Viena no interesantākajām ielām

Krišjāņa Valdemāra ielas pats sākums.

Ja kāds, kuram ļoti gribas redzēt dzīvo Liepāju, prasa, kur doties un ko redzēt, saku, ka jādodas uz Krišjāņa Valdemāra ielu. Tā ir īsts Vecliepājas simbols. Pats sākums krustojumā ar Graudu ielu ir varenu un greznu namu ielenkts. Tālāk seko zemāka apbūve, līdz noslēgumā var apskatīt vienstāvu un divstāvu koka apbūvi. Pa ceļam var redzēt i baznīcas, i tramvaju i īstu bruģi, pa kuru soļojuši gan svešzemju karavīri, gan braukuši zirgu pajūgi, kuru jau sen pilsētā vairs nav.

Vārtrūme

Jauks sākums.

Reiz, esot angļu pusē, ievēroju, ka turienes pilsētās vārtrūmes lielākoties ir caurstaigājamas. Un nevis tā vienkārši izejamas cauri pamestam pagalmam, bet ir reālas pilsētas un ielas turpinājums. Viena no vietām Liepājā, kas prasītos pēc laba turpinājuma, ir brīnišķā vārtrūme blakus “Top” veikalam Graudu ielā. Cauri jau tai iziet var. Arī sākums gluži labs, ja neskaita dumjos sienu apķēpājumus, tikai tālāk sagaida pagalms, kurā nekā nav. Vien dažas pīpājošas meitenes labākajā gadījumā.

Liepājā jauna iela

Cita Liepāja.

Reizē ar jaunā Jura Aizezera biroju nama tapšanu Graudu un Jūras ielas krustojumā, droši var apgalvot, ka Liepājā tapusi jauna ieliņa. Varbūt ne gluži iela, bet ielas turpinājms noteikti. Kad šodien še izgāju pirmo reizi cauri, sajūta gluži nereāla. Katrā ziņā, neLiepājnieciska.

Liepāja no nelielas augšas

Sv.Trīsvienības katedrāle no Graudu ielas puses.

Lai vērotu dzimto pilsētu, nekur daudz vairāk kā uz Sv. Trīsvienības katedrāles torņa kāpis neesmu. Tādēļ viens no maniem (es ceru īstenojamiem) sapņiem ir uzkāpt uz Liepājas augstceltnēm vai vismaz namiem, kuri augstāki par vairumu Vecliepājas un Jaunliepājas jumtiem. Nu ļoti gribētos. Un sākumam atradu mazu lodziņu no kura pavērās šāds skats. Varat minēt kur.

Uz beigām

Žogs novākts, tad jau cilvēkiem būs ļauts brīvi staigāt.

Patreiz lielākais nams, kas Liepājā tiek būvēts, pareizāk sakot, top nobeigts, ir tā sauktais Aizezera jaunais biroju nams Graudu un Jūras ielas krustojumā. Vai atceraties, kā šī vieta izskatījās gadu atpakaļ? Te būs atgādinājums: http://www.liepajnieks.lv/2009/08/aina-kas-vairs-nav-redzama.html. Bet var uzmest aci un redzēt, ka tapa šī nama būvbedre: http://www.liepajnieks.lv/2009/08/buvbedre-graudu-un-juras-ielas.html.

Beidzot ziema!

Vecliepājas baltie jumti.

Ziema ar sniegu un salu Liepājā ir rets ciemiņš. Tādēļ ikreiz, kad ziema ir savā parādes tērpā, nevis šmucīga ar dubļiem un lietu, mēs to sagaidām ar prieku.

Graudu ielas lepnums

Graudu un Kr.Valdemāra ielas krustojums.

Viens no Liepājas vēsturiskā centra simboliem ir varenais nams Graudu un Kr.Valdemāra ielas krustojumā. Zināmā mērā šis nams ir tas pats, kas Ņujorkai The Times Tower. Protams, tas nav debesskrāpis, bet nams ir tik pats skaists un sens. Vēl vairāk. Šim namam ir krietni lielākas priekšrocības: to var apskatīt arī mūsdienās, kamēr The Times Tower jau sen ir citā izskatā.

Pagalms bez dzīvības

Pagalms Graudu ielā.

Nodomāju apstaigāt vietas, kur skolas dienās klaiņots. Liels bija pārsteigums, ka pagalms, cauri kuram teju katru dienu staigāts, ir tik pamests. No Graudu ielas viss izskatās pavisam citādi. Namu fasādes atjaunotas un gluži skaistas. Nama pirmajā stāvā veikali. Bet sētas puse kā no citas pasaules.
Starp citu, attēla kreisajā pusē ir ēka, kurā senāk atradās kinoteātris "Viktorija", ko Staļina tirānijas gados pārsauca par "Uzvaru". Par tā esamību man pastāstīja vecāki. Es to neesmu piedzīvojis. Vairāk par kinovēsturi var palasīt te: http://www.kurzemes-vards.lv/print.php?doc=33193

Betona laiviņa

Graudu ielā, pie bijušā partijas nama.

Kaut kā biju palaidis garām šo īpatnās formas dobi Graudu ielā. Absolūti asimetriska. Ideja gana laba, taču vismaz tagad, kad neviena zieda tur vairs nav, veidojums izskatās diezgan tukšs. Varbūt kādu mūžzaļus košumkrūmus derētu?

Kara flotes gājiens

2009. gada 9. augusts, Graudu iela.

2009. gada 9. augustā Liepāja piederēja kara jūrniekiem. Diena sākās ar fantastisku dievkalpojumu Sv.Trīsvienības katedrālē. Tad jūrnieki pie baznīcas stājās ierindā, lai cauri pilsētai dotos pie pieminekļa bojā gājušajiem jūrniekiem.
Reportāža te: http://www.poga.lv/photos/aigarsp/sets/set:34019/.

Aina, kas vairs nav redzama

2008. gada 6. oktobris, Dīķu ielā.

Līdz ar jaunā Aizezera nama tapšanu Jūras un Graudu ielas krustojumā, burvīgais skats uz Kūrmājas prospektu ir pagātne.

Būvbedre Graudu un Jūras ielas krustojumā

2008. gada 15. septembris, Graudu ielā.

Vēl tikai dažus mēnešus atpakaļ te bija bruģēts stāvlaukums, kas bija pilns ar mašīnām. Nu te top jaunais biroju nams ar pazemes autostāvvietām. Nama īpašnieks nav neviens cits kā Liepājas rajona pelēkais kardināls Juris Aizezers.
P.S. Tā šī vieta izskatījās agrāk: http://www.liepajnieks.lv/2009/06/parkosanas-stiki.html un te: http://www.liepajnieks.lv/2008/02/oti-sena-bilde.html

Vītolu iela slēgta

2007. gada 7. aprīlis, Graudu un Vītolu ielas krustojums.

Vēl tik nesen te stāvēja vecs un satrupējis namiņš. Bet nu, jau jaušamas jaunā nama aprises.

P.S. Tā te izskatījās 2005. gada nogalē: http://www.liepajnieks.lv/2009/07/graudu-un-vitolu-ielas-krustojums-2005.html.

Graudu ielas un Kūrmājas prospekta krustojums

2006. gada 4. septembris. Graudu ielas un Kūrmājas prospekta krustojums.

Pievērsiet uzmanību kokam pašā ielas malā, attēla centrā. Tas ir kastaņkoks, kurš kādu vētru pēcāk nav pārdzīvojis.

Veco namu liktenis

Nams Graudu un Dīķa ielas krustojumā.

2006. gada maija nogalē ievēroju, cik skaisti nami ir Graudu ielas rajonā. Bet retais tā pa riktīgam ticis pie jauna jumta un citiem uzlabojumiem, kas to glābtu no posta. Par laimi, pēdējo gadu laikā aina uzlabojās. Bet arī tas ir nepietiekami, zinot, kā par ēkām rūpējās visus okupācijas gadus.

Graudu un Vītolu ielas krustojums 2005. gada nogalē

Vai atceraties kāda 2005. gada decembrī vēl izskatījās šī vieta?

Ilgus gadus visus kaitināja pelēkais grausts Graudu ielā. Pārdzīvojis karus un okupāciju, sliktu apiešanos un aizmirstību, nams padevās. Tagad tā vietā slejas lepns vairākstāvu nams.

Parkošanās stiķi

Kā viņš pēc tam izbrauca?

Aina gaužām amizanta. Sazin kādu iemeslu dēļ tās mašīnas ir noparkotas tādā glupā veidā. Taču pievērsiet uzmanību, kas tā par vietu. Ja uzreiz nevar atsaukt atmiņā, varu pateikt priekšā: Jūras un Graudu ielas krustojums. Agrākā stāvvieta, kur tagad Aizezers savu jauno namu ceļ.
P.S. 2005. gada februāris.

Graudu ielas remonts

2004. gada vasarā nācās iztikt bez Graudu ielas...

Pēc dažnedažādu komunikāciju nomaiņām Graudu un Dīķu ielas krustojumā, pie atjaunota bruģu seguma tika Graudu iela. Līdz tam tas bija pagalam bedrains un sasēdies. Taču pirms iela atvērās, nācās piedzīvot krietnas neērtības. Ja braucēji vēl piecieta, tad kājāmgājējiem gan tā pašvaki gāja.

Farizejisms

Priekšplānā policistu Audi 100

2004. gada vasarā nācās vērot Liepājas pašvaldības polismeņu pārsteidzošo darba stilu: braukāt ar privātu automašīnu, nolikt to zem zīmes un sodīt citus tieši par to pašu. Pat tad, ja tas tiktu darīts ar policijas automašīnu un policistu mašīnai būtu ieslēgtas bākugunis, šāda rīcība liktos gaužām amizanta. Nu kur loģika, pārkāpt noteikumus, lai sodītu par to pašu? Ignorēt satiksmes noteikumus vai pievērt acis uz tādiem sīkumiem varētu, ja cienītie kārtības sargi tik tiešām novērstu kādu bīstamu noziegumu vai kādu glābtu. Bet te taču redzams, ka notiek prasta cilvēku čakarēšana. Kas notiktu, ja viens polismenis savu Audi 100 pabrauktu tālāk, bet otrs uzliktu to sasodīto soda kvīti? Jebšu pa vienam bail?

Drūmais rudens

Graudu iela

Bet rudens atnes arī savu konjunktūru. Krāsainas lapas nonāk uz zemes, un rudeni steidz padzīt ziema. Un tieši šī gadalaiku maiņa nāk ar drūmām ainām. Pilsētas ielā netīri spēkrati, kaili vientuļi koki, ļaudis tumšās drēbēs.
Ak jā, uzmetiet acis, kas Grauu ielā vairs nav tā, kā tas bija toreiz- 2003. gada rudenī.