Meklēšana

2009. gada 11. maijs

Skatījums caur greizo spoguli

Ar moskviču braukt negrib. Tas nekam neder. Krievijā dzīvot negrib. Latvijā taču labāk. Bet Krievija tomēr mīļāka.
Joprojām lasu un brīnos, kā cilvēki redz pasauli ap sevi. Portālā "Diena" lasāms politoloģijas studenta Vladimira Koļesņikova raksts ''Tolerances iespējas un aukstā kara rēgi'', kurā jaunais cilvēks raksta sekojošo: "[...]Cilvēki tagad labāk saprot, ka konfrontācija noved tikai pie krīzes, neļauj veidot labas attiecības ar kaimiņiem, veidot izdevīgu biznesu. Kam gan vajadzīgi leģiona gājieni un kāpēc veterāni antifašisti nevar mierīgi svinēt Lielo uzvaru pār fašismu Tēvijas karā? Kam viņi traucē un kādu neatkarību apdraud? Neko viņi neapdraud un nevajag karot ar veciem cilvēkiem[...]". Nevēlos ieslīgt polemikā, ka nekādu fašisma sagrāvi 9. maijā nesvin, taču ir redzams, ka jaunais cilvēks absolūti sagrozīti uztver notikušo. Pirmkārt, 9. maijā konfrontēja tie tur- pie Pārdaugavas pieminekļa, nevis tie, kuru tur nebija. Jo tieši pie pieminekļa skanēja saucieni "Krievija, Krievija!", tika manifestēti simtiem lozungu, kas nekādi nav savienojami ar savstarpēju toleranci. Otrkārt, tieši tie tur, kuri svin pēc Vladimira Koļesņikova vārdiem ''Lielo uzvaru pār fašismu Tēvijas karā'', lielā skaitā izvēlējās pie savām mašīnām pielikt Krievijas karogus un 9. maijā ar tiem burtiski pārpludināja Rīgu. Nu nezinu, kāda te vēl tolerance, Koļesņikova kungs?
Visbeidzot, jaunais cilvēks aicina nekarot ar veciem cilvēkiem. Piekrītu. Bet tieši to jau tie, kas svin 9. maiju Pārdaugavā, dara. 16. martā, 4. maijā un pat citos datumos. Līdz šim kaut kā nav manīts, ka kāds sarkanarmijas veterāns 9. maijā tiktu pazemots vai citādi padarīts par upuri. Bez tam, paši krievu valodā rakstošie mediji triumfāli rakstīja, ka Pārdaugavā pie Uzvaras pieminekļa bijuši teju 20 000 cilvēku (Ušakovs savā mājas lapā pat nosauc desmit reizes lielāku skaitu). Pat pavirši caurlūkojot fotogrāfijas un ziņu sižetus, redzams, ka Vladimira Koļesņikova piesaukto veco cilvēku, kas tik tiešām varētu būt kara veterāni, tur bija ļoti maz. Tātad, apgalvojums, ka sabiedriskā diskusija par 9. maija norises adekvātumu nekādi nav saistāms ar veciem cilvēkiem un viņu tiesību ierobežošanu.
Kā jau ierasts šādās diskusijās, izskan arī komerciālās problēmas, sakot, ka šis un tas traucējot biznesam. Varētu piekrist, taču kādā kontekstā tas ir pieminēts tieši pēc 9. maija, kas nenoliedzami pagājis zem Krievijas karogiem un Staļina bildēm? Rodas neskaidrības: kādēļ kādai pusei ir jāpakļaujas vēstures jautājumos, lai sekmīgi norisinātos biznesa attiecības? Lai desu labāk pirktu, pie veikala ir jāizkarina Krievijas karogs? Otrādi jau jaunais cilvēks nebija domājis, vai ne? Tā to redz politoloģijas students Vladimirs Koļesņikovs?

P.S. Nobeigumā par ko tādu, ko dzirdēt viņi negrib: http://www.bbc.co.uk/russian/multimedia/2009/05/090507_russia88_interview.shtml

1 komentārs:

Elendil teica...

Njā ,piekrītu ,smagi ap sirdi!