Naša Raša?Laikrakstā "Neatkarīgā" lasāms par sen pārgremoto 9. maija problēmu. Izrādās, ka pērnā gada aprīlī izveidotā sabiedriskā organizācija ''9maja.lv'' aicina 9. maiju, kas Latvijai bija kārtējās okupācijas sākums, svinēt kā lielus svētkus! ''Saskaņas centra'' valdes priekšsēdētājs un Rīgas mēra amata kandidāts Nils Ušakovs aktīvi parādās krievvalodīgajos medijos, tostarp ar šī 9. maija organizācijas palīdzību. Pats Ušakovs sarunā ar ''Neatkarīgo'' gan noliedzis, ka 9maja.lv būtu daļa no priekšvēlēšanu aģitācijas pasākumiem. Viņu mērķis esot vien palīdzēt veterāniem un novirzīt jauniešu enerģiju uz ''kaut ko lietderīgu''. Un tieši šī jauniešu enerģijas novirzīšana uz "kaut ko lietderīgu" man izraisīja pārdomas. Proti, cik zinu, tad pēdējos desmit gadus 9. maijs Latvijā ir visiem acīmredzams sinonīms vārdam dzeršana. 9. maijs ir absolūts antonīms vārdam godpilna kritušo pieminēšana. Ļoti gribētos dzirdēt Nila Ušakova skaidrojumu vai šī enerģijas novirzīšana "uz kaut ko lietderīgu" notika arī 2004. gadā Liepājā, Tallinā 2007. gadā, kad Nilam Ušakovam tīkami jaunieši izlaupīja Tallinas veikalus, liekot igauņiem atcerēties Otrā pasaules kara uzvarētāju nožēlojamās izdarības.
Ja vienkāršam latvietim jautās, ko nozīmē 9. maijs viņa personīgajā dzīvē, liela daļa apgalvos, ka 9. maijs ir skaļa un bravūrīga uzvedība, kuru kāds organizē. Pēdējos gadus viss kļuvis vēl neciešamāk. Sākot no dzeltenmelnām lentītēm pie mašīnām, beidzot ar dažādiem sarīkojumiem, kuru mērķis ir tikai viens: demonstrēt, kurš ir Latvijas īstais saimnieks. Kā lai vēl izskaidro milzīgo troksni un uzbāzīgo tiekšanos par visu varu iebarot 9. maija īpašo nozīmi Latvijas iedzīvotājiem, kuriem šis datums drīzāk izraisa riebumu, jo atņēma godpilna un cilvēka cienīgu dzīvi uz nākamiem četrdesmit gadiem. Tiek kultivēti arī mīti, kuru apšaubīšanu jau sāk pielīdzināt holokausta noliegšanai. Piemēri? Piemēram, par Daugavas forsēšanu un Rīgas ieņemšanu ar ''varonīgām kaujām'' 1944. gada oktobrī. Visi taču zin, ka patiesībā tie ir salti meli. Sarkanā armija ienāca pamestā Rīgā. Vācu karaspēks ar lielu rīdzinieku skaitu bija atkāpies uz Kurzemi. Visa Otrā pasaules kara notikumi ir vieni vienīgi mīti, kurus joprojām proponē kā patiesību. Šo piemēru ir tik daudz, ka uzskaitīt ir praktiski neiespējams. Mīts par sarkanajiem partizāniem Latvijā, kas patiesībā bija gļēvi Latgales grūtnieču slepkavas un marodieri, kuri pat mūža norietā bīstas atzīt savus noziegumus un meklē glābiņu pašu nīstās Eiropas institūcijās. Tiek arī kultivēts mīts, ka 9. maijā tiek svinēta briesmīga režīma sagrāve. Bet patiesībā šīs svinības izvērtušās par nepieklājīgām dzīrēm, lai demonstrētu savu varēšanu aizsoļot līdz Eiropas vidum un vēl tālāk.
Visbeidzot, 9. maijs Latvijā attēlojams pavisam citādi, nekā to vēlas gleznot Nils Ušakovs un viņam līdzīgie. Ušakovs 9. maijā negodina varonīgos kareivjus, kas ar NKVD durkļiem tika dzīti uz vācu armijas ložmetēju ligzdām. Ušakovs negodina tos kareivjus, ko trieca pāri mīnu laukiem, lai saudzētu tankus, kam vēlāk bija lepni jābraukā pa Eiropas ceļiem. Ušakovs godina sarkanos komisārus, Lavrentiju Beriju, Josifu Staļinu, Simonu Šustinu un Alfonu Noviku. Jo tieši šādi cilvēki radīja 9. maiju tādu, kādu to redzēja civilizētā pasaule: jaunas koncentrācijas nometnes, dzeloņdrāšu nožogojumi, represijas, nāves sodi bez tiesas sprieduma, citu valstu okupācija.
Ušakova 9. maijs ir gaužām atbaidošs: diena, kad ar kerzas zābaku sitieniem pa seju cenšas pierādīt, ka 9. maijs nav politisks datums, ka tā nemaz nav politika, bet ir sirsnīga uzvaras svinēšana. 9. maija svinēšana Latvijā vairāk atgādina trokšņainu laupītāju dzīrošanu dažu nelaimīgo dzīvoklī rupju lamu pavadībā, kur paši upuri ir spiesti sēdēt svinību telpas kaktā, ciešot klusu, kamēr svinētāji izārdīsies pēc sirds patikas. 10. maija rīts seko pēc tam, kad svinētāji izgulējušies. Nelaimīgā dzīvokļa saimniekiem ar sāpošiem dibeniem ir jātīra atstātais cūkrakums. Nejēdzīgākais, ka šīs dzīres atkārtojas katru gadu un upuri spiesti pieciest aizvien vairāk. Viņiem ne tikai jāklausās pāridarītāju dziesmās, upuriem dziesmas liek arī dziedāt. Un ja upura acis nav veikli samitrinātas, kas dod ticamību laupītājiem, ka upurim tas patīk, atkal seko sitieni ar kerzas sābaku, sakot, ka upuris ir fašists. Tāds ir 9. maijs Latvijā.
Ja vienkāršam latvietim jautās, ko nozīmē 9. maijs viņa personīgajā dzīvē, liela daļa apgalvos, ka 9. maijs ir skaļa un bravūrīga uzvedība, kuru kāds organizē. Pēdējos gadus viss kļuvis vēl neciešamāk. Sākot no dzeltenmelnām lentītēm pie mašīnām, beidzot ar dažādiem sarīkojumiem, kuru mērķis ir tikai viens: demonstrēt, kurš ir Latvijas īstais saimnieks. Kā lai vēl izskaidro milzīgo troksni un uzbāzīgo tiekšanos par visu varu iebarot 9. maija īpašo nozīmi Latvijas iedzīvotājiem, kuriem šis datums drīzāk izraisa riebumu, jo atņēma godpilna un cilvēka cienīgu dzīvi uz nākamiem četrdesmit gadiem. Tiek kultivēti arī mīti, kuru apšaubīšanu jau sāk pielīdzināt holokausta noliegšanai. Piemēri? Piemēram, par Daugavas forsēšanu un Rīgas ieņemšanu ar ''varonīgām kaujām'' 1944. gada oktobrī. Visi taču zin, ka patiesībā tie ir salti meli. Sarkanā armija ienāca pamestā Rīgā. Vācu karaspēks ar lielu rīdzinieku skaitu bija atkāpies uz Kurzemi. Visa Otrā pasaules kara notikumi ir vieni vienīgi mīti, kurus joprojām proponē kā patiesību. Šo piemēru ir tik daudz, ka uzskaitīt ir praktiski neiespējams. Mīts par sarkanajiem partizāniem Latvijā, kas patiesībā bija gļēvi Latgales grūtnieču slepkavas un marodieri, kuri pat mūža norietā bīstas atzīt savus noziegumus un meklē glābiņu pašu nīstās Eiropas institūcijās. Tiek arī kultivēts mīts, ka 9. maijā tiek svinēta briesmīga režīma sagrāve. Bet patiesībā šīs svinības izvērtušās par nepieklājīgām dzīrēm, lai demonstrētu savu varēšanu aizsoļot līdz Eiropas vidum un vēl tālāk.
Visbeidzot, 9. maijs Latvijā attēlojams pavisam citādi, nekā to vēlas gleznot Nils Ušakovs un viņam līdzīgie. Ušakovs 9. maijā negodina varonīgos kareivjus, kas ar NKVD durkļiem tika dzīti uz vācu armijas ložmetēju ligzdām. Ušakovs negodina tos kareivjus, ko trieca pāri mīnu laukiem, lai saudzētu tankus, kam vēlāk bija lepni jābraukā pa Eiropas ceļiem. Ušakovs godina sarkanos komisārus, Lavrentiju Beriju, Josifu Staļinu, Simonu Šustinu un Alfonu Noviku. Jo tieši šādi cilvēki radīja 9. maiju tādu, kādu to redzēja civilizētā pasaule: jaunas koncentrācijas nometnes, dzeloņdrāšu nožogojumi, represijas, nāves sodi bez tiesas sprieduma, citu valstu okupācija.
Ušakova 9. maijs ir gaužām atbaidošs: diena, kad ar kerzas zābaku sitieniem pa seju cenšas pierādīt, ka 9. maijs nav politisks datums, ka tā nemaz nav politika, bet ir sirsnīga uzvaras svinēšana. 9. maija svinēšana Latvijā vairāk atgādina trokšņainu laupītāju dzīrošanu dažu nelaimīgo dzīvoklī rupju lamu pavadībā, kur paši upuri ir spiesti sēdēt svinību telpas kaktā, ciešot klusu, kamēr svinētāji izārdīsies pēc sirds patikas. 10. maija rīts seko pēc tam, kad svinētāji izgulējušies. Nelaimīgā dzīvokļa saimniekiem ar sāpošiem dibeniem ir jātīra atstātais cūkrakums. Nejēdzīgākais, ka šīs dzīres atkārtojas katru gadu un upuri spiesti pieciest aizvien vairāk. Viņiem ne tikai jāklausās pāridarītāju dziesmās, upuriem dziesmas liek arī dziedāt. Un ja upura acis nav veikli samitrinātas, kas dod ticamību laupītājiem, ka upurim tas patīk, atkal seko sitieni ar kerzas sābaku, sakot, ka upuris ir fašists. Tāds ir 9. maijs Latvijā.
3 komentāri:
Diemzel, ta tas ir.
Klusa ceriba, SC bus progresivaks par PCTVL ir klusam nomirusi. Jaa, vini ir savaldigaki un stalinisms _ne tik loti_ spiezas ara pa visam suvem, bet vai kadam vel ir saubas, ka tie ir _isti padomju cilveki_?
Vai seit vispar vel ir iespejams krieviskums bez sovjetisma?
Un par 9. maiju konkreti - parodijas par neosovjetu "Uzvaras" atklatnem:
http://russkieland.wordpress.com/2009/05/04/congrats-on-9th-of-may-comrades/
Ir pilnīgi un absolūti nepareizi, ka tiek oficiāli atļauti un akceptēti šādi okupācijas režīma "svētki"! Man ir pretīgi vērot kā pa ielām klīst pūļi kliegdami "rossija" un arī dažādus mani kā Latvieti aizskarošus saukļus. Daudzi mani radi tikuši izsūtīti un uzskatu ka mana ģimene ir ļoti cietusi no okupācijas režīma un šos svētkus redzu kā aizskarošus.
Izeju redzu vienu - katram latvietim vēlēšanas ir jāuzskata par pienākumu, jo visi šie okupācijas režīma pakalpiņi, kuriem lielākajai daļai nu jau ir Latvijas pilsonība, noteikti dodas vēlēt. Un katrs Latvietis, kurš nedodas uz vēlēšanām, dod pārsvaru šādiem okupācijas režīma atbalstītājiem un viņu politiķiem!
PIEDODIET!!!!!!!BET JŪS NEESIE LATVIJĀS PATRIOTI!!!!!!!!!!BET GLUŽI OTRĀDI!!!!!TADA NABADZĪBA, BARDAKS...VISSLIELĀKA INFLĀCIJA!!!!!JA TA ARĪ BŪS TALĀK , TAD TADA VALSTĪ,KĀ LATVIJA,DIMŽEL, VISPĀR NEBŪS!!!!STRA'DAT VAJAG,UN DOMĀT KĀ IZGLABT LATVIJU NO TIK ŠAUSMĪGAS SITUĀCIJAS!!!!JUSU ENERGIJU, UN UZ LABĀM LIETĀM, TAD DZĪVE GAN BŪTU VIEGLĀKA!!!!AIZMIRS, PIEDOD UN IET UZ PRIEKŠU!!!!PAR MIĻU LATVIJU,PAR DZIMTENE!!!!!
Ierakstīt komentāru