Divkosīgā lielvalsts

Pirmais, ko gribējās bilst ir sekojošais- šodien TV skatījos kā tikšanās reizē ar ASV prezidentu Baraku Obamu par nemieriem Kirgizstānā, kas jau prasījuši vismaz 200 cilvēku dzīvības, runā Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs. Neskatoties uz to, ka Kirgizstānā ir Krievijas karabāze un šajā valstī ir krietns skaits krievu (vairāk nekā 7%), krievu valoda ir valsts valoda, un neskatoties uz to, ka Krievija uzkrītoši manifestē savas tiesības iejaukties jebkur un jebkad, ja tiekot ''aizskartas'' Krievijas intereses (bet varbūt simtiem beigtu un simtiem tūkstoši dzīvu uzbeku bēgļu gaitās nav Krievijas interese?), Dmitrijs Medvedevs ar granīta stingru seju paziņoja, ka Krigizstānā notiekošais ir šīs valsts iekšējā lieta. Tai pašā laikā tik ļoti "cērtas" acīs šī divkosība, atceroties to pašu 2008. gada augustu, kad Maskavai pietika vien formāls iemesls, lai paziņotu, ka Gruzija realizējot genocīdu pret brālīgo Dienvidosetijas tautu un ar tankiem dotos ''piespiest'' Gruziju mieram. Un varētu jau saprast Krievijai tik ierastās manieres visur un vienmēr bāzt savu degunu, kur kaimiņa duksis nebāž savu metamo, jo tā jau pie viņiem pieņemts. Bet atceroties 2008. gada augusta informatīvo karu Krievijas medijos, kad ziņu sižetos it kā no Chinvali tika ziņots, ka gruzīņi tur apslaktējuši vairākus tūkstošus miermīlīgo iedzīvotāju, šodienas Krievijas varas iestāžu vienaldzīgā attieksme šķiet vairāk nekā šokējoša, zinot, ka Kirgizstānā notiekošais nav veselajam saprātam pieņemams.

Otrās pārdomas saistās ar jauno Krievijas- Baltkrievijas gāzes karu. To, ka Krievija savu gāzes monopolu izmanto tikai un vienīgi politiskos nolūkos, pierādīt laikam vajadzības nav. Tiem, kas neatceras relatīvi nesenos notikumus Krievijas- Ukrainas gāzes kara sakarā, varu ieteikt pārlasīt savu viedokli par to. Viens ir skaidrs ir noteikti: pat tad, ja šajos gāzes karos taisnība 100% būtu Krievijas pusē, Krievijas uzvedība šajos konfliktos ir vienkārši briesmīgi augstprātīga, ciniska un pretīga reizē. Bet tā nu ir sanācis, ka Krievijai šīs taisnības nav ne 100%, ne 90% un pat ne 20%. Šodien par to skaidri un gaiši liecina konflikta retrospektīvais risinājums, tas ir- izrādījies, ka baltkrievu pusei bijusi pilnīga taisnība, sakot, ka Krievijas pusei ir 260 miljonu ASV dolāru parāds par gāzes tranzītu cauri Baltkrievijai pa šīs valsts cauruļvadiem uz Eiropas valstīm, kamēr baltkrievu 200 miljonu parāds radies vēlāk. Starp citu, ļoti interesants ziņu sižets šo notikumu sakarā bija skatāms Baltkrievijas TV ziņās, kurās iepriekš tik atklāta kritika Kremļa virzienā vēl nebija skanējusi. Tas nozīmē tikai vienu. Šoreiz vairāk nekā jebkad agrāk, ir izšķirošais izvēles brīdis Baltkrievijai. Ko baltkrievi gribēs, kādu viņi saredz savu rītdienu. Būt par sīku un bizantisku Krievijas filiāli, pret kuru, kā tagad redzams, tā arī izturas vai būt par lielu Eiropas valsti.

Brīvdienās redzētais

Liepājā Jūras svētki ar semītiskām noskaņām- vēderdejas, paklāji un austrumu mūzika.

Brīvdienas pavadītas godam. Arī notikumi visapkārt visai interesanti. Piemēram, kaimiņvalsts prezidents Aleksandrs Lukašenko intervijā austriešu avīzei ''Die Presse'' darījis zināmu, ka palīdzību, ko Rietumvalstis šajā krīzē sniedz Baltkrievijai, tiek augsti novērtēta un nekad netiks aizmirsta. Pretēji notikšot ar Krieviju, kas solīja dāsnu palīdzību, bet piemānīja. Visticamāk, ka Lukašenko pozīcija signalizē: Baltkrievija ir gatava integrācijai Eiropā, atsakoties no Kremļa suteneriem.
Šajās dienās mūsu Dienvidu kaimiņzeme Lietuva jaunās prezidentes rokās. Amatā stāšanās ceremonija lietuviešiem sanākusi ļoti grezna. To var apskatīt te: http://tv.delfi.lt/video/3eDYKbsa/. Neskatoties uz tādām pašām ekonomiskajām ziepēm kā mums, leiši nacionālo lepnuma garu uztur godam. Varbūt arī mums vajadzētu mazāk čīkstēšanas un vairāk priecīgu ziņu?
Bet pats esmu gandarīts par skaisto laiku Jūras svētkos. Liepājā svētki bija ļoti apmeklēti. Sabiedrība draudzīga, smaidoša. Vakarā klausījāmies "Credo". Vienīgais, kas sarūgtināja, kādēļ nekas neliecināja, ka ir jūras svētki? Bija viss- vēderdejas, klauni un akrobāti. Tikai ne tradicionālo zvejnieku un jūras svētku noskaņas. Varbūt esmu pārlieku vecmodīgs.
Te var apskatīt manas bildes no Jūras svētkiem Liepājā: http://fotografesana.lv/2009/07/11/juras-svetki-liepaja/.

Piedodiet, atvainojiet, bet tas jau paliek smieklīgi

Pērn Krievija sacēla vētru par to, ka tā esot superlielvalsts, kas savu robežu tuvumā ārzemju karabāzes necietīšot. Krievijas armija "vienlīdzīgā cīņā'' uzvarējusi agresīvos gruzīnus, tāpēc esot laiks ASV ierādīt īsto vietu. Ar atklātu uzpirkšanu Krievija panāca, ka Kirgizstāna sāk žagoties Manasas bāzes sakarā. Maskavas politiskie huligāni jau sadomājās tiktāl, ka visos ziņu kanālos sāka bļaustīties par savas armijas sūtīšanu uz Kirzgistānu, lai gādātu par mieru šajā Vidusāzijas reģionā. Tikmēr ASV ar kirgīziem vienojušies, ka Manasā ASV kara bāze paliks. Maksās tikai par to vairāk. Agrāko 17 miljonu ASV dolāru vietā par vienu gadu maksās trīs reizes vairāk. Vēl vairāk, ASV un Kirgizstānas vienošanos pasaules ziņu mediji tulko īsi un kodolīgi- pilnīga Krievijas ārpolitiskā sakāve. Kirgīzi i krievu naudu savāca, i izkaulēja samaksas palielināšanu no jeņķiem. Pat paši Krievijas mediji, kuri vēl saglabā nominālu neatkarību no Kremļa, jau atzinuši: jā, esam dabūjuši pa dibenu...

Vietā arī atgādināt neseno nonsensu Krievijas attiecībās ar Baltkrieviju, kuru Kremļa punduris un viņa sestais- Ģima lācēns gara acīm jau redzēja kā savu satelītu. Bargais tēvocis Lukašenko skaidri un gaiši paskaidrojis, ka Baltkrievija ir neatkarīga valsts, kura nebūt nealkst pēc siltuma Krievijas smirdošajās padusēs. Lukašenko jau maijā pauda to, no kā Maskavas feodāļi bijās visvairāk: Baltkrievija vairs neklanīsies Krievijai.

Smaidu pagājušo nedēļ izraisīja kāds savāds atgadījums Ukrainā. Pareizāk sakot, absolūta ukraiņu miliču ņirgāšanās par Krievijas "spicāko" karaspēka veidu- jūras kājniekiem, kuri uz šosejas vecā autobusā noturēti visu dienu līdz saules dūrienam.

Te nu bija, "ģeržava, matuška, Staļins".Pēc visa tā Krievijas prezidentam neatliek nekas cits, kā meklēt draudzību ar citām valstīm. Šoreiz Namībiju un co. Izrādās, ka Krievija esot stratēģiskais Namībijas partneris. Šai mazapdzīvotajai Āfrikas valstij Krievija piegādājusi zvejas tīklus un avīžpapīru veselu 7 miljonu ASV dolāru apmērā. Tiešām iespaidīgi, vai ne?