv/lat/multimediji/dienatv/politika/video-zirinovskis-mums-nevajag-nevienu-metru-teritorijas-ne-rietumos-ne-austrumos-ne-dienvidos

2 komentāri:

Unknown teica...

Riga, Krievi perk alu, skatiisies hoki.

Anonīms teica...

Mjā, tu pats, Aigar, arī tāds esi - pa pusei no viena vectēva un otra. It kā tev okupanti nepatīk, bet nav tev arī drosmes prasīt, lai tie aizvācas no mūsu zemes!